Mierīga vakariņu atmosfēra, lēnas dakšiņas kustības, maiga zivju fileja – viss šķiet ierasts, līdz vienā acumirklī viss mainās. Tieši tā notika ar raidījuma Strictly Come Dancing žūrijas locekli Šērliju Balasu (Shirley Ballas), kura, ēdot zivi, pāris sekunžu laikā nonāca panikas un pašsavaldīšanās zaudēšanas robežai. Neliels, ar neapbruņotu aci gandrīz neredzams zivju asaks iestrēga viņai kaklā un gandrīz 20 minūtes traucēja normāli elpot. Šo dramatisko brīdi pārtrauca vien ātra reakcija – grimētāja un friziere pielietoja Heimliha paņēmienu un izglāba Šērlijas dzīvību. Šis gadījums nav unikāls – līdzīgu situāciju savulaik piedzīvojusi arī aizsaulē aizgājusī Karaliene māte. Šie stāsti atgādina: bīstamība var slēpties ikdienas šķīvī, un risks ir pavisam reāls.
Zivs – vērtīgs uztura avots, taču asaki var būt bīstami
Zivs pamatoti tiek uzskatīta par vienu no veselīgākajiem pārtikas produktiem – tā ir bagāta ar olbaltumvielām, minerālvielām un omega-3 taukskābēm. Tomēr pat rūpīgi attīrītās zivīs bieži saglabājas mazi, cieti asaki. To skaits atkarīgs no zivju sugas: mencā var būt aptuveni 17 sīki asaki, bet lasī – pat līdz 30. Vēl bīstamāki ir zušu asaki, kurus bieži piemin neatliekamās palīdzības speciālistu statistikas datos. Par vienu no riskantākajām sugām uzskata pleksti – tās asaki ir daudzi, plāni un var viegli ielīst dziļi kaklā.
Šie mazvērtīgie, taču cietie veidojumi var nemanāmi nonākt organismā arī tad, ja zivs šķiet pagatavota perfekti. Tātad risks nepastāv tikai tad, ja ēd steigā vai slikti košļājot, bet arī situācijās, kad viss ārēji liekas droši un kārtībā. Ārsti visā pasaulē apliecina: zivju asaki ir viens no biežākajiem svešķermeņiem, kas nonāk elpceļos. Ja asaks iestrēgst mutes vai rīkles apvidū, sākas bīstamu notikumu ķēde, kuras sekas var būt daudz nopietnākas nekā parasts „pakrekšķināšanās“ brīdis pie galda.
Klīniskā pieredze rāda, ka zivju asaks visbiežāk iestrēgst mandelēs, rīklē vai bumbierveida iedobēs, taču tas var noslīdēt arī barības vadā. Iestrēdzis asaks izraisa klepu, asas durvju sajūtas kaklā, nepatīkamu „kaut kas palika kaklā“ izjūtu un reizēm arī asiņainas krēpas. Tomēr pastāv vēl viltīgāks scenārijs: nekādu simptomu vispār nav. Cilvēks var dzīvot, pat nenojaušot, ka viņa organismā atrodas svešķermenis – tieši šī ir visbīstamākā situācija, kad laiks rit, bet neviens neko nepamana.

Kad zivju asaks sāk „ceļot“ – risks ir lielāks, nekā domājam
Viens satriecošs gadījums fiksēts Japānā. 69 gadus veca sieviete vērsās slimnīcā tikai kakla pietūkuma dēļ – viņai nebija ne klepus, ne sāpju, ne arī skaidras atmiņas par brīdi, kad kaut kas būtu iesprūdis kaklā. Izmeklējumi atklāja šokējošu faktu: viņas kaklā jau deviņus mēnešus bija iestrēdzis 32 mm garš zivju asaks. Laika gaitā tas bija pārvietojies pa audiem, mainījis savu atrašanās vietu un tādējādi būtiski palielinājis komplikāciju risku.
