Astridas Lindgrēnes un Vītauta V. Landsberģa radītās bērnu grāmatu pasaules ne tikai ievilk bērnus aizraujošos piedzīvojumos, bet var arī būtiski mainīt viņu dzīvi. Par to, kāpēc un kā vecākiem jau no mazotnes vajadzētu bērnos audzināt mīlestību pret grāmatām, stāsta SOS Bērnu ciemata Lietuvā vadītāja Rasa Zaidovāite un izdevniecības “Baltos lankos” mārketinga un komunikācijas vadītāja Inga Kvietkauskiene.
Iekšējā pasaule, ko veido grāmatas
Pēc Rasas Zaidovāites domām lasīšanu nedrīkst uztvert tikai kā bērna fantāzijas attīstīšanu – lasīšanai ir daudz dziļāka ietekme. Grāmatas ne vien veido bērnu pasaules uztveri, bet bieži vien piepilda viņu ikdienu ar gaismu un cerību, īpaši tad, ja šīs gaismas citādi pietrūkst.
“Grāmatām bērnu dzīvē ir milzīgs spēks – tās spēj audzināt un iedvesmot. Bērni pārdzīvo lasīto tik intensīvi, ka grāmatas ietekme turpinās vēl vairākas dienas pēc pēdējās lapas izlasīšanas.
Jums varētu patikt šie:
Lasīšanu nemaz nevar uzskatīt tikai par laika kavēkli. Jaunākiem bērniem grāmatas un to varoņi bieži kļūst par īstiem draugiem, kuru izvēles un piedzīvojumi palīdz veidot bērna personību. Vecākiem bērniem lasīšana nereti kļūst par patvērumu – viņi, pateicoties grāmatām, nokļūst citā pasaulē, kur iepazīst jaunas emocijas un meklē dzīves jēgu. Dažkārt tas ir arī glābiņš no vientulības,” skaidro SOS Bērnu ciemata vadītāja.
Grāmata kā emocionāls atbalsts
Zaidovāite uzsver, ka sarežģītos laikos grāmatas var kļūt par nozīmīgu emocionālu un psiholoģisku atbalsta punktu: “Grāmatās mēs atrodam ne tikai mierinājumu un cerību, bet nereti arī atbildes uz sarežģītiem dzīves jautājumiem, kas rodas grūtību brīžos. Lasīšana ļauj uz mirkli atkāpties no ikdienas, palēnināt tempu, koncentrēties vienai pasaulei un tā samazināt spriedzi un pat trauksmi.”
Atbildība ir vecāku rokās
Runājot par to, kāpēc daži bērni lasa vairāk, bet citi mazāk, Zaidovāite uzsver, ka tas lielā mērā ir atkarīgs no vecāku attieksmes un piemēra.
“Es vienmēr jautāju: ko darīja vecāki brīdī, kad bērniem vajadzēja izvēlēties nodarbi? Lasīšana ir lipīga – ja es lasu un bērns ielien man klēpī, ir dabiski, ka viņu sāk interesēt, ko un kāpēc es daru. Tas nozīmē, ka lasīšanas sākums ir ļoti cieši saistīts ar vecāka un bērna savstarpējām attiecībām. Ja pieaugušie tikai liek bērnam lasīt, bet paši tam nekalpo par piemēru vai izmanto grāmatu kā sodu, nav jābrīnās, ka bērnam ir grūti grāmatu paņemt rokās,” viņa saka.
Pēc Zaidovāites domām bērnam jau no mazotnes grāmatai jābūt saistītai ar interesantu un patīkamu kopā pavadītu laiku, un tam ir daudz iespēju.
Jums varētu patikt šie:
Kā veidot bērnam lasīšanas ieradumu
“Kad bērni vēl ir pavisam mazi, lasiet viņiem priekšā paši. Bērnu nomierina pieaugušā balss, intonācija un stāsta plūdums. Nav nejaušība, ka lasīšana ir lielisks vakara rituāls pirms miega. Tiklīdz bērns iemācās lasīt pats, turpiniet kopīgo lasīšanu – sākumā pa teikumam, tad pa rindkopai, nodaļai un tā tālāk. Vēlāk katrs var lasīt arī atsevišķi, taču izvēlēties vienu un to pašu grāmatu. Tas viss palīdz stiprināt arī savstarpējās attiecības,” viņa skaidro.
Nozīmīga ir arī saruna pēc lasīšanas: “Bērni, īpaši jaunākie, mēdz uztvert grāmatas kā neapstrīdamu patiesību, tāpēc ir ļoti svarīgi kopā pārrunāt izlasīto un dalīties iespaidos. Runājiet par to, kāpēc konkrēts varonis rīkojās tā vai citādi, kādas emocijas raisīja grāmata, ko nozīmē sarežģītākas metaforas. Neaizmirstiet – nepietiek tikai ar lasīšanu. Svarīgi ir arī kopā pārrunāt un uzdot jautājumus.”
Labdarība, kas sniedzas tālāk par paša bērniem
Ar lasīšanu saistītu labu darbu oktobra laikā var paveikt arī to bērnu labā, kuri paši savas grāmatas izvēlēties nevar. SOS Bērnu ciemats un izdevniecība “Baltos lankos” aicina pievienoties sociālai iniciatīvai, kas pārvērš iegādātās grāmatas palīdzībā bērniem, kuriem nepieciešams atbalsts.
“Šis projekts radās no vēlmes parādīt, ka katra grāmata spēj izdarīt ko vairāk, nekā tikai bagātināt pašu lasītāju – tieši tāpat kā tad, kad vecāks lasa priekšā savam bērnam. Līdz oktobra beigām 25 procentus no katra pirkuma “Baltos lankos” interneta veikalā mēs novirzīsim bērnu atbalstam, par kuriem rūpējas mūsu organizācija. Tā ir iespēja palīdzēt uzrakstīt vēl vienu stāstu,” saka Rasa Zaidovāite.
