Cepta zivs bieži tiek uzskatīta par vienu no vienkāršākajiem ēdieniem, tomēr tieši sīkākās nianses nosaka, vai uz šķīvja nonāks aromātisks, sulīgs un pilnvērtīgs ēdiens. Lielākajai daļai cilvēku rodas jautājumi par to, kādas garšvielas izmantot vai cik ilgi zivi cept, taču tikai retais aizdomājas par patiesi būtisko – taukvielu izvēli. Tieši tā ietekmē gan garšu, gan uzturvērtību.
Nepiemērota taukviela var sabojāt pat visvairāk svaigo zivi. Tieši tauki nosaka, vai zivs iegūs maigu, patīkamu pēcgaršu, vai arī kļūs smagnēja, pārlieku trekna un zaudēs savu dabisko raksturu. To ietekme ir īpaši nozīmīga arī veselībai, jo augstā temperatūrā neatbilstoši tauki sāk sadalīties un izdalīt kaitīgas vielas.
Lai no kļūdām izvairītos, ir vērts zināt, kādas taukvielas zivs gatavošanai ir vispiemērotākās. Noteikums ir vienkāršs, taču tieši tas palīdz saglabāt garšu, tekstūru un uzturvielas, nodrošinot, ka ēdiens būs vienlaikus gan gards, gan veselīgs.
Kāpēc taukvielas izvēle ir tik svarīga?

Gatavojot zivi, jāņem vērā trīs galvenie faktori: temperatūra, tauku stabilitāte un garša. Ja izvēlēta nepiemērota taukviela, tā sāk kūpēt un degt jau pirms tam, kad zivs pagūst kļūt kraukšķīga. Rezultātā rodas asa smaka, piededzināta garša, tumši piedegumi uz pannas, kā arī samazinās ēdiena uzturvērtība.
Tāpēc gan profesionāli pavāri, gan uztura speciālisti pievērš lielu uzmanību dūmošanas temperatūrai – tai temperatūrai, kurā tauki sāk sadalīties. Jo augstāka ir dūmošanas temperatūra, jo labāk attiecīgā taukviela piemērota cepšanai.
Zivs pagatavošanai nepieciešama taukviela, kas paliek stabila karstumā, nepārmāc zivs dabisko garšu un neuzsūcas pārāk dziļi zivs gaļā. Tieši šāds risinājums ļauj panākt ideālu līdzsvaru starp kraukšķīgu garoziņu un sulīgu, maigu vidu.
Kādas taukvielas vislabāk piemērotas zivs cepšanai?
Rafinēta rapšu eļļa. Tā ir drošākā un universālākā izvēle. Rapšu eļļai ir viena no augstākajām dūmošanas temperatūrām – ap 200 °C. Tas nozīmē, ka tā labi iztur karstumu un tik ātri nepiedeg. Eļļai ir neitrāla garša, tāpēc tā nepārklāj un nepārspēj zivs dabisko aromātu.
Izmantojot rapšu eļļu, jūs iegūstat stabilu taukvielu, piemērotu karstuma līmeni cepšanai, neitrālu garšas pamatu un labvēlīgāku taukskābju sastāvu. Tāpēc rapšu eļļu bieži uzskata par visdrošāko izvēli ceptai zivij.
Saulespuķu eļļa. Tās dūmošanas temperatūra ir ap 220 °C, līdz ar to tā arī ir ļoti piemērota cepšanai. Garša ir nedaudz izteiktāka nekā rapšu eļļai, taču tā joprojām ir ļoti universāla un labi iederas ikdienas ēdienu gatavošanā, tostarp zivs cepšanā.
Gī sviests (attīrīts sviests bez piena olbaltumvielām). Gī ir kausēts un attīrīts sviests, ko var karsēt līdz aptuveni 250 °C. Tas piešķir zivij maigu, viegli karamelizētu noti un, atšķirībā no parastā sviesta, tik ātri nepiedeg. Ja vēlaties īpaši bagātīgu un dziļu garšu, gī sviests ir teicama izvēle.
Olīveļļa. Vislabāk der īsai cepšanai uz vidējas uguns, jo tās dūmošanas temperatūra ir krietni zemāka – ap 170 °C. Olīveļļa piešķir zivij vieglu, aromātisku niansi, taču nav piemērota ilgiem un ļoti intensīviem cepšanas procesiem.
No kādām taukvielām labāk izvairīties?

Lai gan daudzi ir pieraduši gaļu cept dzīvnieku taukos vai margarīnā, zivij šāds risinājums pārsvarā nav piemērots. Šādas taukvielas ātri piedeg un veido kaitīgus savienojumus. Tās viegli iesūcas zivs gaļā, padarot to pārmērīgi treknu, gumijotu un atņemot zivij tai raksturīgo maigumu.
Cept zivi noteikti nav ieteicams:
- margarīnā,
- cūku taukos un citos dzīvnieku taukos,
- atkārtoti izmantotā eļļā,
- parastajā sviestā ar piena daļiņām, kas ļoti ātri piedeg.
Šādās taukvielās cepta zivs ne tikai zaudē garšu un labu tekstūru, bet arī samazina savu uzturvērtību.
Kā pareizi cept zivi?
Pareizas taukvielas izvēle ir tikai pirmais solis. Lai zivs patiešām būtu sulīga un maiga, vērts ievērot vēl dažus vienkāršus, bet svarīgus noteikumus.
1. Kārtīgi uzkarsēta panna. Taukvielu pannā lieciet tikai tad, kad tā jau ir karsta. Ja panna ir par aukstu, zivs sāk uzsūkt taukus un kļūst smagnēja un pārlieku trekna.
2. Vidēja uguns. Pārāk augsta temperatūra ātri piededzina garoziņu, bet iekšpusi atstāj jēlu. Vidēja uguns ļauj zivij vienmērīgi izcepties un vienlaikus saglabāt sulīgumu.
3. Neaiztieciet zivi pārāk agri. Ļaujiet zivij mierīgi cepties pannā, lai izveidotos stingra, kraukšķīga garoziņa. Ja fileju apgriezīsiet vai kustināsiet pārāk ātri, tās virskārta var noplīst un zivs sāks brukt kopā.
4. Nolejiet liekos taukus. Pēc cepšanas uz neilgu brīdi lieciet zivi uz papīra dvieļa, lai notek liekie tauki. Tas padara garšu tīrāku, bet tekstūru – vieglāku.
5. Vērojiet krāsu un tekstūru. Pareizi izcepta zivs iekšpusē ir balta, maiga un sulīga, ar viegli atdalāmiem šķiedru slāņiem. Pārcepta zivs kļūst sausa un sīksta – tā ir zīme, ka bijusi pārāk augsta temperatūra vai pārlieku ilgs gatavošanas laiks.