Nav grūti saprast, kādēļ tas ir bīstami. Kakls anatomiski ir viena no blīvāk „piepildītajām“ ķermeņa zonām, kur atrodas dzīvībai svarīgi nervi un asinsvadi. Te atrodas arī miega artērija, kas apasiņo smadzenes. Daži milimetri var izšķirt, vai cilvēks paliks vesels vai arī cietīs no neatgriezeniskiem bojājumiem. Aprakstīti gadījumi, kad asaks izdur barības vadu, ielaužas kakla muskuļos, bojā vairogdziedzeri un izraisa abscesus, infekcijas un pat sepsi. Šāds stāvoklis var beigties letāli.
Īpaši satraucošs gadījums dokumentēts Taizemē – pa sievietes ķermeni „ceļojošs“ zivju asaks beigu beigās izurbās cauri audiem un iznāca ārā caur ādu. Šādos gadījumos vienīgais risinājums ir steidzama ķirurģiska iejaukšanās, jo svešķermeni citādi nav iespējams droši izņemt. Vēl vairāk – asaks var virzīties lejup, izraisot infekcijas sirds apvidū, vai pat nokļūt mugurkaula kanālā. Šāda iznākuma sekas var būt paralīze. Paradoksāli, ka visu to var izraisīt gandrīz neredzams, niecīgs sīkums uz šķīvja.
Ko darīt, ja sajūti zivju asaku kaklā?
Pirmā, pilnīgi dabiska reakcija ir klepus. Nereti tas patiešām palīdz, īpaši, ja asaks atrodas elpceļos. Taču tieši šeit slēpjas arī risks – nepareiza kustība var asaku iestumt vēl dziļāk un pastiprināt apdraudējumu. Ikdienas „padomi“, piemēram, norīt banāna gabalu vai rupjmaizes šķēli, nav zinātniski pamatoti. Gluži pretēji – tie var iespiest asaku vēl dziļāk gļotādā un pasliktināt situāciju.
Ja ar klepu asaku neizdodas izvadīt, bet diskomforts nepāriet, nekavējoties jāvēršas pie ārsta. Vairumu šādu svešķermeņu izņem ar endoskopijas palīdzību; procedūra parasti ir īsa un neprasa plašu iejaukšanos. Taču, ja cilvēks vairs nespēj runāt vai elpot, vai arī zaudē samaņu, nepieciešama tūlītēja rīcība. Šādā situācijā Heimliha paņēmiens var izglābt dzīvību. Vienmēr jāatceras – šādos gadījumos nekavējoties jāzvana uz neatliekamās palīdzības numuru.

Statistika brīdina: risks ir īsts, bet profilakse – vienkārša
Zivju asaki ir viens no biežākajiem iemesliem, kādēļ cilvēki nonāk neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļās – īpaši valstīs, kur zivs ir ikdienas ēdienkartes sastāvdaļa. Ķīnā problēma ir tik plaši izplatīta, ka darbojas specializētas klīnikas, kas nodarbojas tieši ar zivju asaku izņemšanu. Šis fakts runā pats par sevi – tā nav nejauša biedējoša epizode, bet gan atkārtota parādība, kuru nevar ignorēt.
Šis nav aicinājums atteikties no zivju ēšanas. Drīzāk tas ir aicinājums ēst apzinātāk. Lēnāka košļāšana, laba apgaismojuma nodrošināšana, uzmanība ēdiena tekstūrai un sajūtām mutē – vienkārši, taču ļoti efektīvi soļi, kas var pasargāt no dramatiskām situācijām. Šērlija Balasa piedzīvoja mirkli, kad, kā pati atzinusi, „es domāju, ka tas ir gals“. Lai šis stāsts kalpo kā atgādinājums, ka mierīga, nepārsteidzīga ēšana bieži vien pasargā labāk par jebkuru medicīnisku iejaukšanos.
Foto ir ilustratīvi © Canva.


