Eiropas Marsa pašgājēja projekts ilgu laiku karājās mata galā, jo tā panākumi bija atkarīgi no sadarbības ar “Roscosmos”. Sakarā ar karu un politisko situāciju šī partnerība pārtrūka, un visa misija nonāca nopietnā apdraudējumā. Bija sajūta, ka Eiropa var zaudēt vienu no savām nozīmīgākajām kosmosa ambīcijām.
Pēc kavēšanās un nedrošiem lēmumiem, kas sākās jau 2020. gadā, Eiropas Kosmosa aģentūra beidzot sagaidīja labas ziņas. Oficiāli tika apstiprināts, ka NASA pārņems būtiskās funkcijas, kuras līdz šim bija uzticētas Krievijas pusei. Tas nozīmē, ka Marsa pašgājējs “Rosalind Franklin” atgriežas reālā darbības plānā un misija vairs nav lemta izgāzties.
Šī misija Eiropai ir svarīga ne tikai prestiža dēļ, bet galvenokārt tās zinātnisko mērķu dēļ. Marsa pašgājējam jāspēj urbt līdz divu metru dziļumam un meklēt tur iespējamās dzīvības pēdas. Jebkura projekta izgāšanās būtu smags trieciens visai Eiropas planētu izpētei un tās turpmākajai attīstībai.
Jums varētu patikt šie:
Kāpēc palīdzība vispār bija vajadzīga?
Pēc sadarbības pārtraukšanas ātri kļuva skaidrs, ka Eiropai trūkst noteiktu tehnoloģiju vai arī tās nav iespējams laikus no jauna izstrādāt. Tieši šie trūkumi apdraudēja visu programmu. Dažas kritiski svarīgas sastāvdaļas bija tik sarežģītas, ka bez ārēja partnera misija būtu atlikta uz nenoteiktu laiku.
Vēl pavisam nesen šķita, ka risinājuma var arī nebūt, jo projektam bija vajadzīgas gan ātras, gan ārkārtīgi dārgas alternatīvas. Eiropas inženieri apzinājās, ka ar entuziasmu vien nepietiek, ja nav būtiskāko līdzekļu, lai nogādātu pašgājēju uz Marsa un nodrošinātu tā drošu vadību. Tāpēc NASA atbalsts kļuva nevis par patīkamu bonusu, bet gan par absolūti nepieciešamu priekšnoteikumu, lai misija vispār spētu notikt.
Ko tieši piedāvā NASA?
Amerikas kosmosa aģentūra uzņemas trīs galvenās misijas sastāvdaļas, no kurām atkarīgs, vai Marsa pašgājējs vispār sasniegs planētu.
Pirmkārt, NASA nodrošinās nesējraķeti, kas 2028. gadā nogādās “Rosalind Franklin” ceļā uz Sarkano planētu. Bez uzticamas nesējraķetes nebūtu iespējams ievērot plānoto grafiku, un viss projekts ievilktos uz nenoteiktu laiku.
Otrkārt, ASV puse atbild par radioizotopu siltuma sistēmām, kas uzturēs iekārtu temperatūru ārkārtīgi aukstajās Marsa naktīs. Šie siltuma avoti pasargās mehānismus no sasalšanas un ļaus pašgājējam strādāt ne tikai dažas dienas, bet krietni ilgāk. Tādēļ šīs sistēmas ir tieši saistītas ar misijas uzticamību un zinātnisko atdevi.
Jums varētu patikt šie:
Droša nolaišanās un misijas nākotne
Treškārt, būtiskais Amerikas ieguldījums ir nolaišanās bremzēšanas sistēma, kas tiek uzskatīta par vienu no sarežģītākajiem posmiem visā programmā. Tieši tā noteiks, vai 2030. gadā pašgājējs spēs droši un saudzīgi nolaisties uz Marsa virsmas, vai arī tiks zaudēts vēl pirms darba sākšanas. Šāda tehnoloģija prasa milzīgu pieredzi, un NASA tāda ir, pateicoties daudzu gadu misijām uz Marsa.
Būtiski ir tas, ka šis atbalsts tika apstiprināts laikā, kad arī pati NASA izjūt budžeta spiedienu. Neskatoties uz to, no Vašingtonas tika dots skaidrs signāls, ka partnerība tiek uzskatīta par ļoti nozīmīgu. Pateicoties tam, Eiropa saglabā iespēju īstenot savu unikālo Marsa pašgājēju un turpināt ilgtermiņa Marsa izpētes ceļu, nevis atteikties no viena no saviem simboliskākajiem zinātniskajiem projektiem.
