Visumā sastopamas parādības, kas skan gluži kā zinātniskā fantastika, taču ir pilnīgi reālas. Viena no tām novērojama EX Hydrae sistēmā, kur astronomi pēta tā dēvēto “vampīrzvaigzni”. Tā burtiski “barojas” no sava tuvākā pavadoņa un pakāpeniski to iznīcina.
Ilgu laiku šo procesu izdevās izprast tikai ar vispārīgu modeļu un netiešu pazīmju palīdzību. Tagad, pateicoties NASA zondei, astronomiem pirmo reizi ir izdevies ielūkoties šajā sistēmā daudz precīzāk. Savāktie dati ļāva aprakstīt, kas tieši tur notiek un kā izskatās enerģijai bagātā gāzes plūsma.
Šis pētījums ir nozīmīgs ne tikai kā viens aizraujošs gadījums. Šādas dubultzvaigžņu sistēmas palīdz saprast, kā Visumā pārvietojas matērija un kā rodas spēcīgs rentgenstarojums.
Jums varētu patikt šie:
Izrāviens ar NASA zondes palīdzību
Lielu izrāvienu panāca Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta pētnieku komanda, analizējot zondes Imaging X-ray Polarimetry Explorer (IXPE) datus. Šī zonde tika nogādāta orbītā 2021. gada decembrī ar SpaceX nesējraķeti.
IXPE ļāva vērot EX Hydrae sistēmu ievērojami precīzāk nekā jebkad iepriekš. Apmēram 200 gaismas gadu attālumā esošā dubultsistēma sastāv no baltā pundura un tā pavadoņa, kas riņķo tam apkārt ļoti ciešā orbītā. Pavadoņzvaigzne pakāpeniski kļūst par baltā pundura “upuri”, jo no tās nepārtraukti tiek izrauts ārā vielas plūsmas veidā.
Novērojumi notika 2025. gada sākumā, kad zonde tika pavērsta šī objekta virzienā veselai nedēļai. Pirmo reizi izdevās it kā “iekļūt” pašā sistēmas enerģiskākajā reģionā un to tieši izmērīt. Rezultātā būtiski samazinājās līdzšinējās zināšanu plaisas, un teorētiskie modeļi saņēma stingru apstiprinājumu no reāliem novērojumiem.
Kas ir “vampīrzvaigzne”?
Šajā stāstā “vampīrzvaigzne” patiesībā ir baltais punduris – zvaigznes dzīves noslēguma stadija, kad tās kodols ir kļuvis ārkārtīgi blīvs un karsts. Pavadoņzvaigzne riņķo ap balto punduri aptuveni ik pēc 98 minūtēm, padarot savstarpējo mijiedarbību ļoti intensīvu.
Baltais punduris ar savu spēcīgo gravitāciju un magnētisko lauku pievelk pavadoni un no tā “noplēš” vielu. Šī viela nokrīt uz zvaigznes virsmas plūsmas veidā un izveido milzīgu, tūkstošiem kilometru augstu kolonnu. Pēc pētnieku aplēsēm zvaigznes polu tuvumā varētu redzēt aptuveni 3200 kilometru augstu karstas gāzes stabu.
Jums varētu patikt šie:
Krītošā viela spēcīgi uzkarst un rada ārkārtīgi enerģētisku rentgenstarojumu. IXPE mērījumi parādīja, ka šī starojuma polarizācija ir ļoti augsta – tieši tā, kā to paredzēja teorētiskie modeļi. Tas apstiprina, ka pētnieki pareizi izprot magnētiskā lauka lomu šajā procesā.
Ko tas nozīmē zinātnei?
EX Hydrae ir viena no tuvākajām šāda tipa dubultzvaigžņu sistēmām, tādēļ katra jauna detaļa par to kļūst par atslēgu līdzīgu parādību izpratnei visā Visumā. IXPE dati liecina, ka enerģijas pārnese šajā sistēmā notiek kārtotāk un saprotamāk, nekā līdz šim bija uzskatīts.
Šis atklājums palīdz labāk izprast, kā balto punduru “barošanās” ar pavadoņzvaigžņu vielu ietekmē abu zvaigžņu attīstību un nākotni. Tāpat tas stiprina uzticēšanos rentgenpolarimetrijai kā nozīmīgai nākotnes kosmosa izpētes metodei. Jo dziļāk saprotam šādas sistēmas, jo skaidrāka kļūst zvaigžņu dzīves cikla un to izzušanas loģika.
