Vienu rītu pamosties un atklāj, ka saskaņā ar Zemesgrāmatas datiem tavs dzīvoklis vairs nepieder tev, bet gan kādam citam. Elektroniskais paraksts ir gluži kā tavs, tomēr tu neesi parakstījis nevienu dokumentu. Izklausās pēc zinātniskās fantastikas filmas? Diemžēl nē – tas ir pavisam reāls risks, ko nākotnē var radīt kvantu datori.
Kvantu datori: no fantāzijas līdz ikdienai
Kvantu datori šķiet kā kaut kas, kam vieta tikai zinātniskajā fantastikā, taču patiesībā tie jau pastāv un var būtiski pārveidot mūsu dzīvi – gan labā, gan sliktā nozīmē. Aizsardzības ministrija jau šobrīd sper soļus, lai aizsargātu gan cilvēku datus, gan visu kritisko infrastruktūru no kvantapdraudējumiem.
“Jau šodien pastāv pakalpojums, kurā tu nodod visus savus biometriskos rādītājus, asins analīzes, rentgena attēlus un citus bioloģiskos datus, un kvantu dators spēj sastādīt tavu ikdienas uztura plānu tik precīzi, lai tavs ķermenis fizioloģiski spētu nodzīvot vismaz līdz 120 gadu vecumam. Tiesa, tas darbojas tikai tiem, kas dzimuši pēc 1990. gada,” stāsta Kauņas Tehnoloģiju universitātes profesors un Kiberdrošības kompetences centra vadītājs Šarūns Grigaliūns.
Vai tas ir utopisks sapnis? “Nē, tas vienkārši maksā 2 miljonus eiro,” pasmaida profesors.
“Kad Google nesen prezentēja savu jaunāko kvantu datoru Willow, rezultāti bija tik iespaidīgi, ka zinātniekiem to redzot sariesās asaras acīs,” stāsta prof. Š. Grigaliūns. Šādi datori spēj atrisināt ārkārtīgi sarežģītus uzdevumus – sākot no jaunu zāļu izstrādes līdz laikapstākļu prognožu precizēšanai – miljoniem reižu ātrāk nekā parastie datori.
Tā pati jauda, kas palīdz cilvēkiem dzīvot ilgāk un veselīgāk, vienlaikus var sagraut mūsu pašreizējo digitālo drošību.
Kāpēc tev būtu jāsatraucas par sava dzīvokļa likteni
“Teorētiski kādu dienu var izrādīties, ka it kā esi nodevis savu īpašumu, piemēram, dzīvokli, kāda cita rīcībā,” brīdina prof. Š. Grigaliūns. “Tu esi pārliecināts, ka neesi parakstījis šādu iesniegumu, jo neesi taču nevienam atdevis savas paroles, tomēr fakti it kā runā pret tevi. Dienas beigās izskatās, ka dators nekļūdās.”
Kā tas iespējams? Katru reizi, kad pieslēdzamies internetam, internetbankai, e-pastam, Zemesgrāmatai vai citiem e-pakalpojumiem, mūsu darbības aizsargā sarežģīti matemātiski kodi – šifrēšana. Ar šifrēšanu tiek aizsargāta arī mūsu saziņa sociālajos tīklos un ziņapmaiņas lietotnēs.
Pietiekami jaudīgs kvantu dators varēs šos kodus uzlauzt ļoti īsā laikā, ļaujot ļaunprātīgām personām darīt ar mūsu datiem gandrīz jebko.
“Kad izmantojam internetbanku, piesakāmies Zemesgrāmatas vai citu valsts e-pakalpojumu sistēmās, rakstām e-pastus vai sazināmies ziņapmaiņas lietotnēs, viss ir šifrēts. Šos datus nevar izlasīt neviens cits kā tikai sūtītājs un saņēmējs, un neviens nevar tavā vietā pieslēgties sistēmām,” skaidro eksperts. “Taču pietiekami jaudīgs kvantu dators, pateicoties milzīgajai skaitļošanas jaudai, spēs uzlauzt šos šifrēšanas kodus, kas balstās ārkārtīgi sarežģītos matemātiskos aprēķinos, un tādējādi pārņemt datus.”
Profesors uzsver, ka tas nav kāds tāls nākotnes drauds. Nedraudzīgas valstis jau tagad izmanto stratēģiju, ko eksperti dēvē par “Harvest now, decrypt later” – “Savāc tagad, atšifrē vēlāk”.
