Pēdējo nedēļu laikā satraukumu izraisījušas ziņas par Ķīnas plāniem ierobežot reto zemju metālu eksportu. Šie metāli ir būtiski pusvadītāju ražošanai, tāpēc sākotnēji šķita, ka šāds solis var radīt nopietnus draudus visam tehnoloģiju sektoram. Likās, ka tādi milži kā Apple, Samsung un TSMC varētu nonākt ļoti sarežģītā situācijā.
Tomēr realitāte izrādījās mazāk draudīga, nekā sākotnēji baidījās. Lai arī Ķīna ievieš jaunus eksporta atļauju nosacījumus, ierobežojumi neattiecas uz tiem metāliem, kas nepieciešami vismodernāko mikroshēmu ražošanā. Tas nozīmē, ka Apple šobrīd var būt salīdzinoši mierīga – uzņēmuma galvenos piegādātājus šie soļi pagaidām vēl neskar.
Ķīnas jaunā politika un iespējamās sekas
Ķīnas jaunā politika tomēr raisa jautājumus par iespējamo ilgtermiņa ietekmi. Eksperti uzskata, ka Pekina varētu tiekties pēc lielākas kontroles pār globālajām piegādes ķēdēm, īpaši tajās jomās, kur izšķiroša nozīme ir kritiski svarīgiem resursiem mūsdienu elektronikai un mākslīgajam intelektam.

Ķīnas ierobežojumi un pasaules reakcija
Nesen Ķīna paziņoja, ka pastiprinās reto zemju metālu eksporta kontroli un turpmāk prasīs īpašas atļaujas produktiem, kas ražoti no šiem izejmateriāliem. Ņemot vērā, ka valsts piegādā aptuveni 90% pasaules reto zemju metālu, jebkurš eksporta ierobežojums neizbēgami rada satraukumu visā pasaulē.
Pie šiem materiāliem pieder arī samārijs – metāls, ko, papildus elektronikai, izmanto arī militārām vajadzībām, piemēram, F-35 iznīcinātāju un raķešu ražošanā. Tomēr Taivānas Ekonomikas ministrija ir apliecinājusi, ka jaunie ierobežojumi neattiecas uz metāliem, kas nepieciešami mikroshēmu ražošanai. Tāpēc tādi ražotāji kā TSMC, Samsung un SK hynix pagaidām var turpināt darbu bez būtiskiem traucējumiem.
Apple pagaidām ir pasargāta, taču risks nepazūd

Apple vadītājs Tims Kuks šobrīd var uzelpot – pašreizējie Ķīnas ierobežojumi tieši neietekmē iPhone un Mac komponentu piegādes ķēdes. Taču analītiķi brīdina, ka tas var būt tikai īslaicīgs atvieglojums. Ja Pekina nolemtu paplašināt ierobežoto materiālu loku, mikroshēmu ražošana ļoti ātri atkal nonāktu trieciena zonā.
Kalifornijas universitātes eksperts Džimijs Gudričs uzskata, ka “Ķīna spēlē ļoti stingru spēli” un ar šādiem soļiem varētu censties panākt teju pilnīgu kontroli pār globālo elektronikas un mākslīgā intelekta piegādes ķēdi. Tas nākotnē liek tehnoloģiju uzņēmumiem savas piegādes ķēdes analizēt daudz rūpīgāk un tās diversificēt.
ASV un sabiedrotie meklē alternatīvas

Savienotās Valstis jau ir sākušas aktīvi mazināt atkarību no Ķīnas izejmateriāliem. Pentagons novirza simtiem miljonu dolāru uzņēmumiem, kas meklē jaunus reto zemju metālu atradņu laukus ASV teritorijā vai sadarbojas ar sabiedrotajiem ārvalstīs. Šādi projekti kļūst arvien nozīmīgāki, ņemot vērā saspīlēto ģeopolitisko situāciju.
Pašlaik lielākajiem mikroshēmu ražotājiem, piemēram, TSMC, Samsung un SK hynix, ir pietiekami krājumi, lai turpinātu ražošanu. Tomēr situācija var strauji mainīties. Lai gan šoreiz tehnoloģiju sektoram izdevās izvairīties no lielas krīzes, šis gadījums spilgti atgādina, cik ļoti visa pasaules piegādes ķēde ir atkarīga no vienas valsts.
Nākotne: mazāka atkarība no Ķīnas

Ilgtermiņā šādas krīzes var paātrināt drobustāku un drošāku piegādes tīklu izveidi. Apple, Nvidia, AMD un citi lielie tirgus dalībnieki jau investē ražošanas pārcelšanā uz ASV, Japānu un Eiropu, lai mazinātu kritisko atkarību no viena ražošanas un izejmateriālu centra.
Ķīnas lēmums pastiprināt reto zemju metālu eksporta kontroli vēlreiz parādīja, cik trausls ir globālais tehnoloģiskais līdzsvars. Lai arī Apple un daudzi citi uzņēmumi šoreiz izvairījās no smagākas krīzes, tieši šādi piegādes traucējumi var kļūt par jauno normu pasaules ekonomikā.


