Bērna uzturēšanas jautājumi ir vieni no jūtīgākajiem ģimenes attiecībās. Tie bieži rada spriedzi ne tikai starp vecākiem, bet arī tiesās, jo lēmumi ir atkarīgi no daudziem faktoriem – sākot ar finansiālo situāciju un beidzot ar izmaiņām ikdienas dzīvē.
Lai gan vecāku pienākums rūpēties par saviem bērniem ir pašsaprotams, dzīves pārmaiņas, pieaugošās vajadzības vai izmainīta finansiālā situācija nereti liek atkal jautāt: vai kādreiz noteiktā uzturlīdzekļu summa joprojām atbilst reālajai situācijai?
Bērna uzturēšana – mainīgs, nevis nemainīgs pienākums
Advokātu biroja Glimstedt vecākais jurists Markass Dobrovolskis uzsver, ka uzturlīdzekļu apmērs nav nemainīgs – to iespējams un arī vajadzīgs koriģēt, kad mainās bērna vajadzības vai vecāku iespējas.
Jums varētu patikt šie:
„Uzturlīdzekļi nav vienreizējs pienākums, bet gan dzīvs process. Bērni aug, viņu vajadzības mainās, un līdz ar to ir jāmainās arī uzturlīdzekļu apmēram,“ skaidro jurists.
Kad var palielināt uzturlīdzekļus?
Saskaņā ar Civilkodeksu tiesa var palielināt vai samazināt uzturlīdzekļu apmēru, ja pēc lēmuma pieņemšanas ir būtiski mainījusies vai nu vecāku finansiālā situācija, vai bērna vajadzības. Piemēram:
- bērnam ir radušies papildu izdevumi saistībā ar veselību vai mācībām;
- bērns ir sācis apmeklēt dārgākus pulciņus, interešu izglītības nodarbības vai mācību programmas;
- viens no vecākiem ir zaudējis darbu vai ilgstoši slimo.
„Tiesa vienmēr izvērtē abu pušu situāciju – ne tikai vecāku ienākumus, bet arī bērna reālās vajadzības. Visu ar bērnu saistīto strīdu izskatīšanā galvenais kritērijs ir bērna intereses,“ uzsver M. Dobrovolskis.
Bērna vajadzības objektīvi pieaug līdz ar vecumu – parādās lielāki izdevumi skolai, hobijiem un veselībai. Tāpēc, pēc jurista domām, ir dabiski, ka uzturlīdzekļi, kas noteikti laikā, kad bērnam bija trīs gadi, vairs nevar būt pietiekami, kad viņam jau ir sešpadsmit. Izņēmums var būt situācija, ja bērnam agrā vecumā bija īpašas vajadzības, kas laika gaitā izzudušas. Katra situācija tiek vērtēta individuāli.
„Jaunas bērna vajadzības – papildu mācības, interešu izglītība, veselības aprūpe – var būt pamats uzturlīdzekļu palielināšanai. Tiesa vērtē reālo situāciju: cik maksā bērna ikdienas dzīve šobrīd, nevis pirms vairākiem gadiem,“ skaidro M. Dobrovolskis.
Jums varētu patikt šie:
Kad iespējams uzturlīdzekļus samazināt?
Uzturlīdzekļu samazināšana var būt pamatota, ja ir pasliktinājusies vecāka finansiālā situācija. Piemēram:
- tiek zaudēts darbs vai būtiski samazinās ienākumi;
- veselības stāvoklis tik ļoti pasliktinās, ka mazinās darba spējas;
- rodas jauni apgādājamie bērni vai citi uzturami ģimenes locekļi.
Taču, pēc jurista teiktā, tas nenozīmē, ka jebkurš jauns finansiāls pienākums automātiski attaisno uzturlīdzekļu samazināšanu.
„Ja persona ņem hipotekāro kredītu mājokļa iegādei, tas parasti nozīmē, ka viņai ir pietiekami ienākumi, lai šādu saistību pildītu un iegādātos nekustamo īpašumu. Svarīgi atcerēties, ka bērna intereses ir pirmajā vietā. Vien tas, ka ir parādi, vēl nenozīmē, ka tiesa samazinās uzturlīdzekļu apmēru. Lielāku uzturēšanas slogu nedrīkst bez nopietna pamata pārlikt uz otru vecāku,“ skaidro jurists.
Indeksācija neaizstāj reālo vajadzību izvērtējumu
Lai gan valsts paredz, ka ik mēnesi maksājamie uzturlīdzekļi tiek indeksēti atbilstoši cenu pieaugumam, tas ne vienmēr atspoguļo faktisko situāciju. Ja bērna vajadzības būtiski pieaugušas, vecāki var lūgt palielināt uzturlīdzekļus arī tad, ja tie jau ir indeksēti.
Ar 2025. gada 1. janvāri bērna valsts pabalsta apmērs ir 122,50 eiro mēnesī. Taču šī summa nevar aizstāt vecāku pienākumu uzturēt bērnu.
„Valsts pabalsts ir papildu atbalsts, nevis iemesls samazināt tiesas noteiktos uzturlīdzekļus. Ja vecāku finansiālā situācija to ļauj, viņiem jānodrošina bērnam vairāk par minimālu iztikas līmeni,“ uzsver M. Dobrovolskis.
Uzturlīdzekļi nav formalitāte, bet bērna labklājības garants
Pirms vēršanās tiesā ar prasību mainīt uzturlīdzekļu apmēru, ir jāiziet obligātā mediācijas procedūra, kas paredzēta Lietuvas Republikas mediācijas likumā. Obligātās mediācijas mērķis ir palīdzēt vecākiem vienoties mierīgā ceļā un izvairīties no gariem un dārgiem tiesas procesiem.
Pēc M. Dobrovolska domām, uzturlīdzekļu jautājumi nav tikai strīds par naudu – tie ir bērna labklājības un vecāku atbildības jautājumi.
„Uzturlīdzekļu apmēra maiņai nevajadzētu kļūt par cīņu starp vecākiem. Tas ir līdzeklis, lai nodrošinātu bērnam to, uz ko viņš ir tiesīgs, ņemot vērā reālos dzīves apstākļus. Pieņemot lēmumus par uzturlīdzekļu grozīšanu, tiesas vienmēr vadās pēc bērna vislabākajām interesēm,“ rezumē advokātu biroja Glimstedt jurists.
