Diezgan bieži gadās, ka vienu un to pašu automašīnu neizmanto tikai tās īpašnieks, bet arī citi ģimenes locekļi – piemēram, dzīvesbiedrs, bērni vai vecāki. Lai gan obligātā civiltiesiskā transportlīdzekļu apdrošināšana, gan arī brīvprātīgā KASKO apdrošināšana būtu spēkā arī šiem cilvēkiem, viņi noteikti ir jānorāda apdrošināšanas līgumā kā atsevišķi vadītāji.
Ja reālie automašīnas lietošanas apstākļi neatbilst tam, kas norādīts līgumā, transportlīdzekļa īpašniekam var rasties pienākums maksāt būtiski lielāku pašrisku vai, vēl sliktāk – no saviem līdzekļiem atlīdzināt trešajām personām nodarītos zaudējumus.
Apdrošināšanas sabiedrības „Lietuvos draudimas” standartizēto risku nodaļas vadītājs Andrjus Gimbickis skaidro, kā pareizi apdrošināt automašīnu, lai ceļu satiksmes negadījuma gadījumā zaudējumu slogs nepaliktu tikai uz vadītāja pleciem.
Jums varētu patikt šie:
„Lai obligātā transportlīdzekļu apdrošināšana (TPVCA), kā arī brīvprātīgā KASKO apdrošināšana būtu spēkā arī citiem ģimenes locekļiem, viņi līgumā ir jāieraksta atsevišķi kā pārējie vadītāji.
Atkarībā no apdrošinātāja parasti tiek lūgts precizēt, kāda vecuma un ar kādu braukšanas pieredzi papildu vadītāji izmantos automašīnu,” skaidro A. Gimbickis.
Kad var nākties zaudējumus segt no savas kabatas?
Pēc eksperta teiktā, ja automašīnu vada persona, kas neatbilst līgumā noteiktajiem riska faktoriem – piemēram, tās vecums vai braukšanas stāžs neatbilst līguma prasībām – un šī persona nodara kaitējumu trešajām personām, automašīnas īpašniekam var nākties daļu zaudējumu segt pašam.
„Tas nozīmē, ka apdrošinātājs gan atlīdzinās ceļu satiksmes negadījumā cietušajām personām vai bojātajiem transportlīdzekļiem nodarītos zaudējumus, taču tam būs tiesības līguma pārkāpuma dēļ daļu no izmaksātās summas piedzīt atpakaļ no apdrošinājuma ņēmēja,” norāda A. Gimbickis.
KASKO apdrošināšanas gadījumā situācija ir nedaudz citāda. Ja automašīna ir apdrošināta ar brīvprātīgo KASKO, lai segtu paša transportlīdzekļa bojājumus, praksē bieži tiek piemērota pieeja, ka pirmajā līguma pārkāpuma reizē, kas saistīts ar vadītāju grupas nosacījumiem, tiek noteikts krietni lielāks pašrisks nekā sākotnēji saskaņots līgumā.
Jums varētu patikt šie:
„Var rasties situācija, kad zaudējuma gadījumā pie līgumā noteiktā beznosacījuma pašriska jāpiemaksā vēl 200–300 eiro. Ja šādi gadījumi atkārtojas, tie jau tiek uzskatīti par neapdrošināšanas gadījumiem, un visus zaudējumus nākas segt pilnībā no saviem līdzekļiem,” skaidro apdrošināšanas eksperts.
Pēc apdrošināšanas sabiedrības pārstāvja teiktā, KASKO īpašnieki bieži vien izvēlas maksāt „standarta” cenu, neminot līgumā citus vadītājus, un samierinās ar lielāku pašrisku zaudējuma gadījumā. Savukārt obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas līgumos citu vadītāju norādīšana ir diezgan izplatīta – tā rīkojas aptuveni 10 procenti „Lietuvos draudimo” klientu.
Kādu braukšanas vēsturi jūs sakrājat?
A. Gimbickis uzsver, ka par apdrošinājuma ņēmēju vienmēr tiek uzskatīts automašīnas īpašnieks, un tieši uz viņa vārda tiek uzkrāta zaudējumu vēsture. Tas ir būtiski, jo zaudējumu vēsture ir viens no galvenajiem riska faktoriem, kas ietekmē gan obligātās, gan brīvprātīgās apdrošināšanas cenu. Šī vēsture tiek glabāta līdz pat 7 gadiem, un tā neizzūd arī tad, ja tiek mainīts auto.
„Vadītājs, kurš nav transportlīdzekļa īpašnieks, bet līgumā ir norādīts kā „cits” automašīnas vadītājs, un, piemēram, nesen ieguvis vadītāja apliecību, šādā veidā sev personīgo braukšanas vēsturi neveido.
Nākotnē, kad viņš sāks pats apdrošināt automašīnu uz sava vārda, viņa vēsture tiks skaitīta no nulles, lai gan viņš varētu būt gadiem ilgi braucis bez avārijām un šķietami būtu uzkrājis labu braukšanas pieredzi. To ir vērts ņemt vērā, ja tiek izmantota automašīna, kas apdrošināta uz citas personas vārda,” skaidro speciālists.
A. Gimbickis piebilst, ka, ja cilvēks brauc retāk nekā pārējie ģimenes locekļi, praktiskāk ir apdrošināt auto uz kāda aktīvāka vadītāja vārda, papildus iegādājoties risinājumu „citi vadītāji”.
„Savukārt, ja plānots daudz braukt pašam, ir vērts sākt krāt savu braukšanas vēsturi – tas nozīmē būt gan automašīnas īpašniekam, gan apdrošinājuma ņēmējam. Tas ir īpaši izdevīgi rūpīgiem un satiksmes negadījumus izvairošiem vadītājiem,” rezumē „Lietuvos draudimo” pārstāvis.
