Pētnieki arvien biežāk runā par tehnoloģiju radītajiem riskiem. Pētījumi rāda, ka sociālie tīkli ietekmē mūsu pašvērtējumu, bet bezmērķīga ritināšana pa ekrānu atņem mums vērtīgas miega stundas.
Tomēr speciālisti uzsver: ja protam apzināti izvēlēties kanālus un saturu, kā arī gudri izmantot savas viedierīces, mūsdienu tehnoloģijas var kļūt par nozīmīgu rīku emocionālās noturības stiprināšanai.
Emocionālais atbalsts ir kļuvis pieejamāks
“Šodien mums ir tas, kā nebija iepriekšējām paaudzēm – emocionālais atbalsts un psiholoģiskā palīdzība ir kļuvuši daudz pieejamāki, un tieši tehnoloģijām ir liela nozīme, lai līdz tiem nokļūtu. Internetā ātri atrodam informāciju par stresa pārvaldību, varam klausīties meditācijas sesijas, pieteikties tiešsaistes kursiem, runāt ar speciālistu vai sazināties ar viņu rakstiski,” skaidro medicīnas psiholoģe un brīvprātīgā organizācijā “Jaunimo linija” Gabrielė Lubauskaite.
Jums varētu patikt šie:
Pēc “Jaunimo linija” datiem, pēdējo divu gadu laikā vairāk nekā divkāršojies brīvprātīgo tiešsaistes dežūru stundu skaits, un jaunieši visbiežāk uzzina par iespēju saņemt emocionālu palīdzību tieši sociālo tīklu starpniecību.
Kopīga iniciatīva garīgās veselības atbalstam
“Tele2” jau ilgstoši atbalsta “Jaunimo linija” un arī šogad pievienojas visā valstī notiekošajai kampaņai “Žalia šviesa gyvenimui”, kas notiek jau piekto reizi, aicinot sabiedrību pievērst lielāku uzmanību garīgajai un emocionālajai veselībai.
Tehnoloģijas kā emocionālās labbūtības rīks
Eksperti uzsver, ka tehnoloģijas pašas par sevi nav ne labas, ne sliktas – izšķiroša ir mūsu attieksme un attiecības ar tehnoloģijām. Tieši tas, kā tās izmantojam, nosaka, vai tās mūs atbalsta vai gluži pretēji – kļūst par papildu stresa avotu.
“Ietekme ir atkarīga no tā, kādu saturu izvēlamies un cik daudz laika tam veltām. Emocionālā noturība var pieaugt, ja izmantojam tehnoloģijas apzināti – mācībām, iedvesmai vai palīdzības meklēšanai. Piemēram, nomierinošas mūzikas klausīšanās, atgādinājumi piecelties un izkustēties, miega kvalitāti uzraugošas lietotnes, elpošanas un meditācijas vingrojumi, podkāstu klausīšanās vai videozvani ar tuviniekiem,” iesaka psiholoģe.
Tajā pašā laikā nepārtraukta skatīšanās ekrānā var traucēt miegu, pasliktināt koncentrēšanās spējas un palielināt trauksmi. Tāpēc G. Lubauskaite par vissvarīgāko uzskata nevis pilnībā atteikties no tehnoloģijām, bet gan prast gudri izvēlēties un apzināti filtrēt – kādu informāciju un saturu sev pieļaujam klāt.
Jums varētu patikt šie:
Var veicināt atkarību
“Tele2” un Viļņas Universitātes veiktais pētījums par emocionālo noturību* atklāja, ka pat 23 procenti Lietuvas iedzīvotāju sociālos tīklus izmanto riska līmenī, un šāda veida atkarība īpaši izplatīta cilvēku vidū, kas jaunāki par 35 gadiem.
“Pārmērīga laika pavadīšana sociālajos tīklos var negatīvi ietekmēt emocionālo noturību – veicināt nepārtrauktu sevis salīdzināšanu ar citiem, paaugstināt trauksmi un pazemināt pašvērtējumu. Taču Hārvardas Universitātes 2024. gada pētījums parāda arī otru pusi – apzināti izmantotas platformas var palīdzēt uzturēt saikni ar cilvēkiem, stiprināt piederības sajūtu un kļūt par emocionāla atbalsta avotu,” skaidro “Tele2” digitālā mārketinga vadītāja Justina Antropik.
“Iesaku mainīt lietotņu izvietojumu tālruņa ekrānā, lai mazinātu impulsu tās atvērt automātiski, kā arī noteikt ierobežojumus lietotņu izmantošanas laikam. Ja nemitīga vēlme paņemt rokās telefonu traucē koncentrēties, ir vērts izslēgt liekos paziņojumus vai pat uz laiku dzēst sociālo tīklu lietotnes no viedtālruņa – tā kontus pārbaudīsiet tikai datorā, un samazināsies kārdinājums nepārtraukti ritināt ziņu joslu,” iesaka J. Antropik.
