Apkārt mūsu planētai notiek kas neparasts. Zinātniekiem pirmo reizi izdevies fiksēt parādību, ko līdz šim bija iespējams novērot tikai ļoti skarbos apstākļos Saules tuvumā. Izrādās, ka magnētiskās struktūras, ko sauc par “switchbackiem”, var veidoties arī tieši Zemes tuvumā.
Šis atklājums sniedz jaunas zināšanas par to, kā darbojas neredzamais aizsargštīds ap mūsu planētu – magnētosfēra. Parādību atklāja NASA misijas Magnetospheric Multiscale pētnieki, analizējot četru satelītu datus.
Pētnieki konstatēja negaidītu magnētiskā lauka nobīdi magnētosfēras ārējos reģionos – tas bija zigzagveida novirzījums, kas atgādināja enerģijas uzplaiksnījumus, novērotus Saules vainagā. Agrāk šādas struktūras bija redzamas tikai, pateicoties misijai Parker Solar Probe. Tagad tās pirmo reizi fiksētas Zemes tuvumā, un tas radījis īstu sensāciju zinātnes pasaulē.
Jums varētu patikt šie:
Mainīga magnētiskā mijiedarbība starp Zemi un Sauli
Atklātā struktūra bija īpaša, jo sastāvēja no jauktas plazmas – daļiņām gan no Zemes magnētiskā lauka, gan no Saules vēja. Šī plazmas plūsma īslaicīgi savijās kopā, veidojot pārejošu veidojumu, kas drīz atgriezās sākotnējā stāvoklī.
Zinātnieki skaidro, ka parādība radusies tā sauktās magnētiskās rekonneksijas rezultātā. Tas ir process, kurā pretējos virzienos vērstās magnētiskā lauka līnijas pārtrauc savu saikni un pēc tam atkal savienojas jaunā konfigurācijā.
Šādas pēkšņas pārmaiņas būtiski pārveido magnētisko struktūru un ļauj atbrīvoties uzkrātajai enerģijai. To var salīdzināt ar saspīlētu atsperi, kas, iztaisnojoties, atbrīvo tajā uzkrāto spēku. Lai gan šāds process ir raksturīgs galvenokārt Saules vainaga reģionam, tagad ir skaidrs, ka tas notiek arī tur, kur Saules vējš saduras ar Zemes magnētosfēru.
Nozīme kosmiskajiem laikapstākļiem un drošībai
Šis atklājums ir ļoti nozīmīgs kosmiskās meteoroloģijas izpētē. Kad Saules vēja plazma sajaucas ar Zemes magnētosfēras daļiņām, var veidoties geomagnētiskās vētras. Tās rada iespaidīgus ziemeļblāzmas skatus, taču vienlaikus ir apdraudējums tehnoloģiskajai infrastruktūrai, traucējot satelītu, navigācijas sistēmu un elektrotīklu darbību.
Jo labāk šie procesi tiek izprasti, jo precīzākas brīdināšanas sistēmas iespējams izveidot un jo efektīvāk varam aizsargāt Zemes tehnoloģisko vidi. Interesanti, ka zinātnieku dati liecina – līdzīgi procesi varētu norisināties arī ap citām planētām, kurām ir savs magnētiskais lauks, atverot ceļu jaunām pētniecības jomām.
Jums varētu patikt šie:
Zinātnisks izrāviens vai tikai sākums?
Pētījuma rezultāti, kas publicēti žurnālā Journal of Geophysical Research: Space Physics, vēl gaida citu zinātnisko grupu apstiprinājumu. Ja tie tiks apstiprināti, tas būs nozīmīgs solis ceļā uz dziļāku izpratni par to, kā patiesībā darbojas magnētiskie lauki kosmosā.
Šis atklājums piedāvā unikālu iespēju vērot sarežģītus procesus tiešā Zemes tuvumā, neieguldot līdzekļus ārkārtīgi dārgās misijās uz Saules apkārtni. Pēc zinātnieku teiktā, tas līdzinās situācijai, kad atklājam – parādība, ko uzskatījām par tālu un neaizsniedzamu, patiesībā pastāv tepat mūsu “pašu pagalmā”.
Tagad jānoskaidro, vai switchbacki patiesībā nav krietni biežāki, nekā domāts līdz šim, un kādu ietekmi tie atstāj uz mūsu planētas magnētosfēru. Viena lieta gan ir pilnīgi skaidra: kosmoss joprojām slēpj sevī daudz pārsteigumu un neatrisinātu mīklu.
