Katru gadu okeānos nonāk vairāk nekā vienpadsmit miljoni tonnu plastmasas. Šie apjomi šķiet abstrakti skaitļi, līdz brīdim, kad zinātnieki aprēķina, kādas tieši devas spēj nogalināt putnus, bruņurupučus vai jūras zīdītājus. Jauns pētījums, kas publicēts žurnālā „Proceedings of the National Academy of Sciences“, pirmo reizi tik skaidri parāda šos riskus.
Pētījuma rezultāti atklāj, ka dzīvniekiem nāvējošie plastmasas daudzumi ir šokējoši mazi, ņemot vērā, ka runa ir par radībām, kas sver desmitiem vai pat simtiem kilogramu. Tas piespiež pilnīgi no jauna izvērtēt plastmasas ietekmi uz ekosistēmām un izvirza jautājumu, kas līdz šim tik tieši nav ticis formulēts.
Ja tik neliels plastmasas daudzums spēj nogalināt lielus dzīvniekus, tad kādas devas ir bīstamas cilvēkiem? Pašlaik zinātnieki ir pētījuši galvenokārt makroplastmasu, taču nav šaubu, ka drīzumā sekos arī detalizēta mikroplastmasas analīze. Tas ir tikai ievads daudz plašākai problēmai.
Jums varētu patikt šie:
Šokējoši mazas nāvējošās devas
Organizācijas „Ocean Conservancy“ pētnieki analizēja vairāk nekā desmit tūkstošus jūras dzīvnieku sekciju. Katram gadījumam bija zināms gan dzīvnieka nāves cēlonis, gan plastmasas daudzums viņa ķermenī. Tas ir līdz šim apjomīgākais datu kopums, kurā ietverti jūras putni, visas septiņas jūras bruņurupuču sugas un vairāki desmiti zīdītāju sugu.
Analīze rāda, ka nāvējošā deva bieži ir daudz mazāka, nekā iepriekš uzskatīts. Piemēram, Atlantijas vētrasputniem pietiek ar mazāk nekā trim cukurgraudiņa lieluma plastmasas gabaliņiem, lai to nāves risks sasniegtu 90 procentus. Turklāt aptuveni 50 procentu nāves riskam ir nepieciešams vēl mazāks daudzums.
Arī zaļajiem bruņurupučiem (Caretta caretta) pietiek norīt aptuveni simts kubikcentimetrus plastmasas, lai tie iet bojā, lai gan viņu gremošanas trakts ir ļoti izturīgs. Milzu rēķvaļiem kritiskā robeža ir ap piecsimt kubikcentimetri – tilpums, kas ietilpst cilvēka plaukstā. Šie skaitļi iegūti, izmantojot plašus statistiskos modeļus.
Kāpēc plastmasa ir tik bīstama?
Plastmasa nav viens konkrēts materiāls, bet gan vesela dažādu savienojumu grupa. Atšķirīgām sugām bīstami ir dažādi plastmasas veidi, un tie rada gan mehāniskus, gan ķīmiskus bojājumus.
Jūras putniem īpaši bīstama ir sintētiskā gumija – daži mazi gabaliņi gandrīz neizbēgami beidzas ar nāvi. Bruņurupučiem vissmagāk kaitē mīkstā plastmasa, īpaši maisiņi, kas zarnās darbojas kā korķis un pilnībā aptur barības caurplūdi.
Jums varētu patikt šie:
Jūras zīdītājiem vislielāko apdraudējumu rada plastmasas zvejas rīki. Āķi, auklas un tīkli izraisa iekšējus savainojumus un smagus iekaisumus, kas dzīvnieku var nogalināt salīdzinoši īsā laikā.
Pēc pētījuma datiem, ar plastmasu gremošanas traktā gāja bojā aptuveni piektā daļa no visiem izpētītajiem dzīvniekiem. To vidū bija gandrīz puse bruņurupuču, trešdaļa putnu un mazāka, taču joprojām būtiska daļa zīdītāju. Šāda proporcija skaidri parāda, cik plaši plastmasa ietekmē visu jūras ekosistēmu.
Draudi apdraudētām sugām un cilvēkiem
Gandrīz puse no izpētītajiem dzīvniekiem atbilda apdraudēto sugu kategorijām saskaņā ar Starptautiskās Dabas aizsardzības savienības (IUCN) klasifikāciju. Šādi dati vairākas sugas bīstami pietuvina izzušanas robežai un vienlaikus sniedz politikas veidotājiem konkrētus riska rādītājus, pēc kuriem vadīties.
Zinātnieki uzsver, ka nepieciešami trīs paralēli soļi:
- samazināt plastmasas ražošanu,
- uzlabot plastmasas savākšanu un pārstrādi,
- attīrīt jau piesārņoto vidi.
Teorētiski risinājums šķiet vienkāršs, taču praksē viss ir atkarīgs no sarežģītām ekonomiskām attiecībām un politiskiem lēmumiem. Straujas pārmaiņas gaidīt būtu pašapmāns – dabiski plastiķa daudzums vidē sāks kristies tikai pēc daudziem gadiem.
Tomēr pētījuma skaitļi nepārprotami rāda, ka vilcināšanās vairs nav pieļaujama. Plastmasa iznīcina sugas tieši, ātri un nereti neprognozējami, kas nozīmē, ka katra kavēšanās palielina riskus gan dabai, gan galu galā arī pašiem cilvēkiem.
