Lielbritānijas ceļu satiksmē spēkā esošie stingrie noteikumi bieži pārsteidz ārzemniekus. Īpaši spilgts piemērs ir kāds vīrietis, kurš mēģināja nokārtot teorijas eksāmenu veselas 128 reizes, taču tā arī nespēja to sekmīgi izturēt. Šis gadījums ļoti skaidri parāda, ar kādām grūtībām jārēķinās tiem, kas cenšas pielāgoties britu satiksmes sistēmai.
Poļu autovadītāji nereti uzsver, ka atšķirības starp abām valstīm ir acīmredzamas. Lielbritānijā eksāmens prasa ļoti padziļinātas ceļu satiksmes noteikumu zināšanas, un daudziem jāpierod pie kreisās puses satiksmes. Viss kopā padara vadītāja apliecības iegūšanu par nopietnu pārbaudījumu daudziem pretendenti em.
Grūti nav tikai ārzemniekiem. Plašu ievērību guvis stāsts par pašu britu, kurš tā arī nespēja nokārtot teorijas eksāmenu. Tas savukārt ir veicinājis diskusijas par to, vai sistēma nav kļuvusi pārāk sarežģīta un vai no kandidātiem netiek prasīts par daudz.

Teorijas eksāmena atšķirības Lielbritānijā un citās valstīs
Lielbritānijas teorijas eksāmens būtiski atšķiras no tā, pie kā ierasts, piemēram, Polijā vai Latvijā. Pretendentam jāatbild uz piecdesmit jautājumiem, kas aptver dažādas satiksmes situācijas un drošas braukšanas principus. Jautājumu ir vairāk, un tematu loks ir krietni plašāks.
Otrā teorijas eksāmena daļa ir reakcijas tests uz bīstamām situācijām, kas sastāv no īsiem videoklipiem ar reālām satiksmes epizodēm. Kandidātam jāpamana topošās briesmas un pēc iespējas ātrāk jāreaģē. Britu sistēma ir ļoti detalizēta, un abas daļas jānokārto vienlaicīgi.
Tas padara eksāmenu ievērojami grūtāku. Ja viena no daļām neizdodas, viss eksāmens jākārto no jauna. Tāpēc daži kandidāti nonāk garā neveiksmīgu mēģinājumu virknē – gluži kā vīrietis, kurš testu centās nokārtot vairāk nekā simt reižu.
Praktiskais eksāmens kā papildu izaicinājums
Pēc sekmīgi nokārtotas teorijas seko praktiskais braukšanas eksāmens. Tas ilgst aptuveni četrdesmit minūtes un ietver gan redzes pārbaudi, gan jautājumus par automašīnas tehnisko stāvokli. Lielākais izaicinājums parasti ir fakts, ka satiksme notiek ceļa pretējā pusē nekā lielākajā daļā Eiropas valstu.
Grūtības sagādā arī atšķirīgie noteikumi krustojumos un apļveida krustojumos. Eksaminētāji pievērš īpašu uzmanību tam, lai vadītājs pastāvīgi sekotu apkārtējai videi, savlaicīgi pamanītu riskus un brauktu paredzami. Lai gan šīs prasmes ir svarīgas visur, Lielbritānijā tās tiek īpaši akcentētas. Papildu grūtības rada arī atšķirīgā ceļazīmju un noteikumu interpretācija, tāpēc ārzemniekiem bieži nepieciešams ilgāks laiks, lai adaptētos, un kļūdas var izmaksāt ļoti dārgi.
Neveiksmju cena var būt milzīga

Viens teorijas eksāmena mēģinājums maksā divdesmit trīs mārciņas (apmēram 23 eiro). Cilvēkam, kurš eksāmenu kārtoja 128 reizes, kopējās izmaksas sasniedza gandrīz 3000 mārciņu (aptuveni 3400 eiro).
Šie skaitļi parāda, cik augsta var kļūt neveiksmju reālā cena valstī, kur teorijas kursu apmeklēšana nav obligāta. Lielākā daļa kandidātu mācās patstāvīgi, tāpēc nesakārtota, haotiska sagatavošanās bieži nozīmē papildu mēģinājumus.
Arī statistika nav sevišķi iepriecinoša: teorijas eksāmenu sekmīgi nokārto tikai aptuveni puse pretendentu. Tas apstiprina, ka sistēma patiešām ir sarežģīta, bet ceļš līdz vadītāja apliecībai – garš un dārgs.


