Pēdējos gados zinātnieki arvien biežāk atgriežas pie senāk iegūtiem datiem, tos no jauna interpretējot mūsdienu zinātnes skatījumā. Viens no jaunākajiem un saistošākajiem piemēriem ir Veneras atmosfēras izpēte.
Astrobiologu aprindās jau labu laiku tiek apspriests jautājums, vai Veneras mākoņos varētu pastāvēt kaut kāda veida dzīvība. Noteiktos augstumos Veneras mākoņu slānī valda spiediens un temperatūra, kas ir līdzīgi Zemes apstākļiem, un tas padara šo vidi īpaši interesantu pētniekiem.
Veneras mākoņos dominē ūdens
Jauns amerikāņu zinātnieku pētījums šīm diskusijām piešķīris jaunu, spēcīgu impulsu. Pētnieki no jauna analizēja 20. gadsimta 70. gados notikušās NASA misijas „Pioneer Venus“ datus un nonāca pie secinājuma, ka Veneras mākoņos galvenā sastāvdaļa ir ūdens.

Tomēr šīs nav tādas pašas ūdens pilītes kā Zemes mākoņos. Veneras mākoņos H₂O ir saistīts ar citiem savienojumiem – hidratētiem sāļiem. Arī tas būtiski maina līdzšinējo priekšstatu, ka Veneras mākoņi gandrīz pilnībā sastāv no sērskābes.
Kā šis fakts varēja palikt nepamanīts gadu desmitiem?
Atbildi uz šo jautājumu centās rast zinātnieku grupa no Cal Poly Pomona universitātes, Viskonsinas un Arizonas universitātēm, kā arī NASA.
Pētnieki atjaunoja un no jauna apstrādāja masas spektrometrijas un gāzu hromatogrāfijas datus, kas tika iegūti „Pioneer Venus“ zondei nolaižoties cauri Veneras atmosfērai. Šie mērījumi gadu desmitiem glabājās NASA arhīvos uz mikrofilmām. Vispirms tos nācās digitalizēt, un tikai pēc tam bija iespējama atkārtota detalizēta analīze.
Nozīmīgs impulss pētījumam bija saruna starp zinātniekiem Rakešu Mogulu un Sanaju, kuri pieļāva, ka vecajos zondes datos joprojām varētu slēpties vērtīgas norādes. Izrādījās, ka šī pieļāvuma dēļ tika atklātas patiešām nozīmīgas detaļas.
Ko atklāja zondes ceļš cauri mākoņiem?
Nolaižoties cauri Veneras atmosfērai, zonde sastapās ar aerosolu slāni, kas uz brīdi aizsprostoja mēriekārtu ieplūdes atveres. Tas datu ierakstos atspoguļojās ļoti skaidri: CO₂ koncentrācija pēkšņi kritās un pēc tam atkal strauji pieauga, tiklīdz ieplūdes atveres atbrīvojās. Šis neparastais signāls mudināja pētniekus noskaidrot, no kā tieši šie aerosoli sastāv.
Analīze parādīja, ka aptuveni 62% aerosolu sastāva ir ūdens, kas saistīts hidratētu sāļu veidā, piemēram, hidratēta dzelzs vai magnija sulfāta savienojumos. Turklāt tika konstatēts, ka līdzās sērskābei mākoņos ir arī dzelzs sāļi – īpaši stabili savienojumi, kas spēj pastāvēt ārkārtīgi skarbos apstākļos.
Dzelzs izcelsme un „neredzamais“ ūdens
Kā Veneras atmosfērā nonāk tik daudz dzelzs? Zinātniekuprāt, to turp ievada kosmiskais puteklis, kas, nonācis skābajos mākoņu slāņos, reaģē ar apkārtējo vidi un veido attiecīgos savienojumus.
Šis mehānisms palīdz saprast arī to, kāpēc iepriekšējie attālinātie novērojumi liecināja par ļoti nelielu ūdens daudzumu Veneras atmosfērā. Spektroskopiskās metodes spēj noteikt tikai brīvo ūdens tvaiku, bet ne to ūdeni, kas iesaistīts ķīmiskajos savienojumos. Zonde, kas tiešā veidā šķērsoja mākoņu slāņus, ļāva pirmoreiz detalizēti izpētīt to reālo ķīmisko sastāvu, neaprobežojoties vien ar no attāluma izmērāmajām gāzēm.
Ko tas nozīmē iespējamai dzīvībai?
Jaunie rezultāti apgāž vienu no galvenajiem argumentiem pret dzīvības iespējamību Veneras mākoņos – līdzšinējo pieņēmumu, ka tur gandrīz nav ūdens. Lai gan vide joprojām ir ārkārtīgi skāba un cilvēkam nelabvēlīga, ūdens daudzums mākoņos ir ievērojami lielāks, nekā tika domāts iepriekš.
Veci dati, jauni secinājumi
Šis pētījums parāda, ka pat gadu desmitiem seni dati var kļūt par centrālu argumentu mūsdienu zinātniskajās diskusijās, ja tos aplūko ar jaunām metodēm un mūsdienu zināšanu bagāžu. Nereti lielākais izaicinājums nav šo datu interpretēšana, bet gan to atrašana plašajos un daļēji aizmirstajos NASA arhīvos.


