Laikmetīgais vīrietis vēlas būt spēcīgs, atbildīgs un veiksmīgs, taču tieši šie centieni bieži kļūst par iemeslu, kāpēc veselība tiek nolikta otrajā plānā. Darbs, stress, nogurums, laika trūkums un izplatītais stereotips, ka “vīrietim viss vienkārši jānoplieš un jāpacieš”, noved pie tā, ka daudzi pie ārsta nevēršas pat tad, kad parādās acīmredzami simptomi.
Profilaktiskās veselības pārbaudes, veselīgs dzīvesveids un emocionāls līdzsvars var šķist kā papildu rūpes, tomēr patiesībā tie ir ieguldījums dzīves kvalitātē un ilgmūžībā.
Veselības risinājumu centra “Antėja” ģimenes ārsts Rokas Kirēlis uzsver, ka vīrieši bieži apgalvo – viņiem neesot laika veselības pārbaudēm, aizmirstot, ka savlaicīgi veiktas analīzes un dalība skrīninga programmās palīdz slimības atklāt agrīni un neļauj tām smagi progresēt.
Jums varētu patikt šie:
Pēc ārsta teiktā, daudzi vīrieši izvairās runāt par savām veselības problēmām, jo baidās izskatīties vāji vai ievainojami. “Šāds stereotips ir kaitīgs un būtu jālauž, jo tas pasliktina vīrieša kā pacienta diagnostikas iespējas un apgrūtina slimības gaitu.
Ir svarīgi runāt par savu veselību un nebaidīties meklēt palīdzību – slēpjot problēmu, palielinās risks saskarties ar daudz nopietnākām sekām gan pašam, gan ārstam, gan tuviniekiem. Atklātība un atbildība par savu veselību ir spēka, nevis vājuma pazīme,” uzsver ārsts.
Visbiežāk sastopamās veselības problēmas vīriešiem
Pēc R. Kirēļa domām, daudzi vīrieši joprojām pievērš pārāk maz uzmanības savai sirds un asinsvadu veselībai. Tāpat kā citur pasaulē, arī Lietuvā sirds un asinsvadu slimības ir galvenais mirstības cēlonis.
“Problēmu pamatā ir paaugstināts asinsspiediens, augsts holesterīna līmenis, liekais svars, smēķēšana un nepietiekamas fiziskās aktivitātes. Daudzi pacienti nejūt nekādas sūdzības līdz brīdim, kad piedzīvo infarktu vai insultu. Risinājums ir vienkāršs, bet bieži grūti īstenojams – regulāri mērīt asinsspiedienu, veikt asins analīzes, sakārtot uzturu, atteikties no kaitīgiem ieradumiem un pietiekami kustēties,” skaidro ārsts.
Svarīgi sākt rīkoties jau tad, kad cilvēks jūtas pilnīgi vesels. Regulāras fiziskās aktivitātes – vismaz 150 minūtes nedēļā mērenas intensitātes slodze, piemēram, raita iešana, riteņbraukšana vai peldēšana – palīdz uzturēt sirds un asinsvadu sistēmas darbību un vispārējo tonusu.
Jums varētu patikt šie:
Tikpat būtiski ir piedalīties profilaktiskajās veselības pārbaudes programmās, piemēram, sirds un asinsvadu slimību profilakses programmā vīriešiem un sievietēm vecumā no 40 līdz 60 gadiem. Šo pārbaužu laikā ģimenes ārsts izvērtē riska faktorus un, ja nepieciešams, izstrādā individuālu profilakses plānu.
Prostata un reproduktīvā veselība – tēma, par kuru bieži noklusē
“Otra būtiska problēmu grupa ir prostata un vīriešu reproduktīvā veselība – palielināta priekšdziedzera (prostatas) apjoma izraisītas sūdzības, vēža risks, erekcijas traucējumi. Vīriešiem nereti ir neērti runāt par intīmām tēmām, un, pat ja sūdzības ir izteiktas, viņi izvairās no vizītes pie urologa,” norāda ārsts.
Jāatceras, ka prostatas vēža agrīnas atklāšanas programma paredzēta vīriešiem vecumā no 50 līdz 69 gadiem, kā arī no 45 gadu vecuma – tiem, kuru tēvam vai brālim bijis prostatas vēzis. Agrīna diagnostika samazina saslimstības risku un uzlabo prognozi gadījumos, kad slimība jau ir attīstījusies.
Kāpēc jāpārbauda veselība arī tad, ja jūtaties labi?
Daudzas slimības attīstās klusām un nemanāmi. Riska faktori, piemēram, paaugstināts asinsspiediens, augsts holesterīna līmenis vai cukura diabēts, ilgu laiku var noritēt bez acīmredzamiem simptomiem.
Agrīna diagnostika ļauj ne tikai atklāt slimību, bet arī novērst komplikācijas un uzlabot dzīves kvalitāti. Regulāras profilaktiskās pārbaudes sniedz cilvēkam lielāku kontroli – izmeklējumu rezultāti nereti motivē uzlabot uzturu, palielināt fizisko aktivitāti vai rūpīgāk sekot līdzi ķermeņa svaram.
