Arvien biežāk cilvēki cenšas ārstēties pašu spēkiem – izmantojot internetā atrastus padomus, paziņu ieteikumus vai mājas aptieciņā atrodamos medikamentus. Šāda rīcība nereti noved pie tā, ka pie ārsta dodas tikai tad, kad veselības stāvoklis jau ir ievērojami pasliktinājies.
Vilkavišķu ģimenes ārstu centra “Meliva” (agrāk “InMedica”) ģimenes ārste Edita Levuliene uzsver, ka nepareiza medikamentu lietošana vai to neapdomīga kombinēšana var izraisīt nopietnas komplikācijas un ievērojami sarežģīt turpmāko ārstēšanu.
Neracionāla medikamentu lietošana
“Pēdējā laikā arvien biežāk sastopamies ar situācijām, kad zāles tiek lietotas nepamatoti – cilvēki sāk lietot antibiotikas jau pie pirmajām saaukstēšanās pazīmēm, bez iemesla lieto nomierinošos līdzekļus, miega zāles, nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus vai dažādus uztura bagātinātājus. Bieži tas notiek pat neapspriežoties ar ģimenes ārstu,” skaidro E. Levuliene.
Jums varētu patikt šie:
Pašārstēšanās – bīstams ieradums
Cilvēki visbiežāk sāk ārstēties paši, kad saskaras ar vieglākām veselības problēmām – piemēram, iesnām vai augšējo elpceļu infekcijām. Šādos gadījumos antibiotikas nereti tiek sāktas lietot uzreiz, pat nezinot, kāds ir slimības izraisītājs. Ir arī situācijas, kad cilvēki pašu spēkiem maina ārsta nozīmēto devu – piemēram, dzer vairākas dažādas asinsspiediena zāles vienlaikus, cerot panākt ātrāku efektu. Diemžēl rezultāts var būt pretējs: asinsspiediens var bīstami pazemināties.
“Pašārstēšanās izplatās informācijas pārbagātības un joprojām nepietiekamas veselības pratības dēļ. Cilvēki arvien vairāk uzticas draugu ieteikumiem vai sociālajos tīklos atrastai informācijai. Daži ir pārliecināti, ka ārsti viņiem nepievērš pietiekamu uzmanību, citi vēlas izvairīties no rindām vai domā, ka paši tiks galā. Nereti uzskata, ka pašārstēšanās raksturīga tikai gados vecākiem cilvēkiem, taču patiesībā tā skar visas vecuma grupas – atšķiras vienīgi izmantotie informācijas avoti,” norāda ģimenes ārste.
Vecāka gadagājuma cilvēki biežāk paļaujas uz paziņu, kaimiņu vai radinieku pieredzi, jaunāki – meklē atbildes sociālajos tīklos, “Google” vai arvien biežāk arī izmanto mākslīgo intelektu. Abos gadījumos risks ir līdzīgs – ne visa internetā vai apkārtējo cilvēku sniegtā informācija ir uzticama.
Pieaugošs trauksmes līmenis veicina nekontrolētu zāļu lietošanu
Pēc E. Levulienes teiktā, pašārstēšanos būtiski veicina arī sabiedrībā pieaugošais trauksmes līmenis. Pandēmija un karš Ukrainā ir saasinājuši garīgās veselības problēmas – biežāk sastopama trauksme, depresija un miega traucējumi, tādēļ pieaudzis bensodiazepīnu un miega zāļu patēriņš.
“Cilvēki nereti izvēlas ātru risinājumu – tableti –, nevis meklē īstos iemeslus, kāpēc jūtas slikti. Diemžēl šo medikamentu ilgstoša lietošana var izraisīt atkarību un paradoksālas reakcijas – pastiprinātu trauksmi, aizkaitināmību vai vēl izteiktākus miega traucējumus,” brīdina ģimenes ārste.
Jums varētu patikt šie:
Viņa piebilst, ka viena no biežākajām kļūdām ir patvaļīga ārsta nozīmētās terapijas pārtraukšana vai zāļu aizstāšana ar kaimiņa ieteiktu preparātu. Nereti pacienti pārtrauc ārstēšanos, tiklīdz nejūt tūlītēju efektu, vai arī sāk lietot līdzekļus ar pretēju iedarbību – piemēram, vienlaikus lieto klepu veicinošus un klepu nomācošus medikamentus. Šādos gadījumos ne tikai netiek sasniegts ārstēšanas mērķis, bet arī nopietni apdraudēta veselība.
Antibiotiku nepareiza lietošana – īpaši bīstama
Īpaši bīstama ir antibiotiku nepareiza lietošana. Ja zāles lieto nepareizās devās vai pārtrauc ārstēšanas kursu pirms laika, baktērijas kļūst izturīgākas, un nākamā slimība var būt krietni grūtāk ārstējama.
“Arī nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, kurus cilvēki bieži lieto patstāvīgi, piemēram, sāpju mazināšanai vai temperatūras pazemināšanai, var radīt nopietnas sekas: gremošanas traucējumus, asiņošanu vai pat atkarības risku. Nereti pat neiedomājamies, ka šādi preparāti, īpaši lielās devās vai ilgstoši lietojot, ietekmē ne tikai simptomus, bet arī visa organisma līdzsvaru,” skaidro E. Levuliene.
Svarīgi atšķirt viedokli no faktiem
Pēc ģimenes ārstes domām, viens no labākajiem veidiem, kā atšķirt uzticamu informāciju no maldinošas, ir konsultēties ar savu ģimenes ārstu. Internetā atrodami padomi bieži tiek izteikti bez plašāka konteksta vai balstīti uz atsevišķiem gadījumiem, tādēļ tie var būt maldinoši. Vienmēr ir vērts pārbaudīt, vai informācijas avots balstās uz uzticamiem zinātniskiem pētījumiem un oficiālām veselības aprūpes ieteiksmēm.
“Pirms sākt ārstēties pašam, ir svarīgi atbildīgi novērtēt savu stāvokli. Pie vieglām saaukstēšanās pazīmēm var dzert vairāk šķidruma, atpūsties, skalot kaklu vai skalo degunu ar sāls šķīdumu, kā arī lietot vitamīnus. Taču, ja parādās stipras sāpes, elpošanas vai asinsrites traucējumi, ja paaugstināta temperatūra turas vairākas dienas, ir nekavējoties jākonsultējas ar ģimenes ārstu,” uzsver Vilkavišķu ģimenes ārstu centra “Meliva” ģimenes ārste E. Levuliene.
Arī bezrecepšu zāles nav nekaitīgas
Speciāliste atgādina, ka pat bezrecepšu medikamenti nav pilnīgi nekaitīgi. Katrai zālei ir sava iedarbība, noteiktas devas un mijiedarbība ar citām zālēm un pārtiku. Tādēļ pirms jebkuru medikamentu lietošanas vienmēr ir vērts konsultēties ar ārstu – tas ir vienkāršs solis, kas var pasargāt no nopietniem veselības traucējumiem.