Tas nozīmē, ka tavi šodien sūtītie šifrētie e-pasti, bankas darījumi, privātās sarunas vai medicīniskie dati jau tagad var tikt glabāti svešās datubāzēs, gaidot brīdi, kad kvantu datori ļaus tos atvērt kā sen saldētavā noslēptu dārgumu lādi.
Viltotas kartes, viltota identitāte
Profesors apraksta, kas var notikt, ja Latvija un citas valstis savlaicīgi nesagatavosies kvantapdraudējumiem: “Vispirms elektroapgāde, ūdens, gāze. Tie ir līdzekļi, ar kuriem jebkurā valstī var izraisīt haosu. Infrastruktūras zaudējums vai kontroles zaudēšana pār to un, atsevišķa cilvēka līmenī – sava digitālā identitāte zaudēšana.”
Iespējamie scenāriji izklausās kā no spriedzes filmas. “Tu brauc pa galveno pilsētas ielu, bet tava karšu lietotne rāda, ka atrodies pavisam citā, tev naidīgā valstī,” stāsta prof. Š. Grigaliūns.
Cits piemērs: “Tu esi pārliecināts, ka nekad neesi rakstījis kādu komentāru, tomēr visi pierādījumi it kā liecina par tavu vainu.”
“Ja mēs nenodrošināsim pietiekamu drošību, kāds cits var kļūt par tavu digitālo ‘tevi’, un infrastruktūras īpašnieka vietā nostāsies uzbrucējs,” brīdina eksperts. “Vai mēs vēlētos dzīvot šādā haosā? Domāju, ka pietiktu ar nopietniem traucējumiem banku sistēmā un ūdensapgādē – cilvēki izietu ielās un pieprasītu pārmaiņas.”
Latvijas un Igaunijas loma Eiropā
“Varam priecāties, ka Igaunija ir viena no pirmajām valstīm Eiropā, kas nopietni uztver nepieciešamību steidzami gatavoties jaunās paaudzes šifrēšanai – postkvantu laikmetam,” uzsver prof. Š. Grigaliūns. Arī reģionā kopumā pieaug izpratne par šiem riskiem un nepieciešamību pielāgoties.
Aizsardzības ministrija jau tagad koordinē pāreju uz postkvantu kriptogrāfiju valsts līmenī – tā ir jaunas paaudzes aizsardzības paņēmienu kopa, kas jāizstrādā tā, lai būtu izturīga pat pret kvantu datoru uzbrukumiem. Tā ir kā jaunās paaudzes atslēga un slēdzene, ko nevar atvērt pat ar “kvantu atslēgu”.
Ko būtu jādara parastam cilvēkam?
Parastam lietotājam šobrīd nav nepieciešams veikt kādas īpašas darbības. “Rīkoties galvenokārt jāsteidzas valsts iestādēm, lielajiem uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem,” skaidro prof. Š. Grigaliūns.
Valsts uzdevums ir parūpēties, lai tava bankas konta piekļuve, e-pasts un pieslēgšanās dažādām sistēmām būtu pasargāta no potenciāliem kvantu datoru uzbrukumiem.
Tomēr profesoram ir viens praktisks ieteikums: “Jau šodien, izvēloties produktu vai pakalpojumu, kur glabāsi savus digitālos datus – piemēram, investīciju platformu vai digitālo maku –, ir vērts noskaidrot, vai šis risinājums ir jau postkvantu drošs vai vismaz tehniski gatavs kvantu datoru laikmeta iestāšanās brīdim.”
Cīņa par nākotni
Lielvalstis jau šobrīd iesaistījušās nopietnā sacensībā par pārākumu kvantu tehnoloģijās. “Eiropas Savienība un tādas valstis kā ASV, Ķīna un Apvienotā Karaliste sacenšas par to, kam būs jaudīgākais kvantu dators. Tās vēlas iegūt tehnoloģiju, kas ļaus ne tikai attīstīties, bet arī saglabāt stratēģisku pārākumu,” skaidro prof. Š. Grigaliūns.
Šādu datoru cena šobrīd sasniedz aptuveni 10 miljonus eiro, tādēļ tos var atļauties tikai valstis un lielkorporācijas. Tomēr svarīgi nav tikai pašas tehnoloģijas iegāde, bet arī prasme to izmantot.
“Ja jūs nopirktu sev vislabāko iespējamo Ferrari, tas pats par sevi nepadarītu jūs par pasaules labāko sacīkšu braucēju – jums būtu arī jāiemācās ar to braukt,” salīdzina profesors.


