Kosmosa tehnoloģijas ir sasniegušas jaunu attīstības pakāpi. Pirmo reizi vēsturē mākslīgajā intelektā balstīts satelīts pilnīgi patstāvīgi nolēma, kur un kad uzņemt zinātnisku fotogrāfiju, un viss process notika mazāk nekā 90 sekunžu laikā, bez jebkādas cilvēka līdzdalības. Tas iezīmē būtisku pavērsiena punktu kosmisko novērojumu attīstībā.
„Dynamic Targeting” – jauns solis satelītu pašnoteiksmē
NASA Jet Propulsion Laboratory (JPL) inženieru komanda februārī izmēģināja jaunu tehnoloģiju – Dynamic Targeting. Sistēma tika uzstādīta nelielā, kofera izmēra satelītā, ko izstrādājis un pārvalda Apvienotajā Karalistē bāzēts jaunuzņēmums Open Cosmos. Uz satelīta darbojas arī Dublinā strādājošā uzņēmuma Ubotica izveidots mākslīgā intelekta procesors.
Kā darbojas „gudrā fotografēšana”?
Tehnoloģijas darbības princips izrādījās ne tikai efektīvs, bet arī pārsteidzoši vienkāršs. Satelīts noliecās uz priekšu, lai „skatītos” aptuveni 500 kilometrus uz priekšu pa savu orbītu, uzņēma sākotnējo testa attēlu un nekavējoties nodeva to analīzei mākslīgajam intelektam.
Jums varētu patikt šie:
Ja debesis bija skaidras, satelīts to pašu apgabalu atkārtoti nofotografēja augstā kvalitātē, lai iegūtu detalizētu Zemes virsmas attēlu. Ja debesis bija mākoņainas, šī teritorija tika ignorēta, netērējot resursus, un satelīts devās pie nākamā potenciālā mērķa.
Gudra fotografēšana, nevis bezjēdzīgas attēlu kaudzes
Viens no projekta vadītājiem, JPL inženieris Bens Smits (Ben Smith), skaidro, ka šī tehnoloģija ļauj uzņemt tikai patiesi nozīmīgus attēlus un izvairīties no bezjēdzīgiem kadriem, kuros redzami vien mākoņi. Tādējādi būtiski palielinās tieši noderīgo datu īpatsvars, kas zinātniskajiem pētījumiem ir kritiski svarīgi.
Iepriekš satelīti darbojās daudz pasīvāk – tie vienkārši ierakstīja visu, kas nonāca redzes laukā, neatkarīgi no tā, vai tas bija zinātniski vērtīgi vai nē. Visi dati tika nosūtīti uz Zemi, un zinātniekiem nācās tērēt milzumu laika, šķirojot neaptveramus attēlu apjomus, lai atrastu patiesi nozīmīgu materiālu.
Reāls atbalsts ekstremālu dabas parādību uzraudzībā
Uzņēmuma „Ubotica” stratēģijas vadītājs Braiens Kvins (Brian Quinn) uzsver, ka šāda sistēma ļauj daudz ātrāk atklāt, piemēram:
- meža ugunsgrēkus,
- kaitīgo aļģu masveida savairošanos,
- vulkāna izvirduma sākumstadijas.
Tas ir būtisks solis ceļā uz efektīvāku un operatīvāku dabas apdraudējumu monitoringu.
Jums varētu patikt šie:
JPL vadošais pētnieks Stīvs Čjēns (Steve Chien) norāda, ka mērķis ir panākt, lai satelīti ne tikai novērotu vidi, bet arī saprastu, ko tie redz. Mākslīgajam intelektam būtu jārīkojas līdzīgi kā cilvēkam – izdarīt secinājumus par novērotajām parādībām un atbilstoši reaģēt.
Jauni testi: mākoņu un termālo anomāliju noteikšana
Nākamajā testēšanas posmā līdzšinējā loģika tiks apgriezta teju vai ar kājām gaisā. Sistēmu sāks mācīt nevis izvairīties no mākoņiem, bet tieši tos mērķtiecīgi meklēt un identificēt. Tas ļaus:
- reāllaikā uzraudzīt vētras un ciklonus,
- kartēt citus bīstamus laikapstākļu fenomenus.
Vienlaikus tiek izstrādāti speciāli algoritmi, kas spēs noteikt termālās anomālijas, piemēram:
- ugunsgrēkus,
- vulkānisko aktivitāti,
- citus neparastus siltuma avotus uz Zemes virsmas.
Eiropa neatpaliek: Φsat-2 un satelīti ar vairākiem MI risinājumiem
NASA nav vienīgā organizācija, kas strādā pie līdzīgām tehnoloģijām. 2024. gada augustā Eiropas Kosmosa aģentūra palaida orbītā satelītu Φsat-2, kas arī izmanto mākslīgo intelektu Zemes novērošanai. Arī šo satelītu izgatavoja Open Cosmos, un uz tā borta darbojas sešas dažādas mākslīgā intelekta programmas.
Tā nav arī pirmā reize, kad „Ubotica” un JPL apvieno spēkus. Jau 2021. gadā viņi demonstrēja mākslīgā intelekta izmantošanu Starptautiskajā kosmosa stacijā. 2022. gadā orbītā tika palaists satelīts ar hiperspektrālo kameru, kas 2024. gada jūlijā spēja:
- dažu minūšu laikā noteikt 142 kuģus Apvienoto Arābu Emirātu Horfakanas ostā,
- vienlaikus noklājot aptuveni 1000 kvadrātkilometru lielu teritoriju.
Nākotnes redzējums: viena „domājoša” satelītu sistēma
NASA jau plāno krietni ambiciozāku projektu – Federated Autonomous Measurement. Tā pamatideja ir, ka viens centrālais satelīts:
- apstrādā citu satelītu savāktos datus,
- sniedz pārējam tīklam norādes, ko un kur tālāk novērot.
Tādējādi izveidotos savstarpēji saistīta un pielāgoties spējīga „kopīgi domājoša” satelītu konstelācija, kas darbotos gluži kā viens organisks veselums.
„Kosmiskā trokšņa” ēras beigas
Jaunākie eksperimenti liecina, ka nākotnē Zemes novērošana no kosmosa kļūs ne tikai gudrāka, bet arī arvien pašvadītāka. Tā vietā, lai uz Zemi sūtītu terabaitus nejaušu izejdatu, satelīti arvien vairāk:
- pieņems lēmumus patstāvīgi,
- atlasīs tikai patiesi nozīmīgu informāciju,
- samazinās „kosmisko troksni” – lieko, mazvērtīgo datu apjomu.
Šādā veidā kosmoss kļūs ne vien pieejamāks, bet arī gudrāks. Patstāvīgi „domājošie” satelīti var kļūt par vienu no atslēgtehnoloģijām gan zinātniskiem pētījumiem, gan Zemes drošības nodrošināšanai.
