Visumā valda tik skarbi apstākļi, ka lielākā daļa dzīvības formu tajos neizdzīvotu pat mirkli. Tomēr daži organismi zinātniekus pārsteidz ar savu izcilo izturību. Viens no tiem ir sūna, precīzāk – sūnu sporas, kuras tagad pierādījušas, ka spēj izdzīvot pat kosmiskajā vakuumā.
Jauni pētījumi atklāja, ka sūnu sporas spēja izturēt deviņu mēnešu uzturēšanos uz Starptautiskās kosmosa stacijas ārējās virsmas. Tur tās bija pakļautas ekstremālam starojumam, krasām temperatūras svārstībām un pilnīgam skābekļa trūkumam. Rezultāti pārspēja visas cerības.
Pētījuma autori norāda, ka lielākā daļa sporu pēc atgriešanās uz Zemes joprojām bija spējīgas dīgt. Tas liecina, ka pat ļoti vienkāršām augu daļām ir iekšēji mehānismi, kas palīdz izdzīvot ārkārtīgi skarbos apstākļos. Šis atklājums var būtiski ietekmēt turpmākos pētījumus par dzīvības iespējamību uz citām planētām.

Neticamā sūnu izturība
Pētījumam zinātnieki izvēlējās plaši izplatītu sūnu sugu – zemes sūnu, ko bieži izmanto zinātnē kā parauga augu tās vienkāršās uzbūves dēļ. Šīs sūnas sporas, kuras uzglabā īpašās kapsulās, ir ārkārtīgi izturīgas pret sausumu un temperatūras svārstībām, tāpēc tās bija ļoti piemērots modelis kosmosa eksperimentiem.
Sūnu sporas tika piestiprinātas kosmosa stacijas ārējai virsmai uz deviņiem mēnešiem, kur temperatūra un starojums nepārtraukti mainās. Kad paraugus atveda atpakaļ uz Zemi, atklājās, ka vairāk nekā 80% sporu joprojām bija dzīvotspējīgas. Šāda izturība pārsteidza pat pašus pētniekus.
Kāpēc sporas ir tik izturīgas?
Sporu noturība var palīdzēt izskaidrot, kā sūnas pirms simtiem miljonu gadu kļuva par vieniem no pirmajiem augiem, kas mēģināja apdzīvot sauszemi. Šie augi spēja nostiprināties uz kailiem iežiem, sāka veidot augsni un sagatavoja vidi citu sugu ienākšanai. Šāds attīstības ceļš uzsver, cik nozīmīga ir to izturība.
Uz Zemes veiktie eksperimenti jau iepriekš parādīja, ka sūnu sporas iztur ļoti spēcīgu ultravioletā starojuma iedarbību, karstumu un aukstumu. Kosmosa eksperiments apstiprināja to unikālo izturību vēl skaidrāk. Tas nozīmē, ka sūnām piemīt īpašības, kas tām ļauj izdzīvot tur, kur lielākā daļa citu dzīvības formu iet bojā.
Iespējas kosmosa kolonizēšanai

Pēc zinātnieku domām šādi pētījumi varētu palīdzēt izstrādāt sistēmas, ar kurām audzināt augus Mēness vai Marsa apstākļos. Lai izveidotu dzīvībai piemērotu vidi, vispirms nepieciešamas sugas, kas spēj izturēt galējus apstākļus. Sūnas varētu kļūt par vieniem no pirmajiem šādiem organismiem.
Pētījuma autori uzsver, ka sūnu izpēte var būt tikai sākums daudz plašākam projektam. Ja nākotnē izdosies izmantot to īpašības mākslīgu ekosistēmu veidošanā, ceļojumi uz citām planētām un ilgstošāka cilvēku klātbūtne ārpus Zemes kļūs daudz reālāka. Tas ir viens no soļiem ceļā uz sapni par dzīvību ārpus mūsu planētas.


