Arvien aktīvāk sāk darboties krāpnieki, kuri iegādājas populāru vietņu atslēgvārdus un paceļ meklēšanas rezultātos viltotas, taču vizuāli ļoti pārliecinošas lapas. Ja šādās lapās ievada savus piekļuves datus, sekas var būt visu līdzekļu zaudēšana bankas kontā. Kā atpazīt šāda veida krāpniecību un pasargāt sevi, skaidro bankas „Luminor“ krāpšanas risku vadītājs Lins Sadeckis.
Krāpnieciskas lapas meklēšanas rezultātos
Parasti pirmais solis ceļā uz internetbanku vai citu svarīgu pakalpojumu ir ievadīt meklētājā „X banka“, „Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra“, „X elektrības tirgotājs“ vai „X apdrošināšana“ un klikšķināt uz pirmā redzamā rezultāta.
Diemžēl krāpnieki ļoti labi izmanto šo ieradumu. Viņi iegādājas populārus atslēgvārdus reklāmai meklētājsistēmās un paceļ viltotās lapas rezultātu augšgalā. Ja cilvēks šādā lapā ievada savus piekļuves datus, viņš tos faktiski pats nodod krāpniekiem – un drīz vien nereti zaudē visu naudu savā kontā.
Jums varētu patikt šie:
„Esam novērojuši, ka pēdējā ceturksnī tieši šī shēma ir kļuvusi par visizplatītāko. Viens no galvenajiem iemesliem ir cilvēku ieradums piekļūt svarīgiem pakalpojumiem nevis tieši, bet caur meklētājprogrammām. Krāpniekiem atliek tikai izveidot viltotu lapu un nopirkt reklāmu ar populāriem atslēgvārdiem – tā viņu lapas nonāk meklēšanas rezultātu pašā augšgalā un rada oficiālas vietnes iespaidu,“ skaidro L. Sadeckis.
Kā atpazīt viltotas lapas
Krāpnieki arvien vairāk iegulda profesionāli noformētās vietnēs – tiek izmantoti īsti logotipi, zīmola krāsas un pat brīdinājuma paziņojumi, kas raksturīgi konkrētajai bankai vai uzņēmumam. Tomēr ir vairāki signāli, kas ļauj pamanīt krāpniecību:
- pārlūkprogrammas adreses joslā redzama neierasta, aizdomīga vai kļūdaina tīmekļa adrese;
- vietnes funkcijas nedarbojas pilnvērtīgi;
- nav pieejamas visas oficiālās autorizācijas metodes vai tās nedarbojas.
„Pat pieredzējuši interneta lietotāji ne vienmēr uzreiz pamana, ka lapa ir viltota, jo tā var būt gandrīz identiska īstajai. Taču tiklīdz šādā lapā ievada piekļuves datus, tie nonāk tieši pie krāpniekiem, kuri nekavējoties sāk pārvietot naudu,“ brīdina L. Sadeckis.
Krāpniecība nenotiek tikai banku vārdā
Pēc eksperta teiktā, šī shēma skar ne tikai banku klientus. Ar tādu pašu principu tiek veidotas arī viltotas valsts iestāžu un dažādu pakalpojumu sniedzēju vietnes – piemēram, sociālās apdrošināšanas, reģistru un informācijas sistēmu, komunālo pakalpojumu uzņēmumu un citu institūciju vārdā.
Šādās lapās cilvēkiem nereti tiek lūgts ievadīt ne tikai piekļuves datus, bet arī personas kodu, bankas konta numuru un citu jutīgu informāciju.
Jums varētu patikt šie:
Salīdzinot šā gada pirmo un otro ceturksni, gadījumu skaits, kad klienti caur „Google“ nonāca viltotās lapās, pieauga vairāk nekā divkārt – aptuveni par 230%. Vidējā izkrāptā summa bija gandrīz 1 500 eiro.
Kuras vietnes visbiežāk tiek viltošanas mērķis
„Krāpnieki galvenokārt izvēlējās tādus pakalpojumu sniedzējus, kuru vietnēs varēja pieteikties, izmantojot bankas piekļuves datus, vai veikt maksājumus – apdrošināšanas sabiedrības, komunālo pakalpojumu uzņēmumus, valsts iestādes un portālus, nodokļu administrāciju, sociālās aizsardzības iestādes u. c. Ja kādā lapā bija iespējams ienākt caur banku vai maksāt ar bankas starpniecību, tā automātiski kļuva par krāpnieku mērķi,“ skaidro „Luminor“ eksperts.
Saskaņā ar valsts kiberdrošības centra datiem šā gada jūlijā DNS bloķēšanas mehānisms aktivizējās vidēji apmēram 37 000 reižu dienā. Tas nozīmē, ka tik reižu dienā lietotāji mēģināja atvērt bloķētas, potenciāli bīstamas vietnes.
Kā sevi pasargāt
Vispirms lieto meklēšanas rezultātus piesardzīgi, ja vēlies piekļūt svarīgiem finanšu vai citiem personīgiem pakalpojumiem. Internetbanku un valsts iestāžu adreses visdrošāk ir ievadīt tieši pārlūkprogrammas adreses joslā vai saglabāt tās kā grāmatzīmes.
„Nesteidzieties, pieslēdzoties būtiskiem kontiem. Izmantojiet tikai oficiālās tīmekļa adreses, neklikšķiniet automātiski uz pirmajām saitēm meklēšanas rezultātos, vienmēr rūpīgi pārbaudiet adresi pārlūka augšējā joslā,“ uzsver L. Sadeckis.
Ko darīt, ja dati tomēr ievadīti viltotā lapā
- Nekavējoties sazinies ar savu banku. Banka var uz laiku bloķēt piekļuvi internetbankai un kontam, kā arī palīdzēt iesniegt pieprasījumus maksājumu atsaukšanai saņēmēja bankai.
- Uzreiz nomaini visus ar gadījumu saistītos paroles. Ne tikai internetbankas, bet arī e-pasta un citu kontu paroles, ja to dati tika ievadīti vai pieprasīti.
Jo ātrāk rīkosies, jo lielāka iespēja samazināt zaudējumus un novērst turpmāku krāpniecību.