“Pamata izmeklējumi ir vienkārši, ātri un ļoti nozīmīgi. Ikdienā būtu jāmēra asinsspiediens, īpaši, ja jau ir sirds un asinsvadu slimības, vismaz reizi gadā jākontrolē garums, svars un ķermeņa masas indekss, un, ja nepieciešams, jāveic EKG.
Nevar aizmirst arī par asins analīzēm – pilno asins ainu, elektrolītiem, glikozes līmeni asinīs, holesterīnu, nieru, prostatas un vairogdziedzera funkcijas rādītājiem, aknu funkcijas rādītājiem, kā arī urīna analīzi,” uzskaita “Antėja” ārsts.
Trīs balsti: kustības, uzturs, miegs
R. Kirēlis uzsver, ka vīriešu veselībai īpaši svarīgas ir fiziskās aktivitātes, sabalansēts uzturs un pietiekams miegs.
Fiziskā aktivitāte – ieguvums ķermenim un psihiskajai veselībai
Regulāras fiziskās aktivitātes, īpaši spēka treniņi un mērenas intensitātes kardiotreniņi, uzlabo asinsriti, mazina nogurumu un oksidatīvo stresu.
Fiziskā slodze palīdz:
- uzturēt augstāku testosterona līmeni,
- uzlabot jutību pret insulīnu,
- samazināt kortizola līmeni,
- veicināt endorfīnu izdalīšanos, līdz ar to uzlabojot garastāvokli un miegu,
- palielināt pašapziņu un dzimumtieksmi,
- samazināt trauksmes un depresijas risku.
Uzturs: degviela vīrieša ķermenim un hormoniem
“Sabalansēts uzturs, kas bagāts ar olbaltumvielām, lēni sagremojamiem ogļhidrātiem, veselīgām polinepiesātinātajām taukskābēm un mikroelementiem, palīdz uzturēt stabilu cukura līmeni asinīs. Savukārt ātrie ogļhidrāti, cukurs un rafinēti produkti izraisa straujas enerģijas svārstības.
Ir pierādīts, ka cinks, magnijs, D vitamīns un omega–3 taukskābes ir būtiski testosterona sintēzei.
Pārmērīga un bieža alkohola lietošana, liels cukura daudzums uzturā un transtaukskābes pazemina testosterona līmeni un veicina estrogēnu pārsvaru, kas savukārt veicina svara pieaugumu un samazina libido,” skaidro “Antėja” ārsts.
Miegs: neredzams, bet neaizstājams atjaunošanās process
Miega trūkums palielina sirds un asinsvadu slimību un diabēta risku un samazina testosterona līmeni. Nereti vīrieši izvēlas strādāt vai izklaidēties uz atpūtas rēķina.
“Risinājums ir vienkāršs, bet prasa disciplīnu – tiekties pēc 7–8 stundām kvalitatīva miega, ierobežot ekrānu lietošanu pirms gulētiešanas un izveidot skaidru darba un atpūtas ritmu,” norāda ārsts.
Testosterons galvenokārt tiek ražots miega laikā, īpaši dziļā miega fāzē. Jau viena slikti gulēta nakts var samazināt testosterona līmeni par 10–15 procentiem. Miega trūkums paaugstina kortizola līmeni, kas kavē testosterona sintēzi, pasliktina jutību pret insulīnu un palielina apetīti.
Kā mazināt stresu un spriedzi?
Mūsdienu vīrietis bieži dzīvo pastāvīga spiediena un lielas atbildības apstākļos, tāpēc stress un emocionāla spriedze kļūst par viņa ikdienas pavadoņiem.
“Stress ietekmē ne tikai psiholoģisko stāvokli, bet arī fizioloģiskos procesus – hormonu līdzsvaru, imūnsistēmu, sirds darbību, miegu un pat auglību. Lai saglabātu labu pašsajūtu, ikdienā ir vērts apzināti ieviest vienkāršus, bet efektīvus ieradumus,” skaidro ārsts.
Ļoti noderīgi ik pēc pāris stundām paņemt īsu pauzi – atrauties no ekrāna, dziļi elpot, nedaudz izkustēties vai iziet īsā pastaigā. Vakara stundās ir ieteicams ieplānot “izslēgšanās laiku” – vismaz stundu pirms miega būt bez telefona un darba domām, lai prāts varētu nomierināties.
Apzināta pateicības praktizēšana, kad katru vakaru nosauc trīs lietas, par kurām esi pateicīgs, uzlabo emocionālo stāvokli un stiprina izturību ikdienas stresā.
“Ja tomēr parādās pastāvīga trauksme, bezmiegs, aizkaitināmība vai bezcerības izjūta, nedrīkst vilcināties – ir svarīgi vērsties pie psihologa, psihoterapeita vai psihiatra,” iesaka R. Kirēlis.
