Iedomājieties situāciju: esat izgājis no mājām un saprotat, ka dvielis, skuveklis vai zobu birste palikusi mājās. Pirmajā mirklī šķiet pašsaprotami paņemt kāda cita lietu – kas gan tur slikts var būt? Tomēr zinātnieki brīdina, ka šāds ieradums var nopietni kaitēt veselībai.
Lielākā daļa vannasistabas piederumu kļūst par ideālu vidi mikroorganismiem, kas spēj saglabāt aktivitāti ļoti ilgu laiku un izraisīt dažādas infekcijas. Pētījumi rāda, ka baktērijas, vīrusi un sēnes uz plastmasas, metāla un tekstila virsmām var palikt dzīvotspējīgi vairākas dienas, bet dažkārt pat gadus.
Piemēram, pelējuma sēne Aspergillus var saglabāt dzīvotspēju vairāk nekā mēnesi, bet atsevišķas baktēriju sugas izdzīvo vairākus gadus. Vannasistaba – silta un mitra vide – savukārt veicina strauju šo mikroorganismu vairošanos. Tālāk aprakstīti trīs priekšmeti, kurus, pēc zinātnieku domām, nedrīkst dalīt ar citiem nekādā gadījumā, pat ne ar vistuvākajiem cilvēkiem.

Dvielis – baktēriju iemīļota vide
Dvieļi uzsūc mitrumu, ādas šūnas un mikrobus, tāpēc tie ir ideāla vairošanās vide baktērijām. Pētījumā, kas veikts Amerikas Savienotajās Valstīs, atklājās, ka skolas futbola spēlētāji, kuri lietoja kopīgus dvieļus, astoņas reizes biežāk saslima ar infekcijām, ko izraisa baktērija Staphylococcus aureus.
Šī baktērija ne tikai izraisa ādas iekaisumus un strutainas infekcijas, bet var novest arī pie dzīvībai bīstamiem stāvokļiem, piemēram, sepses. Citā pētījumā, kurā novēroja 150 mājsaimniecības, tika konstatēts, ka kopīgu dvieļu lietošana būtiski veicina infekciju izplatīšanos starp ģimenes locekļiem. Pat tad, ja slimības simptomi neparādās, cilvēks var kļūt par baktēriju nēsātāju, kas savukārt veicina antibiotiku rezistences veidošanos.
Zobu birste – efektīvs vīrusu pārnēsātājs
Zobu birstes ir tikpat bīstami dalīt ar citiem. Birstes sariņi bieži vien noberž vai traumē smaganas, un uz tiem var palikt asins pēdas. Tādēļ zobu birstes kopīga lietošana var pārnest ar asinīm izplatāmus vīrusus, piemēram, C hepatīta vīrusu.
Turklāt zobu birste var būt inficēta ar herpesvīrusu (Herpes simplex), kas izraisa aukstumpumpas, vai Epstein–Barra vīrusu, kas izraisa infekciozo mononukleozi (tā dēvēto „nodožu drudzi”). Pētījumi liecina, ka šie vīrusi uz plastmasas virsmām spēj saglabāt aktivitāti 2–6 dienas. Uz zobu birstēm nereti sastop arī baktērijas, piemēram, Staphylococcus, E. coli vai Pseudomonas.
Skuveklis – infekciju risks caur sīkiem ievainojumiem

Skuveklis ir viens no bīstamākajiem priekšmetiem, ko dalīt ar citiem. Pat pavisam nelieli iegriezumi vai nobrāzumi skūšanās laikā var kļūt par vārtiem infekcijai. Kopīgi lietots skuveklis var veicināt hepatīta vīrusu vai cilvēka papilomas vīrusa (HPV) izplatīšanos, kas izraisa kārpas un citus ādas bojājumus.
Mikroorganismi uz metāla virsmām spēj izdzīvot ilgstoši. Dermatologi ir vienisprātis: katram cilvēkam jābūt savam personīgajam skuveklim. Tās dalīšana ar citiem var novest gan pie lokālām ādas infekcijām, gan pie nopietnām sistēmiskām saslimšanām.
Kam risks ir vislielākais?

Paaugstinātā riska grupā ir cilvēki ar bojātu ādu – piemēram, ar iegriezumiem, skrāpējumiem vai nobrāzumiem –, jo šādos gadījumos mikrobi vieglāk nonāk asinsritē. Lielāks risks ir arī tiem, kuru imūnsistēma ir novājināta: zīdaiņiem, gados vecākiem cilvēkiem, tiem, kas lieto imunitāti nomācošus medikamentus, vai cilvēkiem ar 2. tipa cukura diabētu.
Lai gan atsevišķa, nejauša lietu aizņemšanās ne vienmēr izraisīs saslimšanu, regulāra šo priekšmetu kopīga lietošana var radīt nopietnas un ilgstošas sekas. Tāpēc speciālisti uzsver: katram cilvēkam jālieto savs dvielis, skuveklis un zobu birste. Tas ir vienkāršs, taču ārkārtīgi būtisks solis, lai pasargātu savu veselību.


