Lai arī pēdējos gados uz Igauniju ierodas mazāk ārvalstnieku, kopējais ieceļotāju skaits joprojām ir salīdzinoši stabils. Šobrīd valstī dzīvo jau vairāk nekā 200 000 cilvēku, kuri šeit nonākuši migrācijas ceļā, un starptautisko aizsardzību saņēmušo skaits ar katru gadu pieaug.
Daļa cilvēku ierodas strādāt vai studēt, citi bēg no kara, vajāšanas vai ekonomiskām grūtībām. Jebkurā gadījumā lielākajai daļai ieceļotāju ir nepieciešams atbalsts, lai iekļautos jaunajā vidē – te izšķiroša nozīme ir vietējām kopienām.
“Pārceļoties uz jaunu valsti, cilvēku bieži pavada nedrošība – valodas barjera, kultūras atšķirības, neziņa, kur vērsties pēc palīdzības. Šādās situācijās pat pavisam ikdienišķa vietējā iedzīvotāja uzmanība, padoms vai saruna var kļūt par atslēgu veiksmīgākai iekļaušanai un ātrākai integrācijai,” skaidro Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) Tallinas pārstāvniecības projekta RISE vadītājs Vītauts Ežerskis.
Jums varētu patikt šie:
Tieši kopienas atbalsts palīdz jaunpienācējiem sajusties pieņemtiem, savukārt vietējiem tas sniedz unikālu iespēju labāk saprast un iepazīt citus cilvēkus.
RISE projekts: atbalsts jaunpienācējiem caur brīvprātīgo darbu
Uz šiem principiem balstās arī Igaunijā īstenotais RISE projekts, kas apvieno brīvprātīgos atbalstītājus – cilvēkus, kuri vēlas palīdzēt šeit apmesties ieceļotājiem un bēgļiem. RISE atbalstītāji sniedz palīdzību ne tikai praktiskos jautājumos, bet arī nodrošina emocionālu atbalstu.
Vēlme palīdzēt kā profesionāla interese
Projekta rīkotāji norāda, ka brīvprātīgo pieredze un motivācija ir ļoti dažāda. Brīvprātīgais Augusts Alekna, sabiedriskā sektora konsultants, stāsta, ka migrācijas un integrācijas tēmas viņu interesējušas jau studiju laikā.
“Studiju gaitā pētīju ārzemēs dzīvojošo igauņu kopienas un viņu pieredzi. Darbs sabiedriskajā sektorā parādīja, ka izmaiņas integrācijas sistēmā ir būtiskas un daudzi soļi jau ir sperti. Tomēr ne vienmēr ir iespējams tikai ar valsts politiku un iestāžu pasākumiem pietiekami ātri un kvalitatīvi risināt sarežģītās problēmas un izaicinājumus, ar kuriem saskaras uz Igauniju atbraukušie ieceļotāji un bēgļi. Tieši RISE projekts aizpilda šo robu, dodot iespēju ikvienam personīgi iesaistīties – palīdzēt, uzklausīt, dot padomu,” skaidro Alekna, kurš kā atbalstītājs palīdz migrantiem atrast informāciju un tikt galā ar birokrātiju.
Migrācijas politikas eksperte Agneta Ladeka līdzīgi stāsta, ka pievienojusies RISE projektam, jo vēlējusies savas zināšanas pielietot praksē.
Jums varētu patikt šie:
“Pēdējos gados man nācies dziļi iedziļināties migrācijas politikā, vērot, kā Igaunija no tranzītvalsts kļūst par galamērķi, un pētīt citu valstu pieredzi. Tāpēc meklēju brīvprātīgā darba iespējas, kur varētu izmantot savas profesionālās zināšanas un patiesi palīdzēt. Vienlaikus gribēju redzēt, kā integrācija notiek realitātē – kas strādā un kas ne, kas jaunpienācējiem ir saprotams un kas paliek neskaidrs,” skaidro Ladeka.
