ANO pārstāvju diskusijas Edinburgā par klimata pārmaiņu ietekmi uz migrējošajām jūras sugām noslēdzās ar drūmiem secinājumiem. Zinātnieki arvien skaidrāk redz, ka sasilstošais klimats iedarbina ķēdes reakciju visā okeāna dzīvībā. Šīs ķēdes galā ir procesi, kas ir īpaši bīstami lielākajiem plēsējiem un jūras zīdītājiem.
Globālā sasilšana paātrina ledus kušanu Arktikā un Antarktikā. Okeānos nonāk arvien vairāk saldūdens, mainās straumes, un samazinās ekosistēmu stabilitāte. No tā visvairāk cieš nelielās polārās sugas, kas ir visa barības tīkla pamats.
Ja sabrūk barības piramīdas apakšējais slānis, sekas neizbēgami sasniedz arī varenākos okeāna iemītniekus – piemēram, vaļus un haizivis. Tie sāk ciest badu, ir spiesti mainīt savus migrācijas ceļus, un to populācijas nonāk jaunās briesmās. Pat pēc ilgstoša perioda, kurā cilvēce ir mazinājusi medību spiedienu, klimata pārmaiņas var kļūt par liktenīgu triecienu.
Jums varētu patikt šie:
Ledus kušana un krila samazināšanās
Polāro reģionu jūras ledus ir dzīvības avots krilam – nelieliem vēžveidīgajiem, kas atgādina garneles un ir viens no galvenajiem barības avotiem vaļiem – kā arī citiem maziem vēžveidīgajiem, kas vairojas zem ledus gabaliem un ap tiem. Kad ledus kūst, krils zaudē savas dzīvesvietas, līdz ar to sarūk arī krila baru apjoms. Tas tieši samazina vaļu un daudzu zivju sugu pieejamo barības daudzumu.
Vaļu atkarība no krila ir ārkārtīgi liela, jo to enerģijas patēriņš ir milzīgs. Piemēram, zilais valis dienā var apēst vairākus līdz pat desmitiem tonnu krila. Ja šīs barības kļūst par maz, vaļiem ir jāpeld tālāk un ilgāk, meklējot arvien retāk sastopamus barus – un nereti tie tos vairs vispār neatrod.
Barības trūkums vaļiem nozīmē ne tikai badu, bet arī pārāk plānu tauku slāni. Tauku slānis ir būtisks, lai izdzīvotu aukstos ūdeņos un spētu veikt garos migrācijas ceļus uz vairošanās vietām. Ja energoresursu ir par maz, vairošanās panākumi pasliktinās, un palielinās mazuļu mirstība.
Haizivis un visa barības tīkla sabrukums
Arī haizivis izjūt šīs pārmaiņas, lai gan atrodas barības ķēdes virsotnē. Samazinoties krilam, zivīm pieejamās barības kļūst mazāk, un līdz ar to samazinās arī haizivju medījamo sugu skaits. Rezultātā haizivis arvien biežāk parādās jaunās teritorijās, kur tās agrāk gandrīz nebija novērotas, meklējot jaunus zivju barus un barības bagātus apgabalus.
Zinātnieki uzsver, ka tā nav atsevišu sugu izolēta problēma, bet gan vispārējs barības trūkums visā okeānā. Mainīgajos apstākļos plēsēji spiesti doties tālāk un patērēt vairāk enerģijas, kas samazina to izdzīvošanas iespējas. Tas izjauc līdzsvaru starp sugām un var destabilizēt veselas jūras ekosistēmas.
Jums varētu patikt šie:
Draudi atjaunojošām populācijām
Vaļi un haizivis nav nozīmīgi tikai kā iespaidīgi dzīvnieki, bet arī kā ekosistēmu atslēgas elementi. Tie palīdz uzturēt citu sugu populācijas līdzsvarā un piedalās okeānu oglekļa apritē. Pat to ķermeņi pēc nāves ir būtisks barības avots dziļūdens organismiem, noslēdzot dabisko dzīves ciklu.
Pēdējās desmitgadēs daudzu vaļu un haizivju sugu skaits pakāpeniski atjaunojas, jo masveida medības ir samazinātas. Taču, ja klimata pārmaiņas turpinās izjaukt to barības bāzi, šī atveseļošanās var pārtrūkt. Cilvēka izraisītā klimata sasilšana kļūst par jaunu, klusu un pakāpenisku apdraudējumu, kas var pilnībā izdzēst līdzšinējos panākumus, kas gūti, mazinot tiešo iznīcināšanu.
