Jauni pētījumi rāda, ka avinõud palīdz samazināt holesterīna līmeni, savukārt melnās pupiņas saistītas ar zemāku iekaisuma līmeni organismā. Šie produkti var būt vienkāršs un izdevīgs veids, kā mazināt hronisku slimību – piemēram, sirds un asinsvadu slimību un diabēta – risku.
Uztura pētījums cilvēkiem ar prediabētu
12 nedēļas ilgā pētījumā, kurā piedalījās 72 cilvēki ar prediabētu, noskaidrots, ka tiem dalībniekiem, kuri ēda avinõud, samazinājās holesterīna līmenis, bet tiem, kuri lietoja uzturā melnās pupiņas, būtiski samazinājās iekaisuma rādītāji.
Illinois Tehnoloģiju institūta pētniece Morganne Smita skaidro, ka cilvēkiem ar traucētu tauku vielmaiņu un hronisku iekaisumu ir būtiski paaugstināts risks saslimt ar sirds slimībām un 2. tipa cukura diabētu.

Pētījuma rezultāti parādīja, ka regulāra pupiņu lietošana uzturā būtiski palīdzēja mazināt gan holesterīna līmeni, gan iekaisuma rādītājus, lai gan cukura līmenis asinīs būtiski nemainījās.
Rezultāti tika prezentēti Amerikas Uztura biedrības ikgadējā konferencē “NUTRITION 2025” Orlando. Pētījumu vadīja Illinois Tehnoloģiju institūta profesori Indika Edirisindže un Brita Bērtona‑Frīmena.
Nenovērtēti, taču ļoti vērtīgi produkti

Melnās pupiņas un avinõud daudziem šķiet ikdienišķi produkti, taču to ietekme uz holesterīna un iekaisuma rādītājiem līdz šim ir pētīta maz. Jaunākais pētījums ir daļa no plašākas programmas, kas skata, kā šīs pākšaugu šķirnes ietekmē iekaisuma procesus un insulīna reakciju, darbojoties caur zarnu mikrobiomu.
„Mūsu dati liecina, ka pupiņu lietošana nāk par labu ne tikai cilvēkiem ar prediabētu – tas var būt noderīgi ikvienam,” skaidro Smita.
Pētījums tika veidots pēc iespējas tuvāks ikdienas apstākļiem: dalībniekus iedalīja trijās grupās, un 12 nedēļas viņi katru dienu apēda vai nu tasi melno pupiņu, avinõud, vai rīsus. Pētījuma laikā regulāri tika ņemtas asins analīzes, lai sekotu līdzi holesterīna, iekaisuma rādītāju un glikozes līmeņa izmaiņām.
Holesterīna un iekaisuma mazināšanās

Grupā, kas katru dienu ēda avinõud, kopējā holesterīna līmenis 12 nedēļu laikā samazinājās vidēji no 200,4 mg/dl līdz 185,8 mg/dl. Savukārt melno pupiņu grupa piedzīvoja nozīmīgu iekaisuma marķiera interleikīna‑6 samazināšanos – no 2,57 līdz 1,88 pikogramiem mililitrā. Glikozes vielmaiņas rādītāji būtiski nemainījās.
Pētnieki uzsver, ka gan konservētu, gan žāvētu vai saldētu pupiņu iekļaušana ikdienas ēdienkartē var būt vienkāršs pirmais solis ceļā uz veselīgāku uzturu. Tomēr jāpievērš uzmanība papildu sastāvdaļām, piemēram, pievienotajai sāls un cukura daudzumam.
„Ir daudz lētu un veselīgu veidu, kā pievienot pupiņas ikdienas maltītēm: tās var sablenderēt zupu sabiezināšanai, pievienot salātiem vai pasniegt kopā ar rīsiem vai kinoju,” iesaka Smita.
Nākamajos pētījuma posmos zinātnieki plāno padziļināti pētīt, kā avinõud un melnās pupiņas ietekmē zarnu mikrofloru, lai labāk izprastu saikni starp zarnu veselību un vispārējo vielmaiņas stāvokli.


