Šovasar, kad Čīles observatorijā tika pamanīts neparasti spilgts gaismas punkts, astronomi ātri saprata, ka varētu būt darīšana ar kaut ko patiesi īpašu. Aizdomas apstiprinājās, jo objekts pēc savām īpašībām neatgādināja ierastos Saules sistēmas komētus. Drīz vien kļuva skaidrs, ka mūsu sistēmā ir ieradies kosmisks ceļotājs no tālā zvaigžņustarpas telpas.
Rets viesis no zvaigžņustarpas telpas
Objekts ieguva nosaukumu „3I ATLAS“ un kļuva tikai par trešo apstiprināto debess ķermeni, kas nāk no ārpuses mūsu Saules sistēmai. NASA publicēja iespaidīgu attēlu kolekciju, ko uzņēma veseli divpadsmit dažādi kosmiskie instrumenti. Tā ir viena no visaptverošākajām saskaņotajām novērojumu kampaņām, kāda jebkad ir veikta.
Lai gan rezultātu publicēšana kavējās institucionālu šķēršļu dēļ, zinātnieki tagad var pilnībā prezentēt visus iegūtos datus. Šī informācija sniedz unikālu iespēju tuvplānā pētīt zvaigžņustarpas komētu. Līdz šim zinātnei bija izdevies detalizēti izpētīt tikai divus šādus objektus.

Kas padara „3I ATLAS“ tik īpašu?
Pirms šīs komētas zinātniekiem bija izdevies novērot vienīgi objektus „ʻOumuamua“ un „2I Borisov“ komētu. Jaunais atklājums palīdz daudz labāk saprast, kā izskatās ķermeņi, kas klejo starp dažādām planētu sistēmām. Attēlos redzams spožs kodols ar gāzes un putekļu mākoni, no kura izplūst bāla astes līnija.
NASA novērojumos iesaistīja virkni savu misiju. Svarīgākie kadri tika iegūti Marsa apkārtnē, jo rudenī komēta planētai pietuvojās līdz aptuveni trīsdesmit miljonu kilometru attālumam. Zonde Mars Reconnaissance Orbiter nodrošināja visdetalizētākos attēlus, savukārt misija MAVEN reģistrēja objekta izstarojumu ultravioletajā diapazonā.
Pat uz Marsa esošais pašgājējs „Perseverance“, kas parasti ir aizņemts, pētot Jezero krāteri, uz brīdi pievērsa savus instrumentus debesīm un nofotografēja vāju komētas atblāzmu. Tas spilgti parāda, cik lielu uzmanību šis objekts izpelnījies visā kosmosa pētnieku kopienā.
Novērojumi no dažādām misijām un milzu attālumiem

Novērojumos iesaistījās arī misijas, kas veltītas Saules izpētei. Aparāts STEREO A trīs nedēļas nepārtraukti sekoja komētas kustībai un izmērīja tās iespaidīgo ātrumu. Pašlaik komēta pārvietojas ar ātrumu vairāk nekā 200 000 kilometru stundā.
Misija SOHO novēroja komētu laikā, kad tā atradās aiz Saules diska. Šādos brīžos Zemes observatorijas neko nespēj ieraudzīt, un kosmiskie instrumenti kļūst neaizvietojami. Projektā tika iesaistītas pat tālajās misijās strādājošās zondes.
Zondes Psyche instrumenti fiksēja komētu aptuveni 53 miljonu kilometru attālumā, savukārt Lucy izdevās to nofotografēt pat no 386 miljonu kilometru distances. Šie mērījumi palīdz precīzāk noteikt komētas orbītu un tās trajektoriju cauri Saules sistēmai.
Komētas ceļš un spekulāciju atspēkošana

Komēta visvairāk pietuvojās Saulei oktobra beigās un tagad atkal dodas Saules sistēmas ārējo reģionu virzienā. 19. decembrī tā palidos garām Zemei aptuveni 273 miljonu kilometru attālumā. Šis ir pilnīgi drošs intervāls, kas nerada nekādu apdraudējumu mūsu planētai.
Zinātnieki turpinās komētas novērošanu arī tad, kad tā tuvosies Jupiterim, ko prognozē 2026. gada pavasarī. Šie dati ļaus labāk izprast komētas ķīmisko sastāvu un iespējamo izcelsmi. Savus attēlus ir sniegusi arī Eiropas Kosmosa aģentūra, izmantojot misijas ExoMars iekārtas.
Kā tas bieži notiek ar neparastiem debess ķermeņiem, publiskajā telpā sāka izplatīties spekulācijas par iespējamo „citplanētiešu tehnoloģiju“. NASA šos pieņēmumus viennozīmīgi noraidījusi, uzsverot, ka visas novērotās īpašības pilnībā atbilst labi zināmai komētu uzvedībai. Tomēr šādu objektu izpēte sniedz unikālu iespēju ielūkoties vielā, kas nāk no citiem planētu sistēmu reģioniem, un palīdz labāk saprast mūsu pašu Saules sistēmas un visas cilvēces vietu Visumā.


