Ksilitols ir daudziem labi zināms dabīgs saldinātājs, ko arvien biežāk dēvē par efektīvu līdzekli zobu kariesa profilaksei. Tas ir kļuvis par ierastu sastāvdaļu košļājamajās gumijās, pastilās un mutes higiēnas līdzekļos. Taču rodas jautājums – vai ksilitols patiešām ir tik noderīgs, kā mēdz apgalvot, un vai tas spēj aizstāt citus mutes kopšanas līdzekļus?
Ksilitola iedarbība un darbības mehānisms
“Gintarinė vaistinė” farmaceite Evelīna Šeibokaite norāda, ka pēdējā laikā pacienti arvien biežāk interesējas par ksilitolu un tā ietekmi uz zobiem. Ksilitola labvēlīgā iedarbība ir zinātniski pamatota, tomēr rezultāti ir atkarīgi no lietošanas biežuma un lietotā daudzuma.
“Atšķirībā no parastā cukura, mutes dobuma baktērijas ksilitolu nepārstrādā skābēs, kas bojā zobu emalju – tieši otrādi, ksilitols kavē kariesu izraisošo baktēriju vairošanos. Turklāt ksitololu saturošas košļājamās gumijas košļāšana veicina siekalu izdalīšanos, kas palīdz neitralizēt skābes un atbalsta zobu remineralizāciju,” skaidro farmaceite.
Ksilitols neaizstāj zobu birsti

Farmaceite uzsver, ka ksilitols neiztīra zobu virsmu no aplikuma un ēdiena paliekām, tādēļ tas nevar aizstāt zobu birsti.
“Tikai mehāniska zobu tīrīšana ar birsti spēj efektīvi noņemt baktēriju aplikumu, kas ir galvenais kariesa un smaganu slimību iemesls. Turklāt zobu pastā bieži ir fluors, kas stiprina emalju un vēl labāk aizsargā zobus pret kariesu,” skaidro E. Šeibokaite.
Ksilitola dozēšana un iespējamās blakusparādības
Pēc farmaceites teiktā, ksilitola lietošana ir droša, tomēr ļoti svarīga ir mērenība. Pieaugušajiem par drošu dienas devu tiek uzskatīti aptuveni 5–10 grami, bet bērniem – 3–5 grami dienā, sadalot tos vairākās reizēs.
“Ksitololu ieteicams sākt lietot pakāpeniski un nelielās devās, jo pārāk liels daudzums var izraisīt gremošanas traucējumus – vēdera pūšanos, burkšķēšanu, caureju vai krampjus. Tādēļ cilvēkiem ar jutīgu gremošanas sistēmu ksilitols jālieto īpaši piesardzīgi,” brīdina E. Šeibokaite.
Vai ksilitols ir drošs visiem?
Farmaceite skaidro, ka pastilas un košļājamās gumijas ar ksilitolu pamatā ir piemērotas lielākajai daļai cilvēku, tomēr vienmēr jāņem vērā vecums un individuālās vajadzības.
“Vecākiem bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem šādi produkti var būt ļoti labs palīglīdzeklis zobu aizsardzībai, īpaši pēc ēšanas vai situācijās, kad nav iespējams iztīrīt zobus. Taču bērniem līdz trīs gadu vecumam košļājamās gumijas un pastilas nav ieteicamas nosmakšanas riska un nepietiekami attīstītas košļāšanas prasmes dēļ,” brīdina farmaceite.
Šādos gadījumos mazākiem bērniem labāk piemēroti citi ar ksilitolu bagātināti mutes higiēnas līdzekļi, piemēram, zobu pasta vai mutes sprejs.
Pareiza mutes higiēnas rutīna

Pēc farmaceites domām, mutes higiēnas uzturēšanā vissvarīgākie ir zobu birste un fluoru saturoša zobu pasta. Zobus ieteicams tīrīt vismaz divas reizes dienā, katru reizi aptuveni divas minūtes, un pēc tam izmantot zobu diegu un starpzobu birstītes.
“Arī mēles tīrīšana ir būtiska, lai gan bieži aizmirsta mutes kopšanas daļa, jo uz mēles virsmas uzkrājas baktērijas, kas var izraisīt sliktu elpu un veicināt kariesa un smaganu iekaisuma attīstību,” uzsver E. Šeibokaite.
Citi līdzekļi – mutes skalojamie līdzekļi, košļājamā gumija vai pastilas ar ksilitolu – būtu jāuztver tikai kā papildu palīglīdzekļi, īpaši pēc ēšanas vai situācijās, kad nav iespējas iztīrīt zobus.
Papildu soļi mutes veselības uzturēšanai
“Gintarinė vaistinė” farmaceite atgādina, ka arī sabalansēts uzturs ir būtiska mutes higiēnas sastāvdaļa. Jācenšas izvairīties no cukura lietošanas starp ēdienreizēm, jo saldi našķi veicina skābju veidošanos un baktēriju vairošanos. Tāpat svarīgi dzert pietiekami daudz ūdens – tas palīdz izskalot mutes dobumu un veicina siekalu izdalīšanos.
“Baktēriju aplikuma daudzumu var samazināt, lietojot mutes skalojamos līdzekļus ar antibakteriālām sastāvdaļām. Atsevišķos gadījumos iesaka arī produktus ar probiotikām, kas palīdz atjaunot dabīgo mutes mikrofloras līdzsvaru. Regulāra zobārsta apmeklēšana ir vēl viens būtisks ieradums, kas ļauj savlaicīgi pamanīt un novērst ar zobiem saistītās problēmas,” noslēdz E. Šeibokaite.


