Vēl pavisam nesen ceļojums ar auto vasarā nozīmēja vienu neizbēgamu sīkumu – ik pēc dažiem desmitiem kilometru priekšējais stikls bija klāts ar simtiem sīku kukaiņu pēdu. Tas bija tik ikdienišķi, ka neviens tam nepievērsa īpašu uzmanību. Tagad, trīsdesmit gadus vēlāk, situācija ir krasi mainījusies. Ceļi ir tie paši, vasaras tikpat karstas, taču automašīnas priekšējais stikls paliek gandrīz pilnīgi tīrs. Tā nav sentimentāla nianse, bet gan kluss, tomēr dramatisks signāls: pasaule zaudē vienu no saviem svarīgākajiem dzīvības balstiem.
“Priekšējā stikla tests” – vienkāršs veids, kā ieraudzīt lielu problēmu
Šo parādību dēvē par “priekšējā stikla testu”, un zinātnieki to uzskata par vienu no vienkāršākajiem rādītājiem, kas atklāj arvien skaidrāk redzamu apdraudējumu: kukaiņu skaits pasaulē strauji samazinās. Un, lai gan daudziem cilvēkiem kukaiņi saistās ar diskomfortu un traucēkli, to izzušana var izraisīt katastrofālas sekas pasaules pārtikas sistēmām, ekosistēmām un klimatam.
“Kukaiņu apokalipse” – nevis metafora, bet realitāte
Kukaiņu skaits un sugu daudzveidība samazinās gandrīz visur, kur tiek veikti zinātniski novērojumi. Pēdējo gadu desmitu pētījumi atklāj satraucoša mēroga pārmaiņas, kuru dēļ eksperti šo tendenci sākuši dēvēt par “kukaiņu apokalipsi”.
Jums varētu patikt šie:
Pētījumu dati ir biedējoši precīzi: pasaules savvaļas bišu sugu daudzveidība ir sarukusi par aptuveni 25 %, salīdzinot ar laiku pirms 1995. gada. 2025. gadā veikts apjomīgs pētījums atklāja, ka ASV tauriņu populācija 20 gadu laikā samazinājusies par 22 %. Savukārt Vācijā kādā mežainā teritorijā 27 gadu laikā konstatēts pat 76 % lidkukaiņu skaita kritums. Tā nav nejauša vai tikai lokāla nobīde – tas ir globāls process, kas skar gan zemienes un mežus, gan nedaudzos zaļos pleķus pilsētās.
Organizācijas “Xerces” vadītājs Skots Blaks situāciju raksturo īsi un skaidri: “Tā ir dziļi satraucoša parādība.” Kukaiņi nav tikai kaitinoši radījumi ar spārniem, bet gan klusi darba milži, uz kuru pleciem turas milzīga daļa pasaules bioloģiskās daudzveidības.
Kāpēc kukaiņi pazūd? Galveno iemeslu karte
Zinātniekiem ir diezgan skaidrs, kas slēpjas aiz šī “tīkstošā” ekoloģiskā pulksteņa. Pirmais un nozīmīgākais faktors ir klimata pārmaiņas. Sasilstošs klimats izjauc kukaiņu un augu dzīves ciklus. Daudzi kukaiņi ir atkarīgi no noteiktām augu sugām, kas agrāk ziedēja brīdī, kad izšķīlās kāpuri. Tagad augi sāk ziedēt arvien agrāk, un tas nozīmē, ka kukaiņi “pie galda ierodas par vēlu” – kāpuri izšķiļas, bet vairs neatrod sev barību.
Šo jucekli pastiprina ekstrēmi laikapstākļi: rekordkarstuma viļņi iznīcina veselas kukaiņu kolonijas, plānāka sniega sega traucē sugu pārziemošanu, bet tropiskās vētras un ilgstoši sausuma periodi burtiski noslauka vai nodedzina to dzīvotnes. Tajā pašā laikā maigākas ziemas rada labvēlīgus apstākļus dažiem agresīviem kaitēkļu veidiem, kas sāk izspiest jūtīgākas, bet ekosistēmu līdzsvaram būtiskas sugas.
