Kas gan iedomājams, ka cilvēka darbība spēj tik būtiski pārveidot planētu, ka tas ietekmē pat Zemes rotāciju? Vēl pavisam nesen tas skanētu kā zinātniskā fantastika, taču tagad mūsu rīcībā ir konkrēti mērījumi. Izrādās, ka pat milzīgi inženierprojekti var atstāt nospiedumu uz pašām Zemes fizikas pamatīpašībām.
NASA zinātnieki pētīja, kā lielie dambji maina planētas masas sadalījumu. Īpaša uzmanība tika pievērsta Ķīnā, Jandzi upē, uzbūvētajam Trīs Aizu dambim. Lai arī tas sākotnēji tika veidots elektroenerģijas ražošanai un plūdu kontrolei, tā ietekme izrādījās daudz plašāka, nekā sākotnēji bija pieņemts.
Pētnieki apstiprināja, ka šis dambis niecīgā mērā ietekmējis Zemes griešanos ap savu asi. Izmaiņas ir tik niecīgas, ka ikdienas dzīvē tās nav iespējams sajust, taču vissmalkākie mērinstrumenti tās tomēr reģistrē. Pats šis fakts liek aizdomāties par mūsdienu būvniecības mērogiem un ilgtermiņa sekām.
Jums varētu patikt šie:
Trīs Aizu dambja izmēri un ietekme uz cilvēku dzīvi
Trīs Aizu dambja augstums sasniedz aptuveni 175 metrus virs jūras līmeņa, un tas ir viens no lielākajiem dambjiem pasaulē. Tā ūdenskrātuve spēj uzkrāt apmēram 22 kubikkilometrus ūdens – grūti aptveramu masas daudzumu, kas koncentrēts vienā reģionā.
Projekta finansiālās izmaksas sasniedza simtiem miljardu juaņu, taču vēl lielāka izrādījās tā sociālā cena. Būvdarbu dēļ zem ūdens palika 13 pilsētas un vairāk nekā simts mazāku apdzīvotu vietu. Rezultātā nācās pārvietot vairāk nekā 31 miljonu cilvēku – vienu no lielākajām iekšējās migrācijas kustībām Ķīnas vēsturē.
Apmaiņā pret to dambis dienā spēj saražot aptuveni 0,54 teravatstundas elektroenerģijas, kas pietiek miljoniem mājsaimniecību. No enerģijas ražošanas viedokļa tas ir milzīgs ieguldījums, taču tieši šāda milzīga ūdens masas koncentrēšana vienā vietā rada arī negaidītas fiziskas blakusparādības.
Kā ūdens masa maina Zemes rotāciju?
Dambja ietekmes pamatā ir inerces momenta izmaiņas. Kad gigantiska ūdens masa tiek uzkrāta dziļi sauszemē un vēl arī augstu virs jūras līmeņa, mainās visas planētas masas sadalījums. To var salīdzināt ar daiļslidotāju, kurš izpleš rokas un tādējādi palēnina savu griešanos.
Šādas masas pārvietošanas rezultātā diennakts ilgums pagarinājās par aptuveni 0,06 mikrosekundēm. Turklāt planēta kļuva niecīgi plakānāka pie poliem, bet ģeogrāfiskie poli pārvietojās par aptuveni diviem centimetriem. Šīs izmaiņas ir ārkārtīgi mazas, taču izmērāmas un parāda, cik jutīga ir Zeme pat pret šķietami niecīgām masas pārbīdēm.
Jums varētu patikt šie:
Niecīgs skaitlis, bet liela nozīme
Jāuzsver, ka šī ir kosmētiska izmaiņa. 0,06 mikrosekundes ikdienas dzīvē ir pilnīgi nejūtama atšķirība, īpaši, ja to salīdzina ar dabas procesiem. Piemēram, 2004. gada Indijas okeāna zemestrīce un tai sekojošais cunami saīsināja diennakts ilgumu desmitiem reižu vairāk.
Vēl spēcīgāku ietekmi uz Zemes rotāciju ilgtermiņā atstāj klimata pārmaiņas, kas pamazām maina ledus un ūdens sadalījumu pa planētu. Tomēr Trīs Aizu dambja gadījumam ir ārkārtīgi liela simboliska nozīme: pirmo reizi nepārprotami parādīts, ka viens vienīgs cilvēku radīts objekts var izmērāmi ietekmēt visas planētas fiziskās īpašības.