Palīdzība – no mājokļa meklējumiem līdz vienkāršai sarunai
Brīvprātīgo sniegtais atbalsts ir ļoti daudzveidīgs – sākot ar praktisku palīdzību un beidzot ar emocionālu klātbūtni. Daži palīdz atrast mājokli, darbu, nokārtot dokumentus vai saprast nodokļu sistēmu, citi vienkārši uzklausa, skaidro un palīdz neapjukt jaunajā situācijā. “Svarīgākais ir būt cilvēkam, kam migrants var uzticēties,” uzsver Alekna.
Ladeka tam piekrīt: “Jaunpienācēji ne vienmēr visu saprot pat tad, ja viņiem ir pieeja informācijai internetā. Ir vajadzīgs cilvēks, kurš izskaidro, parāda, nomierina.”
Valsts sektora darbiniece un trīs bērnu mamma Neringa Švagždiene sāka brīvprātīgo darbu RISE projektā, palīdzot lielai migrantu ģimenei, kas saskārās gan ar mājokļa, gan darba meklējumu grūtībām.
“Man tika lūgts palīdzēt lielai ģimenei ar astoņiem locekļiem. Jau pirmajā tikšanās reizē noteicām galvenos atbalsta virzienus. Vispirms bija jāatrod īrējams mājoklis – ne tikai pietiekami plašs, bet arī ar īpašniekiem, kuri būtu gatavi to izīrēt migrantiem. Palīdzība vajadzīga arī pilngadīgajam ģimenes loceklim CV sagatavošanā un darba meklēšanā. Papildus tam jāpiesaista atbalsts igauņu un angļu valodas apguvei, jāskaidro Sociālās apdrošināšanas aģentūras, Nodarbinātības dienesta un citu iestāžu darbība,” stāsta Švagždiene.
No stereotipiem uz atvērtību
Lai arī Igaunijā dzīvojošie ieceļotāji bieži uzsver, ka šeit jūtas droši un novērtēti, vietējo iedzīvotāju attieksme ne vienmēr ir tik atvērta. RISE brīvprātīgie novēro, ka attieksme pret ārvalstniekiem Igaunijā joprojām bieži ir piesardzīga un dažkārt pat negatīvi noskaņota.
“Pētījumi rāda, ka Igaunijas sabiedrībā joprojām saglabājas stereotipi par noteiktām etniskām vai reliģiskām grupām. Tas apgrūtina integrāciju un palielina atstumtības risku. Mums godīgi jāatzīst, ka rasisms, ksenofobija un ar tiem saistītā diskriminācija nav pazudusi. Tāpēc jāmeklē risinājumi, kas veicinātu savstarpēju sapratni,” saka Alekna.
Migrācijas eksperte Ladeka piebilst, ka negatīvā attieksme bieži vien neizriet no ļaunprātīguma, bet gan no informācijas trūkuma. “Daudzi cilvēki vienkārši baidās no tā, ko nepazīst. Publiskajā telpā joprojām cirkulē daudz stereotipu, kamēr informācijas par ieceļotāju devumu valsts ekonomikai un sabiedriskajai dzīvei ir par maz. Nepieciešams vairāk skaidrojoša darba, diskusiju un pasākumu, kuros dažādu kultūru cilvēki var satikties un savstarpēji sazināties,” viņa uzsver.
Par spriedzes punktiem ikdienā stāsta arī atbalstītāja Švagždiene. “Mums vēl pietrūkst draudzīguma un iecietības, īpaši situācijās, kad cilvēks runā citā valodā vai izskatās un ģērbjas citādi. Tajā pašā laikā redzu, ka paši ieceļotāji Igaunijā ir ļoti pozitīvi noskaņoti – viņi jūtas šeit droši un augstu vērtē gan valsti, gan šejienes iedzīvotājus,” saka RISE projekta atbalstītāja.