Vēl viens nopietns iemesls ir pesticīdi un intensīvā lauksaimniecība, kas iznīcina gan kukaiņu barības avotus, gan drošas vairošanās vietas. Milzīgi vienveidīgu kultūru lauki ir kā neauglīgas tuksneša joslas, kurās izdzīvot spēj tikai visizturīgākās sugas – un tās bieži vien nav tās, kas ir vissvarīgākās veselīgu ekosistēmu darbībai.
Jums varētu patikt šie:
Kāpēc tam būtu jāpārņem ikviens?
Kukaiņi ir neaizvietojami. Tie ne tikai uztur dabas iekšējo līdzsvaru, bet arī veic uzdevumus, kas cilvēces pastāvēšanai ir izšķiroši. Aptuveni 75 % pasaules lauksaimniecības kultūru ir atkarīgas no kukaiņu apputeksnēšanas. Bez tiem mūsu ikdienas pārtikas produkti – sākot ar āboliem un tomātiem un beidzot ar kafiju un avokado – kļūtu par retumu vai vispār pazustu no veikalu plauktiem.
Turklāt kukaiņi veido neaizstājamu posmu barības ķēdē. Daudzas putnu, sikspārņu, rāpuļu un zivju sugas ir tieši atkarīgas no kukaiņiem kā galvenā barības avota. Ja kukaiņi pazūd, pakāpeniski sāk zust arī veselas citas sugu grupas.
Citiem vārdiem: kukaiņu izzušana nav tikai dabas aizsardzības entuziastu rūpe. Tas ir globāls izaicinājums cilvēces stabilitātei un pārtikas drošībai.
Vai šo katastrofu ir iespējams apturēt?
Neraugoties uz drūmo ainu, zinātnieki negrasās padoties. Tiek meklēti veidi, kā palēnināt vai pat pavērst pretējā virzienā kukaiņu populāciju sarukšanu. Pamata princips ir sadarbība – apvienot vietējas iniciatīvas, valstu programmas un starptautiskus pasākumus.
Viena no svarīgākajām darbībām ir jaunu dzīvotņu radīšana apputeksnētājiem. Tas nozīmē lauku malu pārvēršanu ziedošās pļavās, dabisko zālāju saglabāšanu, kā arī vietējo augu un krūmu stādīšanu, kas nodrošina barību no agra pavasara līdz vēlam rudenim.
Ne mazāk būtisks virziens ir pesticīdu lietošanas samazināšana un saudzīgāki lauksaimniecības paņēmieni. Tas ietver integrētās kaitēkļu apkarošanas metodes, augsnes kvalitātes atjaunošanu, daudzveidīgāku augu seku un jauktās kultūras.
Tajā pašā laikā vietējām kopienām un valsts institūcijām ir jārīkojas kopīgi. Zinātnieki uzsver, ka kukaiņu aizsardzībai nepietiek ar viena novada vai vienas pilsētas centieniem – nepieciešama sistemātiska un plaša pieeja.
Laika ir maz, bet vēl nav par vēlu
Kukaiņu apokalipse nav hipotētisks drauds. Tā jau sākās pirms vairākiem gadu desmitiem un ar katru gadu paātrinās. Tomēr tas nenozīmē, ka atpakaļceļš būtu pilnībā nogriezts. Līdzīgi kā daudzus citus ekoloģiskos krīzes procesus, arī šo ir iespējams bremzēt – ja sākam rīkoties nekavējoties.
Sākot ar puķu kastēm uz balkona un beidzot ar plaša mēroga reformām lauksaimniecībā – katrs solis ir nozīmīgs. Katra izglābta bišu saime, katra atjaunota pļava un katrs samazināts pesticīdu litrs ir kā būvakmens, no kura var veidot jaunu un ilgtspējīgu nākotni.
Fotogrāfijas ir ilustratīvas © Canva.
