Viedpulksteņu lietotāji ir pieraduši ikdienā meklēt lādētāju, taču drīzumā tehnoloģijas varētu šo ieradumu mainīt. Ķīnas zinātnieki ir izstrādājuši materiālu, kas ražo enerģiju, izmantojot cilvēka ķermeņa siltumu. Tas nozīmē, ka valkājamā elektronika nākotnē varētu uzlādēties tieši uz rokas, bez papildu ierīcēm.
Kermena siltums kā enerģijas avots
Ķermeņa siltums ir nepārtraukts enerģijas avots, kuru līdz šim bija sarežģīti praktiski izmantot. Pekinas universitātes zinātnieki apgalvo, ka ir radījuši elastīgu gumijas aproci, kas pārvērš temperatūras starpību elektroenerģijā. Pēc viņu teiktā, tas ir risinājums, ko iespējams reāli ieviest tirgū, un pētījuma rezultāti jau aprakstīti zinātniskajā izdevumā.
Ja šāds risinājums sevi pierādīs, viedpulksteņu un sporta aproču akumulatoru darbības laiks varētu kļūt ievērojami ilgāks. Lietotājam tas nozīmētu lielāku ērtību – lādētāju vajadzētu izmantot retāk. Savukārt ražotājiem atvērtos iespēja no jauna pārdomāt ierīču dizainu un funkcijas. Svarīgi, lai enerģija rasttos nemanāmi, kamēr ierīce vienkārši tiek nēsāta.

Kas ir “termogumija”?
Termogumija darbojas saskaņā ar vienkāršu fizikas likumu: enerģija rodas no temperatūras starpības. Cilvēka ādas temperatūra ir aptuveni 37 grādi, kamēr apkārtējais gaiss parasti ir vēsāks. Tieši šī starpība ļauj iegūt nelielu, bet nepārtrauktu elektroenerģijas daudzumu.
Materiāla pamatā ir hibrīdstruktūra, kas apvieno pusvadītāju polimērus un elastīgu gumiju. Zinātnieki ir izveidojuši uz nanostruktūrām balstītu tīklu, kas vienlaikus ir liecams un vadošs. Īpašas ķīmiskas piedevas uzlabo tā termoelektriskās īpašības, lai siltumenerģiju varētu pārvērst elektroenerģijā daudz efektīvāk nekā līdz šim.
Elastīgums un izturība
Līdzšinējie termoelektriskie materiāli bija ierobežoti: tie parasti bija vai nu lokani, vai stiepjas, bet reti – abi vienlaikus. Jaunā termogumija spēj izstiepties vairāk nekā astoņas reizes no sākotnējā garuma un pēc tam gandrīz pilnībā atgriezties sākuma formā. Pat pēc daudziem stiepšanas cikliem materiāls saglabā lielāko daļu savu īpašību.
Šāds elastīgums ļauj termogumiju izmantot aprocēs, apģērbā un citos valkājamos aksesuāros. Materiāls ir veidots tā, lai izturētu ikdienas kustības, svīšanu un mehānisku slodzi. Teorētiski tas varētu ražot enerģiju ļoti ilgu laiku, līdz brīdim, kad tiktu fiziski bojāts.
Iespējamie pielietojumi
Acīmredzamākais pielietojums ir viedpulksteņi un sporta aproces, kuru pamatfunkciju nodrošināšanai ar šādu enerģijas daudzumu pietiktu. Ierīce nepārtraukti saņemtu papildu barošanu, tāpēc akumulators būtu vajadzīgs galvenokārt lielāka patēriņa brīžos. Tas mazinātu nepieciešamību ierīci lādēt katru dienu.
Iespējas neaprobežojas tikai ar roku. Medicīnā termogumija varētu nodrošināt barošanu viegliem veselības sensoriem, kas nepārtraukti uzrauga pacienta stāvokli. Tāpat šo materiālu varētu integrēt viedajā apģērbā, kas piegādā enerģiju tajā iebūvētiem sensoriem vai citām mazām ierīcēm.
Kas jāņem vērā?

Lai gan tehnoloģija izklausās daudzsološi, ceļš līdz masveida ražošanai var izrādīties sarežģīts. Būs jāizvērtē materiāla cena, izturība un tas, cik daudz enerģijas reālās lietošanas apstākļos no tā patiesībā var iegūt. Tomēr atklājums skaidri iezīmē virzienu, kā ikdienas vides enerģija – šajā gadījumā ķermeņa siltums – var kļūt par praktisku resursu.
Termogumija, visticamāk, vēl rīt nepadarīs visus lādētājus liekus, taču tā paver jaunu skatījumu uz valkājamo elektroniku. Ja materiāls veiksmīgi nonāks komerciālos produktos, lietotāji izjutīs būtisku ērtību pieaugumu. Tas ir vēl viens solis ierīču virzienā, kas darbojas klusi un patstāvīgi, izmantojot jau esošo enerģiju mums apkārt.


