Jaunākā paaudze darba devējiem rada aizvien lielākas bažas. Jauni pētījumi liecina, ka par Z paaudzes gatavību strādāt šaubās gan personāla atlases speciālisti, gan paši jaunieši. Turklāt gandrīz trešdaļa no viņiem plāno nākamo divu gadu laikā nomainīt darba vietu.
Darba tirgus speciālisti uzsver, ka jauniešu nedrošība un augstā mobilitāte liecina par vērtību maiņu – no lojalitātes uz apzinātību. Organizācijām tas ir skaidrs signāls, ka jātop elastīgākām un jāuzņemas lielāka atbildība par jauno talantu attīstību.
No jauno prasmes un gatavība darba dzīvei
Personāla izpētes uzņēmuma “Criteria” jaunākais starptautiskais ziņojums rāda, ka tikai viens no divpadsmit personāla atlases speciālistiem uzskata, ka Z paaudzei (līdz 28 gadu vecumam) ir darbam nepieciešamās prasmes un attieksme. Arī paši jaunieši šaubās par savu spēju veiksmīgi sākt darba gaitas – tikai 24% absolventu ir pārliecināti, ka ir gatavi uzsākt karjeru.
Jums varētu patikt šie:
“Tas, ka gan darba devēji, gan jaunieši paši šaubās par gatavību stāties darbā, parāda pieaugošu plaisu starp jauniešu izglītību un strauji mainīgajām organizāciju vajadzībām,” skaidro “Telia” cilvēku un kultūras jomas vadītājs Ramūns Bagdonas. “Darba devēju loma šeit kļūst aizvien nozīmīgāka – organizācijām pašām jāuzņemas iniciatīva un jāpalīdz jauniešiem ieiet darba dzīvē un tajā augt: jāveido iekļaujošas ievadprogrammas, jāpiedāvā mentoru atbalsts un jāļauj eksperimentēt un mācīties darba procesā. Tieši šādas iniciatīvas šodien raksturo spēcīgus darba devējus,” viņš piebilst.
Mākslīgais intelekts rada pavisam jaunus izaicinājumus
Pēdējos gados mākslīgā intelekta (MI) attīstība ir būtiski pārveidojusi darba tirgus struktūru, un visvairāk tas ietekmē tieši jaunāko paaudzi. Daudzi uzdevumi, ko agrāk uzskatīja par labu karjeras sākumpunktu – piemēram, administratīvais darbs, datu ievade, klientu apkalpošana vai sākuma līmeņa analītiķa amati – šodien ir arvien vairāk automatizēti. “Tas nozīmē, ka jaunietim, kurš tikai ienāk darba tirgū, kļūst aizvien grūtāk atrast vietu, kur ‘izmēģināt spēkus’ un iepazīt darba vidi,” norāda R. Bagdonas.
MI plašais pielietojums uzliek arī jaunus pienākumus un prasības: darba devēji sagaida radošumu, kritisko domāšanu, spēju strādāt ar tehnoloģijām un emocionālo noturību. Tādējādi Z paaudzes pārstāvji bieži nonāk paradoksālā situācijā – no viņiem gaida briedumu un pieredzi, kuru vienlaikus kļūst arvien grūtāk iegūt.
Kāpēc jaunieši tik bieži maina darba vietas?
Darba devējus satrauc arī tas, cik bieži jaunieši maina darba vietu. Saskaņā ar “Deloitte 2025 Gen Z & Millennial Survey” datiem gandrīz trešdaļa Z paaudzes pārstāvju (31%) plāno nomainīt darba devēju tuvāko divu gadu laikā. To pašu apgalvo arī 17% tā dēvētās mileniāļu paaudzes (29–44 gadu vecumā).
“Šādu Z paaudzes rīcību neizraisa vēlme par katru cenu saglabāt neatkarību vai vienkārši jaunība, kā bieži vien tiek uzskatīts, bet gan šodienas darba tirgus situācija. Priekšstats, ka jaunieši nevēlas sevi ne ar ko saistīt, drīzāk ir mīts,” skaidro R. Bagdonas.
