Ukrainā karadarbība joprojām netuvojas noslēgumam, un Krievija arvien meklē jaunus veidus, kā apiet aizsardzības līnijas. 18. oktobra vakarā Harkivas apgabals atkal kļuva par Krievijas aviācijas trieciena mērķi. Šoreiz tika izmantota jaunākās paaudzes modificēta vadāmā aviobumba.
Tas ir pirmais šāda veida gadījums, ko fiksējusi Ukrainas prokuratūra, un tas rada pamatotas bažas par kara tālāku eskalāciju. Lai arī šī tipa ieroči līdz šim izmantoti ļoti ierobežotā apjomā, notikušais var liecināt par Krievijas vēlmi izmēģināt šīs bumbas reālos kaujas apstākļos.
Triecienā izmantotais ierocis bija UMPK tipa bumba ar pievienotu reaktīvo dzinēju. Uzbrukums Lozovas pilsētai Harkivas apgabalā bija pirmais zināmais gadījums ar šādu modifikāciju. Šāds tehnoloģisks lēciens būtiski palielina bumbas darbības rādiusu un rada Ukrainas pretgaisa aizsardzībai jaunus izaicinājumus.
Jums varētu patikt šie:
Uzbrukums Lozovai: pirmais gadījums vēsturē
Ukrainas Harkivas apgabala prokuratūra apstiprināja, ka Lozovas pilsētas apšaudē izmantota jauna tipa vadāmā aviobumba. Saskaņā ar sākotnējo informāciju tas bijis ar reaktīvo dzinēju aprīkots UMPB‑5R modelis, kas spēj lidot līdz 130 kilometru attālumā. Tieši šādu distanci bumba arī veikusi šī uzbrukuma laikā.
Kara analītiķi tomēr norāda uz vairākiem nozīmīgiem aspektiem. Telegram kanālos izteikts pieņēmums, ka izmantotā bumba varētu nebūt UMPB‑5R, bet gan modernizēta UMPK tipa bumba ar integrētu reaktīvo dzinēju. Pēc sprādziena publiskotajās fotogrāfijās redzamas UMPK bumbām raksturīgas detaļas, piemēram, elevoni, kā arī dzinēja atlūzas, kas pēc uzbūves atgādina Ķīnā ražoto “Swiwin SW800Pro” reaktīvo dzinēju.
Modernizācija, kas var mainīt kauju dinamiku
Reaktīvajiem dzinējiem aprīkotas UMPB tipa bumbas līdz šim izmantotas ļoti ierobežotā daudzumā. Pirmie šādu ieroču pielietošanas gadījumi fiksēti tikai 2025. gada pavasarī un vasaras sākumā. To plašāka izmantošana kaujas apstākļos var norādīt, ka Krievija plāno šo tehnoloģiju ieviest daudz sistemātiskāk.
Šādām bumbām ir skaidra stratēģiska priekšrocība: reaktīvā dzinēja pievienošana palielina lidojuma distanci, kas ļauj tās nomest ievērojami lielākā attālumā no mērķa. Tādējādi Krievijas lidmašīnas var izdarīt triecienus, paliekot ārpus Ukrainas pretgaisa aizsardzības tiešā darbības rādiusa. Turklāt šādas modifikācijas salīdzinoši nav īpaši dārgas, kas padara tās Krievijas bruņotajiem spēkiem ļoti pievilcīgas.
Ne tikai Harkiva: draudu ģeogrāfija paplašinās
Pēc uzbrukuma Lozovas pilsētai tika ziņots, ka tāda paša tipa ierocis tajā pašā nedēļā pirmo reizi izmantots arī Mikolajivas apgabalā. Tas arvien skaidrāk apliecina, ka jaunās paaudzes bumbas vairs nav tikai eksperiments, bet tiek lietotas sistemātiski.
Jums varētu patikt šie:
Krievijas medijos publicētajos attēlos redzami Su‑34 bumbvedēji ar UMPK‑PD modifikācijas aviobumbām. Šīs sistēmas ļauj parastās brīvi krītošās bumbas pārvērst vadāmos ieročos, kas spēj trāpīt mērķiem 20–30 kilometru attālumā no frontes līnijas. Pievienojot reaktīvo dzinēju, šis darbības rādiuss pieaug vēl ievērojamāk.
Ukrainas pretgaisa aizsardzībai – jauns un sarežģīts uzdevums
Līdz 2025. gadam Ukrainas pretgaisa aizsardzības spējas ir būtiski uzlabojušās, taču jaunās paaudzes vadāmās bumbas piespiež meklēt papildu risinājumus. Ir skaidrs, ka Krievija cenšas izveidot aviācijas un raķešu sistēmu, kas ļautu dot triecienus no liela attāluma, neievedot lidmašīnas Ukrainas pretgaisa aizsardzības efektīvās darbības zonā.
Tas ļauj pretinieka aviācijai mazināt riskus, kamēr Ukrainas bruņotie spēki ir spiesti ieguldīt līdzekļus ne tikai tuvās, bet arvien vairāk arī vidējās un lielās darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmās. Šāds bruņošanās temps un virziens skaidri parāda, ka neviena no pusēm tuvākajā laikā negrasās atkāpties.
Rekordtrieciens: 268 vadāmās bumbas vienas diennakts laikā
17. oktobrī Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs fiksēja līdz šim nepieredzētu skaitu triecienu ar vadāmajām aviobumbām. Vienas diennakts laikā Krievija pa Ukrainas pozīcijām un to apkārtni izšāva kopumā 268 vadāmās bumbas. Tas skaidri liecina, ka šāda veida ieroči kļuvuši par vienu no Krievijas galvenajiem uzbrukuma stratēģijas instrumentiem.
Ja Krievija regulāri izmantos jauno reaktīvo dzinēju vadāmās bumbas, tas var būtiski mainīt spēku samēru gaisā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki būs spiesti būtiski pārskatīt savas taktikas un prioritātes, lai spētu reaģēt uz arvien intensīvākiem un tehnoloģiski modernākiem uzbrukumiem.
