Pēdējās nedēļās Ukrainas aizsardzības spēki ir novērojuši satraucošu parādību – Sumu apgabalā darbojas Ziemeļkorejas karavīri, kurus apmācījusi Krievija. Viņi vada FPV tipa dronus, palīdzot Krievijas karaspēkam uzbrukt Ukrainas aizstāvju pozīcijām. Tas ir kārtējais apliecinājums, ka Maskava saskaras ar nopietnu dzīva spēka trūkumu un ir spiesta meklēt palīdzību tālu aiz savām robežām.
Ziemeļkorejas dronu operatori Sumu virzienā
Ukrainas armija ir publiskojusi video, kurā redzams, kā viens no Ziemeļkorejas droniem, kas pacelts Krievijas Kurskas apgabala teritorijā, dodas Sumu virzienā. Šie droni tiek izmantoti izlūkošanai un artilērijas uguns koriģēšanai – to galvenais uzdevums ir atklāt Ukrainas vienību pozīcijas un nodot koordinātas Krievijas artilērijai un raķešu karaspēka vienībām.
Ukrainas aizsardzības spēki uzsver, ka tas nav atsevišķs gadījums. Ir dokumentēti Ziemeļkorejas operatoru sakari ar Krievijas armijas vienībām – ierakstītās sarunas skaidri parāda kaujas darbību koordinēšanu. Tas nozīmē, ka šie karavīri aktīvi iesaistās tiešos uzbrukumos pret Ukrainu.
FPV droni – karš jaunā līmenī

FPV tipa droni ļauj operatoram reāllaikā redzēt attēlu no drona skatu punkta, it kā viņš pats atrastos lidaparātā. Šī tehnoloģiskā priekšrocība dod iespēju ārkārtīgi precīzi noteikt un iznīcināt mērķus, vienlaikus samazinot tiešus riskus operatora dzīvībai. Pašlaik tas ir viens no efektīvākajiem ieroču veidiem kaujas apstākļos.
Ziemeļkorejas karavīrus apmācījuši Krievijas instruktori. Mācības notika Kurskas apgabalā, salīdzinoši tuvu Ukrainas robežai – tur šobrīd izvietoti arī šie operatori. Viņu izmantotā tehnika ir vērsta uz Sumu apgabalu, kur turpinās aktīvas kaujas.
Ukrainas aizsardzības spēki norāda, ka droni netiek izmantoti tikai izlūkošanai – tie palīdz koriģēt arī daudzraķešu palaišanas iekārtu zalves, virzot tās tieši pret Ukrainas aizsardzības līnijām. Tas ir ne vien tehnoloģisks drauds, bet arī jauna hibrīdkaradarbības forma, kurā trešās valstis tieši piedalās agresijā.
Kāpēc Maskavai vajadzīga palīdzība no Phenjanas?
Ziemeļkorejas karavīru iesaistīšana ir radikāls solis, kas skaidri rāda – Krievijas armija saskaras ar nopietnām personāla problēmām. Īpaši trūkst pieredzējušu dronu operatoru, tāpēc Maskava arvien vairāk paļaujas uz gataviem sabiedrotajiem, kas piekrīt iesaistīties karā.
Tas vienlaikus apliecina, ka Krievija ir gatava jebkurā cenu saglabāt savu uzbrukuma potenciālu frontē, pat pārkāpjot starptautiskās tiesības.
Ukrainas armijas ģenerālštābs uzsver, ka jebkādu ārvalstu vienību piedalīšanās agresijā pret Ukrainu ir rupjš starptautisko tiesību pārkāpums. Ukraina dokumentē visus šādus gadījumus un nodod savāktos pierādījumus starptautiskajām institūcijām, kas var uzsākt procesus vainīgo saukšanai pie atbildības par starptautisko normu pārkāpumiem.
Oficiālā komentārā ir norādīts: “Visi ārvalstu karavīri, kas piedalās karadarbībā pret Ukrainu, tiek uzskatīti par agresijas līdzdalībniekiem. Šādas vienības tiek neitralizētas, ievērojot kara tiesības un starptiskos līgumus.”
Ziemeļkorejas zaudējumi – tūkstošiem kritušo

Septembra sākumā Dienvidkorejas Nacionālais izlūkdienests paziņoja, ka Ukrainā, karojošot Krievijas pusē, bojā gājuši vairāk nekā 2000 Ziemeļkorejas karavīru. Šis skaitlis atspoguļo ne tikai patieso dalības mērogu, bet arī upurus, ko Phenjana ir gatava nest, lai stiprinātu savu aliansi ar Maskavu.
Jau 2024. gadā Krievija un Ziemeļkoreja parakstīja militārās sadarbības līgumu, kura centrālais elements ir savstarpējās aizsardzības pienākums. Tas būtiski nostiprināja abu autoritāro režīmu saikni, kas vairs neaprobežojas tikai ar politisku retoriku, bet izpaužas arī praktiskā militārā sadarbībā.
Šāda alianse nozīmē jaunu apdraudējuma līmeni visam reģionam. ANO un citas starptautiskas organizācijas brīdina, ka šī sadarbība rada nopietnas bažas ne tikai Eiropā, bet arī Āzijā.
Juridiskais vērtējums un iespējamie soļi
Ukrainas institūcijas apstiprina, ka visa informācija par Ziemeļkorejas karavīru līdzdalību karā tiek nodota starptautiskajiem partneriem.
Tiek gaidīts, ka tas ļaus sniegt juridisku izvērtējumu gan Phenjanas, gan Maskavas rīcībai. Iespējamo seku vidū tiek minētas daudzpusējas sankcijas vai starptautisku tribunālu izveide, ja šīs darbības tiks kvalificētas kā tiešs militārs uzbrukums suverēnai valstij.
Kļūst arvien redzamāks, ka Krievijas militārā stratēģija arvien vairāk balstās uz ārēju atbalstu. Ziemeļkoreja šajā partnerībā saskata ne tikai sabiedroto, bet arī iespēju reālos kaujas apstākļos izmēģināt savas spējas un tehnoloģijas. Taču atklāts paliek jautājums: kāda būs šīs sadarbības patiesā cena globālā mērogā?


