Daudzi cilvēki NASA vispirms saista ar kosmosa lidojumiem, astronautiem uz Mēness un robotiem uz Marsa. Taču aģentūrai ir vēl viena tikpat nozīmīga misija – tā nepārtraukti seko līdzi Zemes klimata sistēmai.
Mūsdienās klimata pārmaiņas ir viens no lielākajiem globālajiem izaicinājumiem, un NASA nodrošina zinātniekiem nenovērtējamus datus, kas palīdz izprast, kā ar laiku mainās mūsu planēta. Atšķirībā no daudziem citiem institūtiem NASA rīcībā ir unikāla iespēja vērot Zemi no kosmosa, fiksējot procesus, kurus no zemes virsmas nav iespējams saskatīt.
Pēdējās desmitgadēs klimata pārmaiņas vairs nav tikai zinātnisku pētījumu tēma – tās ir kļuvušas par centrālu jautājumu politiskajā lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajās diskusijās. Pieaugošā siltumnīcefekta gāzu koncentrācija, ledāju un ledus vairogu kušana, jūras līmeņa celšanās un ekstremālu laikapstākļu biežāka parādīšanās rada aizvien lielāku satraukumu.
Jums varētu patikt šie:
Lai šīs pārmaiņas prognozētu un mazinātu to sekas, ir nepieciešami uzticami un nepārtraukti atjaunoti dati. Tieši šeit talkā nāk NASA satelīti, sensori un zinātniskās misijas, kas ļauj vērot mūsu planētu kā dzīvu, elpojošu organismu.
NASA novērojumi ir nozīmīgi ne tikai Amerikas Savienotajām Valstīm, bet visai pasaulei. Aģentūras savāktā informācija ir brīvi pieejama starptautiskajai zinātnieku sabiedrībai, valdībām un nevalstiskajām organizācijām.
Tas nozīmē, ka klimata dati tiek izmantoti gan ilgtermiņa zinātniskajos projektos, gan operatīvā krīžu vadībā. Sākot ar sausumiem Āfrikā un beidzot ar viesuļvētrām Karību jūras reģionā – NASA tehnoloģijas ļauj reāllaikā saskatīt pārmaiņas un uz tām daudz ātrāk reaģēt.
Satellīti – NASA “acis” virs Zemes
NASA klimata monitorings balstās uz specializētu satelītu tīklu, kas nepārtraukti skenē Zemi. Šie satelīti mēra dažādus parametrus: atmosfēras temperatūru, oglekļa dioksīda koncentrāciju, mākoņu daudzumu, okeānu virsmas temperatūru un ledus segas biezumu.
Pateicoties attīstītiem sensoriem, informācija tiek iegūta ne tikai redzamās gaismas diapazonā, bet arī infrasarkanajā, mikroviļņu un citos elektromagnētiskā starojuma spektra reģionos.
Jums varētu patikt šie:
Vienas no lielākajām NASA priekšrocībām ir spēja vākt datus nepārtraukti, gadu desmitiem ilgi. Tas ļauj izveidot ilgtermiņa klimata tendenču attēlu un atšķirt dabiskās sezonālās svārstības no cilvēka darbības izraisītām, noturīgām pārmaiņām.
Satelīti spēj vērot procesus arī grūti pieejamās vietās, piemēram, Antarktīdas ledus vairogos vai Amazones lietusmežos, sniedzot zinātniekiem informāciju, kuru citādi būtu gandrīz neiespējami iegūt.
Jūras līmeņa celšanās un ledus kušanas uzraudzība
Klimata pārmaiņas īpaši skaidri izpaužas polārajos reģionos, tāpēc NASA pievērš lielu uzmanību izmaiņām ledus segā. Specializēti radari un lāzera altimetri reģistrē ledāju augstumu, kušanas ātrumu un ledus masas zudumu.
Šie dati palīdz prognozēt jūras līmeņa celšanos, kas apdraud piekrastes pilsētas visā pasaulē.
Bez polārajiem reģioniem NASA vēro arī ledājus kalnu apgabalos, piemēram, Himalajos un Andos. Šie ledāji ir dzīvības avots miljoniem cilvēku, jo sausākajā gadalaikā nodrošina tos ar dzeramo ūdeni.
Strauja ledāju kušana ne tikai rada problēmas ūdens apgādē, bet var izraisīt arī pēkšņus plūdus un nogruvumus.
Atmosfēras sastāva un temperatūras izmaiņu analīze
NASA satelīti ir aprīkoti ar ierīcēm, kas mēra siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju visā pasaulē. Oglekļa dioksīda, metāna un citu gāzu izmaiņas parāda, kā cilvēka darbība ietekmē atmosfēru.
Šī informācija ir īpaši nozīmīga, gatavojot starptautiskos klimata nolīgumus un vērtējot, vai valstis pilda savus solījumus samazināt emisijas.
No dažādiem atmosfēras slāņiem iegūtie temperatūras mērījumi palīdz sekot līdzi tam, kā sasilst Zemes virsma un kā mainās gaisa masu kustība. Šos datus izmanto arī klimata modeļu pilnveidošanā, kas ļauj prognozēt nākotnes pārmaiņas un iespējamos ekstrēmos notikumus.
Ekstrēmu laikapstākļu uzraudzība un prognozēšana
NASA loma neaprobežojas tikai ar ilgtermiņa monitoringu. Aģentūra palīdz arī prognozēt un uzraudzīt ekstrēmus laikapstākļus, piemēram, viesuļvētras, plūdus un mežu ugunsgrēkus.
Izmantojot satelītattēlus un reāllaika datus, NASA var laikus brīdināt par tuvojošiem draudiem un atbalstīt glābšanas dienestus sagatavošanās darbos.
Piemēram, okeāna virsmas temperatūras un vēju plūsmu novērojumi ļauj prognozēt viesuļvētru veidošanos un iespējamo ceļu. Tas dod iespēju savlaicīgi evakuēt iedzīvotājus un mazināt zaudējumus.
Mežu ugunsgrēku gadījumā satelīti redz ne tikai pašu uguns fronti, bet arī dūmu mākoņu izplatību, kas var būtiski pasliktināt gaisa kvalitāti tūkstošiem kilometru attālumā no ugunsgrēka perēkļa.
NASA misija mūsu nākotnes labā
NASA klimata novērojumi ir viens no atslēgas elementiem pasaules mēroga cīņā pret klimata pārmaiņām. Skats no kosmosa ļauj redzēt Zemi kā vienotu sistēmu un saskatīt saikni starp atmosfēru, okeāniem, sauszemes virsmu un dzīvo dabu.
Šie dati ne tikai paplašina zinātniskās zināšanas, bet arī palīdz pieņemt lēmumus, no kuriem ir atkarīga miljoniem cilvēku nākotne. Ja vēlamies mazināt klimata pārmaiņu sekas, mums ir jāpaļaujas uz uzticamiem faktiem.
Tieši NASA sniedz iespēju vērot visas planētas pārmaiņas no unikāla, kosmiska skatpunkta – kā nepārtrauktu Zemes veselības pārbaudi, kas notiek bez pārtraukumiem un aptver visu planētu.
