Daudzās mājās cepeškrāsns ir viens no svarīgākajiem virtuves palīgiem, taču nepareiza lietošana var to sabojāt daudz ātrāk, nekā mēs sagaidām. Nereti tiek uzskatīts, ka krāsni bojā tikai tehniskas kļūmes, taču patiesībā vislielāko kaitējumu nodara ieradumi, kurus atkārtojam katras cepšanas laikā. Tas ne tikai saīsina ierīces kalpošanas laiku, bet arī tieši ietekmē ēdienu un konditorejas izstrādājumu kvalitāti.
Lai izvairītos no dārgām remontiem, ir vērts saprast, kādas darbības cepeškrāsni patiesībā bojā. Daudzas kļūdas šķiet nenozīmīgas, tomēr ilgtermiņā tās izraisa pārkaršanu, emaljas bojājumus, sliktu gaisa cirkulāciju vai pat ugunsbīstamību. Par laimi, pietiek ar dažām vienkāršām izmaiņām, lai cepšana būtu gan drošāka, gan efektīvāka.
Kāpēc noteikti ieradumi tiek uzskatīti par bīstamiem? Kā mainīt savu cepšanas praksi tā, lai cepeškrāsns kalpotu ilgi un darbotos uzticami? Tālāk minētie ieteikumi būs noderīgi gan tiem, kas cep katru dienu, gan tiem, kuri krāsni ieslēdz tikai svētku reizēs.
Folijas klāšana uz cepeškrāsns dibena

Daudzi cilvēki klāj cepeškrāsns dibenu ar foliju, cerot to pasargāt no pārplūdušām mērcēm vai tauku šļakatām. No pirmā acu uzmetiena tas šķiet praktisks risinājums, taču patiesībā tas ir viens no kaitīgākajiem ieradumiem.
Folija karstumā var piekust pie cepeškrāsns dibena, bojājot emaljas pārklājumu un dažkārt pat deformējot metālu. Turklāt tās spīdīgā virsma atstaro karstumu atpakaļ uz augšu, tādējādi traucējot cepeškrāsns dabisko siltuma sadali.
Rezultātā cepšana kļūst nevienmērīga, krāsns strādā pārkarsēta, un dažiem modeļiem folija var pat aizklāt ventilācijas atveres. Tas samazina energoefektivitāti, pārslogo sildierīces un ilgtermiņā var izraisīt nopietnus bojājumus.
Neiztīrītas šļakatas un tauku kārtas
Pēc cepšanas cepeškrāsnī palikušie tauku nosēdumi var šķist nebūtiski, taču katru reizi, kad krāsns atkal uzkarst, tie atkārtoti piedeg, radot dūmus un nepatīkamu aromātu.
Laika gaitā tauku kārta uz cepeškrāsns iekšējām virsmām maina siltuma izplatīšanos, līdz ar to ierīce vairs nedarbojas tik precīzi, kā paredzējis ražotājs. Situācija kļūst īpaši bīstama, ja uzkrājušies tauki sāk uzliesmot.
Tas var sabojāt emalju, radīt mikroplaisas vai pat izraisīt aizdegšanos. Vislabāk gaidīt līdz brīdim, kad cepeškrāsns ir silta, bet vairs ne karsta, un notīrīt šļakatas uzreiz ar mitru drānu. Iekarsējušos, piedegušos pleķus vislabāk noņemt ar sodas šķīdumu siltā ūdenī vai īpašiem, ražotāja ieteiktiem tīrīšanas līdzekļiem cepeškrāsnīm.
Nepiemērota tīrīšana un agresīvi līdzekļi

Abrazīvie tīrīšanas līdzekļi un raupjas švammītes var saskrāpēt emalju, pasliktinot tās karstumizturību un apgrūtinot turpmāko tīrīšanu. Daži cilvēki izsmidzina ķīmiskos līdzekļus tieši uz sildelementiem, taču tas ir kategoriski aizliegts.
Uz sildelementiem palikušie tīrīšanas līdzekļu atlikumi augstā temperatūrā var izdalīt toksiskus tvaikus un dūmus, kā arī sabojāt pašu sildelementu. Pēc katras tīrīšanas visas līdzekļu paliekas ir rūpīgi jānoskalo, jo to tvaiki var sabojāt ēdiena garšu un kvalitāti.
Cepeškrāsns durvju stiklu visdrošāk ir tīrīt ar maigiem šķīdumiem, piemēram, ūdens, etiķa un sodas maisījumu. Tas palīdz atmiekšķēt netīrumus, nesaskrāpējot un nepadarot stiklu matētu.
Pārāk daudz ēdienu vienlaikus
Vairāku plātņu cepšana vienlaikus šķiet ērta un taupa laiku, taču tā var radīt vairākas problēmas. Pārslogota cepeškrāsns traucē brīvu gaisa cirkulāciju, līdz ar to siltums izplatās nevienmērīgi. Viena ēdiena virskārta var piedegt, kamēr otrs paliek iekšpusē jēls.
Turklāt dažādi ēdieni prasa atšķirīgu temperatūru un cepšanas laiku. Piemēram, zivs izdala spēcīgu aromātu, kas viegli pieķeras vienlaikus ceptiem kūku pamatniem vai desertiem. Rezultātā rodas kompromiss gan garšas, gan tekstūras ziņā, turklāt cepeškrāsns spiesta strādāt intensīvāk, kas saīsina tās kalpošanas laiku.
Cepeškrāsns durvju bieža virināšana
Katru reizi atverot cepeškrāsns durvis, iekšā ieplūst auksts gaiss, un temperatūra vienā mirklī var nokristies pat par vairākiem desmitiem grādu.
Tas ir īpaši bīstami mīklas izstrādājumiem, kas jutīgi pret straujām temperatūras svārstībām: biskvīti, suflē, kūkas un mafini var cepšanas vidū saplakt, jo aukstais gaiss pārtrauc celšanās procesu un bojā to struktūru.
Turklāt pēc katras durvju atvēršanas cepeškrāsns ir spiesta atkal sasniegt iestatīto temperatūru, kas palielina enerģijas patēriņu un noslogo sildelementus. Vislabāk pirmajās 70–80% no kopējā cepšanas laika ēdienus neizkustināt un durvis neatvērt, bet gatavību pārbaudīt tikai beigās – ātri un pēc iespējas retāk.


