“Honor” apsver iespēju tirgū laist klajā tālruni ar ekrānu, kura attēls tiek atsvaidzināts ar iespaidīgu, līdz pat 185 Hz frekvenci. Pēc skaitļiem tas izklausās pēc ievērojama tehnoloģiska lēciena, jo lielākā daļa mūsdienu viedtālruņu, tostarp flagmaņi, aprobežojas ar 120 Hz. Taču vien ar šo tehnisko rādītāju nepietiek, lai saprastu, vai lietotājs ikdienā šo atšķirību vispār reāli sajutīs.
Kā līdz šim ir attīstījušies augstāki attēla atsvaidzināšanas ātrumi?
Pēdējos gados augstas atsvaidzināšanas frekvences visbiežāk sastopamas tieši spēlēm paredzētos viedtālruņos. Tādu ražotāju kā RedMagic un Nubia ierīces jau kādu laiku cenšas pavirzīt robežas, taču pat šajā nišā 165 Hz ilgi ir bijis praktisks griestu rādītājs. Nesen tam pievienojās arī OnePlus 15, kas liecina – tirgus pakāpeniski meklē veidus, kā piedāvāt vēl plūdenāku lietošanas pieredzi.
Ja “Honor” patiešām pārspētu 165 Hz robežu, tas būtu nozīmīgs tehnoloģisks sasniegums. Tomēr lietotājam daudz svarīgāka ir ikdienas pieredze – kā ekrāns uzvedas ritinot saturu, skatoties video un spēlējot spēles. Tieši šeit sākas jautājums par lietotņu un spēļu optimizāciju. Lai to izprastu, vispirms ir vērts skaidri saprast, ko nozīmē atsvaidzināšanas ātrums un kāpēc liels skaitlis specifikācijās ne vienmēr nozīmē reālu ieguvumu.
Jums varētu patikt šie:
Kas ir ekrāna attēla atsvaidzināšanas ātrums?
Ekrāna attēla atsvaidzināšanas ātrums norāda, cik reižu sekundē ekrāns atjauno attēlu. Jo augstāka ir frekvence, jo plūdenāka un vienmērīgāka izskatās kustība, un jo mazāk ir pamanāmi saraustīti pāreju kadri. Šī atšķirība īpaši labi jūtama, ritinot sociālo tīklu plūsmas, ātri pārslēdzoties starp izvēlnēm vai vērojot animācijas.
Tomēr plūdenums nav atkarīgs tikai no ekrāna. Lai tālrunis pilnvērtīgi izmantotu, piemēram, 165 vai 185 Hz, arī lietotnēm ir jārada attēls ar atbilstošu kadru skaitu sekundē. Ja lietotne ir veidota darbam līdz 120 Hz, sistēma automātiski pazemina ekrāna atsvaidzināšanas ātrumu līdz šim līmenim, un augstākais potenciāls faktiski paliek neizmantots.
Kāpēc ļoti augstas atsvaidzināšanas frekvences tiek izmantotas reti?
Lielākā daļa izstrādātāju šobrīd optimizē savus risinājumus 120 Hz standartam, jo tas nodrošina labu līdzsvaru starp plūdenumu, veiktspēju un stabilitāti. Kadru skaits sekundē bieži tiek apzināti ierobežots, lai spēle vai lietotne droši darbotos pēc iespējas plašākā ierīču klāstā. Rezultātā augstākas frekvences vairumā gadījumu ir izņēmums, nevis norma.
“OnePlus 15” to labi ilustrē. Tālruņa saskarne pati par sevi spēj darboties ar 165 Hz, taču tiklīdz tiek atvērta lietotne, kas atbalsta tikai 120 Hz, atsvaidzināšanas frekvence uzreiz tiek pazemināta līdz 120 Hz. Pilnu 165 Hz potenciālu šobrīd spēj izmantot tikai neliels skaits spēļu, kamēr lielākā daļa satura joprojām darbojas ierastajās robežās.
Vai 185 Hz ekrāns sniegtu lietotājam reālu priekšrocību?
Ja “Honor” izlaistu tālruni ar 185 Hz ekrānu, ikdienas lietošanā atšķirība, salīdzinot ar 120 Hz, visticamāk būtu diezgan neliela. Bez plaša lietotņu un spēļu atbalsta šāds ekrāns lielāko daļu laika uzvestos gluži kā parasts 120 Hz panelis, tikai ar iespaidīgu skaitli tehnisko datu tabulā.
Jums varētu patikt šie:
Jūtams ieguvums parādītos tikai tad, ja izstrādātāji masveidā pieņemtu jauno standartu un pielāgotu savas lietotnes un spēles darbam ar augstākām atsvaidzināšanas frekvencēm.
Enerģijas patēriņš un praktiskās robežas
Jo augstāks ir attēla atsvaidzināšanas ātrums, jo vairāk enerģijas patērē ekrāns. Tas var jūtami saīsināt akumulatora darbības laiku un dažkārt arī palielināt ierīces uzsilšanu. Tāpēc ražotāji pastāvīgi meklē kompromisu starp plūdenumu un enerģijas patēriņu, lai lietošanas pieredze būtu ērta, neupurējot akumulatora darbību pārāk krasā veidā.
Līdz ar to rekordu sasniegšana specifikācijās ne vienmēr nozīmē uzlabotu pieredzi lietotājam. Līdz noteiktai robežai atšķirība ir skaidri sajūtama, taču tālāk tā kļūst arvien smalkāka un ir ļoti atkarīga no attēlotā satura. Tādēļ var izrādīties, ka 185 Hz ekrāns ir drīzāk tehnoloģisks prestiža rādītājs nekā ikdienā skaidri tverams ieguvums, vismaz līdz brīdim, kad programmatūras puse šim līmenim plaši pielāgosies.
