Pēdējos gados krāpnieciskās shēmas kļūst arvien sarežģītākas un bīstamākas, un ar cilvēku vienkāršu piesardzību vairs nepietiek. Krāpnieki ne tikai izdomā jaunus paņēmienus, bet arvien biežāk atgriežas pie jau agrāk piemānītiem cilvēkiem, cenšoties no viņiem izkrāpt naudu atkārtoti.
Šāda prakse izplatās visā valstī, tāpēc iedzīvotājiem ir svarīgi saprast ne vien sākotnējo krāpšanu, bet arī tā dēvētos otrā viļņa uzbrukumus – situācijas, kad mēģina gūt labumu no jau nodarītā zaudējuma.
Jāapzinās, ka krāpnieki pirmām kārtām vēršas pie cilvēku emocijām. Ja persona jau reiz zaudējusi naudu, noziedznieki izmanto viņas ievainojamību, neziņu, apjukumu, izmisumu un ļoti spēcīgo vēlmi atgūt pazaudētos uzkrājumus. Tieši šīs emocijas bieži kļūst par iemeslu, kāpēc cilvēks krāpnieku lamatās iekrīt otro vai pat trešo reizi.
Jums varētu patikt šie:
Lai gan varētu domāt, ka tie, kas jau reiz apkrāpti, turpmāk ir īpaši uzmanīgi, pieredze rāda pretējo. Eksperti skaidro, ka krāpnieki sistemātiski vāc informāciju par savu upuri, to rūpīgi analizē un vēlāk izmanto jaunas krāpnieciskas shēmas izveidē. Tāpēc ar piesardzību vien nepietiek – ir jāzina, kā šādas taktikas darbojas, kādus brīdinājuma signālus pamanīt un kā sevi patiesi pasargāt.
Sama upura izmantošana atkārtoti: kāpēc krāpnieki atgriežas?
Prakse rāda, ka noziedznieki arvien biežāk cenšas atkārtoti piemānīt tos, kas jau iepriekš cietuši no krāpšanas. Visbiežāk tas notiek pēc investīciju krāpniecības gadījumiem, kad upurim iepriekš solīta ātra un ļoti liela peļņa. Kad cilvēks ir zaudējis naudu, pēc kāda laika ar viņu atkal sazinās sveši cilvēki, kuri apgalvo, ka ir uzgājuši viņa pazudušos līdzekļus.
Šādos gadījumos krāpnieki uzdodas par advokātiem, izmeklētājiem vai pat starptautisku organizāciju pārstāvjiem. Viņi sola palīdzēt atgūt zaudēto naudu, apgalvo, ka izmeklēšana jau ir sākta, ka atrasti krāpnieku konti, un nereti uzrāda viltotus dokumentus. Upurim ir ļoti viegli tam noticēt, jo krāpnieki precīzi pārzina iepriekšējās krāpšanas detaļas – kad veikts ieguldījums, cik liela bijusi summa, kādi darījumi veikti. Tas rada iespaidu, ka piedāvātā palīdzība ir īsta un uzticama.
Patiesībā krāpnieki izmanto agrāk savāktos datus, ko paši ieguvuši vai nopirkuši no citiem noziedzniekiem. No tā var secināt, ka krāpšanas upuru dati tiek aktīvi apmainīti un pārdoti kriminālajās aprindās.
Kā darbojas atkārtotās krāpniecības shēmas?
Atkārtoti uzbrukumi parasti norit vairākos posmos. Vispirms cilvēkam piezvana vai uzrunā viņu sociālajos tīklos, uzdodoties par speciālistu, kas var palīdzēt atgūt zaudēto naudu. Tiek piedāvāta bezmaksas palīdzība, “konsultācijas” vai pat “juridisku dokumentu” sagatavošana. Tikai vēlāk atklājas, ka solītā palīdzība nemaz nav bez maksas – tiek pieprasīta samaksa par it kā nepieciešamām tiesas izmaksām, līgumu sagatavošanu vai “obligātiem pārskaitījumiem”.
Jums varētu patikt šie:
Šajā posmā uz upuri tiek izdarīts spēcīgs emocionāls spiediens. Tiek solīts garantēts rezultāts, apgalvots, ka cilvēks atgūs gan sākotnējo ieguldījumu, gan aprēķināto peļņu. Šāds spiediens īpaši ietekmē tos, kuri jau zaudējuši lielas summas – psiholoģiski ir ļoti grūti atteikties no cerības vismaz daļu līdzekļu atgūt.
Vēl bīstamāk, ka krāpnieki var mudināt cilvēku sniegt nepatiesu informāciju bankai vai policijai. Viņi skaidri pasaka, ko stāstīt izmeklētājiem, kā slēpt turpmāko saziņu un kā rīkoties, lai iestādes “netraucētu procesam”. Rezultātā ne tikai pieaug finansiālie zaudējumi, bet tiek arī apgrūtināta izmeklēšana.
Kāpēc zaudēto līdzekļu atgūšana gandrīz nav iespējama?
Ja cilvēks pats ir apstiprinājis maksājumus uz krāpnieku kontiem, iespējas naudu atgūt ir ļoti ierobežotas. Lielākā daļa pārskaitījumu notiek zibenīgi – dažu sekunžu laikā. Nereti līdzekļi jau ir pārskaitīti tālāk, pirms upuris vispār saprot, ka ir apkrāpts. Tāpēc profilakse vienmēr ir daudz efektīvāka nekā mēģinājumi vēlāk atgūt zaudētos līdzekļus.
Banka var apturēt tikai tos darījumus, kas vēl nav izpildīti. Taču praksē tas notiek reti, jo krāpnieki liek upuriem rīkoties steidzīgi un bez pārdomām. Tādēļ speciālisti vienprātīgi uzsver: reālu palīdzību var sniegt tikai banka un policija. Neviena sveša persona pa telefonu vai sociālajos tīklos nevar “atrast” jūsu naudu un atgriezt to kontā.
Kā sevi pasargāt no atkārtotiem krāpnieku uzbrukumiem?
Tiklīdz cilvēks saprot, ka kļuvis par krāpšanas upuri, jāveic vairāki soļi. Vispirms jāmaina paroles – īpaši e-pastam, internetbankai un citām svarīgām digitālajām platformām. Kopā ar banku jāizvērtē, vai jāmaina norēķinu kartes un piekļuves kodi. Ja iespējams, ieteicams nomainīt arī tālruņa numuru un e-pasta adresi, lai krāpniekiem būtu grūtāk atjaunot kontaktu.
Galvenais noteikums: nekādā gadījumā neiesaistīties sarunās ar svešiem cilvēkiem, kuri sola palīdzēt atgūt naudu. Cilvēkiem jācenšas saglabāt kritiska domāšana, pārbaudīt informācijas avotus, nesteigties ar lēmumiem, mierīgi izvērtēt situāciju un atcerēties: ja piedāvājums izklausās pārāk labs, lai būtu patiesība, tad gandrīz vienmēr tas ir krāpšanās mēģinājums.
Ja rodas pat mazākās aizdomas, nekavējoties jāsazinās ar savu banku un policiju. Tikai šīs institūcijas var sniegt reālu palīdzību. Svešie, kas uzdodas par speciālistiem vai izmeklētājiem, ļoti bieži ir tie paši krāpnieki, kuri jau reiz nodarījuši zaudējumus un tagad cenšas izmantot situāciju vēlreiz savā labā.