Jums varētu patikt šie:
“Deloitte” pētījums atklāj, ka vairāk nekā puse līdz 44 gadu vecumam strādājošo dzīvo no algas līdz algai. Tāpēc jaunie darbinieki jūtas finansiāli nedroši, un darba vietas maiņa viņiem kļūst par iespēju uzlabot savu materiālo labklājību.
Tomēr Z un mileniāļu paaudzei alga nav vienīgais iemesls darba vietas maiņai. “Darbs vairs nav mūža garantija kā agrāk. Tādēļ darbinieki vēlas, lai darba nozīme būtu sajūtama jau šodien, nevis tikai pēc desmit gadiem. Turklāt šīs paaudzes ir izaugušas sociālo mediju laikmetā, kur citu sasniegumi vienmēr ir redzami. Visi zina, ka uzņēmumiem un karjerai var būt jēgpilns, ilgtspējīgs un iedvesmojošs raksturs. Šādas gaidas jaunieši izvirza gan darba devējiem, gan sev un savai karjerai. Tas nav paaudžu konflikts, bet gan jauns posms darba attiecību attīstībā,” uzsver R. Bagdonas.
Jauniešiem svarīga ir gan alga, gan vērtības
Saskaņā ar “Gen Z & Millennial Survey” vairāk nekā puse jaunāko darbinieku, izvēloties darba vietu, augstu vērtē tās jēgpilnumu un ietekmi. Ja pats darbs šo sajūtu nesniedz, viņi vismaz tiecas pēc labas algas un līdzsvara starp darbu un privāto dzīvi, lai brīvajā laikā varētu nodarboties ar to, kas patiešām šķiet svarīgi.
Pētījums parāda, ka jaunie speciālisti no darba devējiem sagaida arī nopietnu attieksmi pret vides aizsardzību, kas viņu vecuma grupai rada ievērojamas bažas. Divi no desmit Z un mileniāļu paaudzes darbiniekiem pirms darba piedāvājuma pieņemšanas izpēta uzņēmuma vides politiku. Gandrīz puse (47%) aptaujāto norāda, ka viņi paši vai viņu kolēģi aktīvi mudina darba devēju veikt konkrētus soļus vides jomā, un katrs desmitais ir nomainījis darba vietu tieši uzņēmuma nostājas dēļ vides jautājumos.
Pētījums arī liecina, ka jaunākā paaudze noteiktas darba devēja priekšrocības vērtē daudz augstāk nekā vecākie darbinieki. Viņiem daudz svarīgāka ir saskaņa starp personīgajām un uzņēmuma vērtībām, psiholoģiskā labizjūta un atbalsts garīgajai veselībai, kā arī iespēja ietekmēt organizācijas lēmumus. Darba devējus, kas šiem jautājumiem pievērš uzmanību, jaunie cilvēki labprāt iesaka citiem.
Ko jaunieši patiesībā sagaida no darba devējiem?
Pēc R. Bagdona domām, jaunākā paaudze gan izvirza darba devējiem augstas prasības, taču patiesībā šīs gaidas atspoguļo to, ko vēlas visi darbinieki neatkarīgi no vecuma: jēgpilnu darbu vērtībās balstītās organizācijās, elastību darba un privātās dzīves saskaņošanai, iespējas mācīties un profesionāli augt, kā arī taisnīgu atalgojumu un darba apstākļus.
“Lai gan visus šos aspektus īstenot vienlaikus nav viegli, tieši tie darba devēji, kuri spēj uzklausīt, iesaistīt un pielāgoties jaunajām vajadzībām, ilgtermiņā veido labāku darba vidi visiem – ne tikai jaunākajām paaudzēm. Šādas organizācijas kļūst elastīgākas, iekļaujošākas un gatavas nākotnes pārmaiņām,” viņš rezumē.
