Neandertāliešu un Homo sapiens savstarpējās attiecības joprojām ir viens no noslēpumainākajiem cilvēces vēstures posmiem. Zinātnieki ilgi ir strīdējušies par to, vai šis senais hominīns (agrīns cilvēks vai cilvēka priekštecis) izzuda klimata pārmaiņu, sīvas konkurences vai slimību dēļ. Tomēr jauns pētījums liek iepriekšējām teorijām nopietni šaubīties.
Itālijas un Šveices pētnieku komanda izmantoja jaunu matemātisku modeli, kas atklāja negaidītu scenāriju. Pēc viņu aprēķiniem neandertālieši, iespējams, nemaz neizzuda klasiskā nozīmē, bet gan pakāpeniski saplūda Homo sapiens populācijās. Tas būtiski maina mūsu priekšstatu par cilvēka sugas evolūciju.
Jaunais modelis parādīja, ka ģenētiskā saplūšana norisinājās tūkstošiem gadu garumā. Aprēķini liecina, ka Homo sapiens populācija skaita ziņā bija ievērojami lielāka nekā neandertāliešiem, tādēļ mūsdienu cilvēku ģenētiskā ietekme burtiski „pārklāja” mazākās neandertāliešu grupas. Tas izskaidro, kāpēc neandertāliešu DNS joprojām ir sastopama mūsdienu cilvēkos.

Kas patiesībā varēja notikt ar neandertāliešiem?
Neandertālieši dzīvoja Eirāzijā aptuveni 400 000 gadu un ilgu laiku šajā teritorijā bija dominējošā cilvēkveidīgo grupa. Tikai apmēram pirms 45 000 gadiem šeit ieradās Homo sapiens grupas, kas bija izceļojušas no Āfrikas. Šo ienācēju sastapšanās ar vietējām neandertāliešu kopienām bija neizbēgama – šādas tikšanās bija praktiski nenovēršamas.
Zinātnieki norāda, ka neandertāliešu populācija bijusi salīdzinoši neliela. Viņu mazas, izkliedētas grupas var salīdzināt ar atsevišķām salām, kamēr Homo sapiens skaita ziņā jau līdzinājās „lieliem kontinentiem”. Šāda mēroga atšķirība noveda pie dabiska ģenētiskās „piesaistes” procesa – tas varēja notikt arī bez vardarbīgiem konfliktiem vai plaša mēroga iznīcināšanas.
Matemātiskais modelis atklāj jaunu scenāriju
Pētnieki izmantoja neitrālās ģenētiskās dreifa (triiva) modeli, kas parāda, ka sugas saglabāšanai ne vienmēr ir nepieciešamas kādas īpašas priekšrocības. Pat bez tiešas cīņas par izdzīvošanu lielākas populācijas gēni ar laiku var vienkārši izspiest mazākas grupas ģenētisko mantojumu. Tieši tā varēja pakāpeniski izsīkt neandertāliešu ģenētiskā līnija.
Katra jauna Homo sapiens migrācijas viļņa laikā neandertāliešu grupās ienāca arvien vairāk mūsdienu cilvēku DNS. Tūkstošiem gadu gaitā šo gēnu attiecība ievērojami mainījās: neandertāliešu ģenētiskā „paraksta” īpatsvars kļuva aizvien mazāks, līdz viņi pārstāja pastāvēt kā atsevišķs cilvēktips.
Neandertāliešu DNS dzīvo mūsos

Mūsdienās lielākajai daļai cilvēku ārpus Āfrikas ir apmēram 1–2 procenti neandertāliešu DNS. Tas ir tiešs pierādījums ciešiem kontaktiem un pēcnācēju rašanās iespējai starp abām cilvēku grupām. Pētnieki uzskata, ka tas ir viens no spēcīgākajiem argumentiem par labu tam, ka neandertālieši nepazuda pēkšņi, bet tika pakāpeniski „iesūkti” mūsu ģenētiskajā līnijā.
Jaunā modeļa prognozes labi saskan ar arheoloģiskajiem atradumiem – gan attiecībā uz datējumu, gan atradumu ģeogrāfisko izplatību. Zinātnieki cer, ka šādi aprēķini palīdzēs labāk izprast, kā Homo sapiens kļuva par dominējošo sugu uz Zemes un kāpēc citas hominīnu līnijas, tostarp neandertālieši, pazuda no vēstures skatuves.


