2025. gada 13. maijā Zemes atmosfērā ienāca nūjas formas kapsula, kas nolaidās Austrālijas tuksnesī. Tā bija ASV kosmosa izpētes uzņēmumam Varda Space Industries piederošā trešā W‑3 kapsula.
Divu mēnešu garumā šī kapsula kalpoja kā miniatūra laboratorija Zemes orbītā, kurā tika ražotas jaunas zāles, ko uz mūsu planētas nav iespējams izgatavot. Varda kļuva par pirmo privāto uzņēmumu, kam izdevās kosmosā sintezēt farmaceitisku produktu un droši nogādāt to atpakaļ uz Zemes.
Ar to tika apstiprināts, ka mikrogravitācijā notiekošie kristalizācijas procesi saglabā stabilitāti arī atgriežoties Zemes gravitācijas laukā. Uzņēmuma zinātniskais direktors Adrians Radočeja skaidroja, ka “mikrogravitācijā veidojošās kristālstruktūras var būt pilnīgi atšķirīgas no tām, kas rodas uz Zemes, lai gan aktīvā viela ir tieši tā pati”.
Jums varētu patikt šie:
Šādas atšķirības var mainīt zāļu iedarbību, uzlabot to sastāvu, nodrošināt precīzāku ietekmi uz mērķaudiem vai pat radīt pilnīgi jauna tipa medikamentus, kurus līdz šim parastajos apstākļos nebija iespējams iegūt.
Gravitācija – nemanāms ierobežotājs zāļu radīšanā
Uz Zemes gravitācija ietekmē pilnīgi visu – sākot no kustības līdz pat molekulāriem procesiem. Pat vismazākās daļiņas, kas veido kristālus, saskaras ar spēkiem, kas izraisa nevienmērīgu augšanu un defektu veidošanos. Turklāt gravitācija rada konvekciju – siltuma un vielas plūsmu –, kas traucē kristālu vienmērīgai izveidei.
Mikrogravitācijā notiekošās kristalizācijas pētījumi tiek veikti jau kopš 20. gadsimta otrās puses – gan paraboliskajos lidojumos, gan Starptautiskajā kosmosa stacijā. Atklāts, ka bez gravitācijas kristāli aug lēnāk, taču daudz vienmērīgāk.
“Mikrogravitācija novērš konvekcijas plūsmas un daļiņu nosēšanos, tāpēc iegūtie kristāli ir viendabīgāki un tīrāki,” skaidro A. Radočeja. “Tas ļauj precīzi kontrolēt daļiņu izmēru, formu un tīrības pakāpi, kas ir īpaši svarīgi gan mazo molekulu, gan bioloģisko zāļu gadījumā.”
Zāles, kas top kosmosā
Molekulārās ražošanas ideja kosmosā nav jauna, taču reāla tā kļuva tikai tad, kad ekspluatācijā tika ieviestas atkārtoti izmantojamas komerciālās nesējraķetes. Varda pirmo W‑1 kapsulu orbītā nogādāja 2023. gadā, un jau pēc dažiem mēnešiem tā veiksmīgi atgriezās uz Zemes. Kapsulā tika ražots ritonavīrs – plaši zināmas zāles HIV infekcijas ārstēšanai.
Jums varētu patikt šie:
Atpakaļ atgriezusies kapsula sagādāja pārsteigumu: tajā tika konstatēta jauna šī medikamenta kristāliskā forma, tā sauktais III forms, kas uz Zemes tika atklāts tikai 2022. gadā. Tas apstiprināja, ka mikrogravitācijas apstākļos var veidoties pilnīgi jaunas molekulārās struktūras.
Vēlākie eksperimenti parādīja, ka pat vibrāciju un triecienu ietekmē gravitācija būtiski nosaka daļiņu izmēru un sadalījumu. Līdz ar to kosmosā iegūtie dati sniedz unikālu ieskatu tajā, kā materiāli patiesībā uzvedas.
Skatījums nākotnē: kosmosā radītās zāles cilvēkiem
Pašlaik Zemes orbītā jau riņķo W‑4 kapsula, bet W‑5 un W‑6 starti plānoti 2026. gada sākumā. Uzņēmums nesen paziņoja par sadarbību ar Austrālijas firmu Southern Launch, kas līdz 2028. gadam palīdzēs droši nolaist līdz pat 20 kapsulām Kounibas izmēģinājumu poligonā Dienvidaustrālijā.
“Mūsu mērķis ir nākamās desmitgades laikā panākt, lai cilvēkiem būtu pieejamas zāles, kas radītas kosmosā,” saka Radočeja. “Katru gadu palielināsies lidojumu skaits, līdz kapsulas sāks atgriezties uz Zemes katru mēnesi. Lielākais izaicinājums ir vienlaikus saražot tik lielu kapsulu skaitu.”
Tas, kas agrāk izklausījās pēc zinātniskās fantastikas, pamazām kļūst par realitāti. Mikrogravitācija atver medicīnai jaunu robežu – vidi, kur iespējams radīt tīrākas, precīzākas un efektīvākas zāles, kas varētu glābt dzīvības visā pasaulē.
