Mūsu Saules sistēma traucas apkārt Piena Ceļa galaktikas centram ar aptuveni 792 000 kilometriem stundā, un viens pilns aplis prasa apmēram 225 miljonus Zemes gadu. Arī pats Piena Ceļš kustas kosmosā, un līdz šim tika uzskatīts, ka tā ātrums ir ap 2,1 miljonu kilometru stundā. Citiem vārdiem sakot – mūsu zvaigzne nekādā ziņā nestāv uz vietas.
Tomēr starptautiska zinātnieku komanda, analizējot radiogalaktikas, piedāvā citu skatījumu: iespējams, mēs kustamies vēl ātrāk. Pēc viņu aplēsēm mūsu kustības ātrums Visumā varētu būt vairāk nekā trīs reizes lielāks, nekā paredz pašreizējie modeļi. Šādam secinājumam ir liela nozīme pats par sevi, taču tas vienlaikus liek apšaubīt vairākus kosmoloģijas pamatpieņēmumus.
Radiogalaktikas kā kosmiskie bāki
Pētījuma vadošais autors Lukass Bēme no Bīlefeldes Universitātes skaidro, ka komanda pētījusi, kā radiogalaktikas izkārtotas debesīs. Radiogalaktikas ir ārkārtīgi tāli objekti, kas izstaro ļoti spēcīgus radioviļņus. Šie viļņi viegli iziet cauri putekļiem un gāzei, ļaujot ieraudzīt to, ko redzamā gaisma neparāda.

Ja šādu galaktiku novēro pietiekami daudz, var pamanīt ļoti vāju tendenci – avotu skaita dipolu. Kustoties kosmosā, mūsu kustības virzienā šķiet redzam nedaudz vairāk radiogalaktiku nekā pretējā pusē. Tas ir ārkārtīgi smalks efekts, kura noteikšanai nepieciešami izcili precīzi dati.
Dati no trim jaudīgiem radioteleskopiem
Zinātnieki izmantoja trīs radioteleskopu mērījumus, tostarp īpaši dziļu un plašu debess apgabalu pētījumu, kas veikts ar Eiropā izvietoto LOFAR tīklu. Šāds datu kopums ļāva izveidot ļoti detalizētu radiogalaktiku karti. Turklāt tika pielietota jauna statistiskā metode, kas ļāva ņemt vērā šo galaktiku sarežģīto struktūru.
Apkopojot visus novērojumus, izrādījās, ka radiogalaktiku sadalījums ir negaidīti izteikti virzīts vienā pusē. Konstatētais dipols bija apmēram 3,7 reizes spēcīgāks, nekā paredz Visuma standardmodelis. Atšķirība pārsniedza piecu sigma robežu, kas nozīmē ļoti augstu rezultāta statistisko ticamību.
Ko tas nozīmē mūsu izpratnei par Visumu?

Visuma standardmodelis balstās uz kosmoloģisko principu, saskaņā ar kuru ļoti lielos mērogos viela ir sadalīta vienmērīgi. Tas nozīmē, ka mūsu atrašanās vietai kosmosā nevajadzētu būt nekādā ziņā īpašai. Ja tomēr mēs patiešām kustamies tik ātri, kā norāda jaunais pētījums, šo pieņēmumu, iespējams, nāksies pamatīgi pārskatīt.
Pētījuma līdzautors Dominiks J. Švarcs uzsver divas iespējamās interpretācijas. Pirmkārt, mūsu reālais kustības ātrums var izrādīties lielāks, nekā līdz šim domāts, un tas liktu no jauna izvērtēt Visuma lielmēroga struktūru. Otrkārt, var izrādīties, ka radiogalaktikas pašas telpā nav sadalītas tik vienmērīgi, kā tika pieņemts līdz šim – šādā gadījumā problēma slēptos nevis mūsu ātrumā, bet gan pašas telpas uzbūvē.
Izaicinājums spēkā esošajiem kosmoloģiskajiem modeļiem
Zinātnieku secinājums vēl nav galīgs, tomēr tas skaidri parāda, ka pašreizējie kosmoloģiskie modeļi nonākuši nopietnas pārbaudes priekšā. Nepieciešami jauni novērojumi un neatkarīgas analīzes, lai pārbaudītu, vai līdzīgs dipols parādās arī citos datu kopumos.
Lai kāda arī būtu galīgā atbilde, šis pētījums atgādina, ka pat šķietami labi pazīstamais Piena Ceļš sevī var slēpt pārsteidzošus kosmiskus noslēpumus. Mūsu planēta, Saule un visa galaktika traucas cauri Visumam daudz sarežģītākā un aizraujošākā veidā, nekā līdz šim spējam iedomāties.


