Jau vairāk nekā piecus gadus NASA marsa pašgājējs „Perseverance” pēta Sarkanās planētas virsmu. Misijas laikā tas nepārtraukti uzrauga apkārtējo vidi un rūpīgi izpēta katru neparastu iezi, kas piesaista tā uzmanību. Tagad pašgājējs ir atklājis iezi, kas, pēc zinātnieku domām, varētu nemaz nebūt Marsa izcelsmes.
Noslēpumains atradums Jezero krāterī
Atradums veikts Jezero krāterī, Vernoddena apvidū, kur pašgājējs pamanīja iespaidīga izmēra akmeni. Tā platums ir aptuveni 80 centimetri, un izskats būtiski atšķiras no apkārt esošajiem iežiem. NASA zinātnieki tam piešķīra nosaukumu „Phippsaksla”.
Pirmie pašgājēja kameras uzņēmumi parādīja, ka šis iezis Marsa ainavā izskatās gluži kā svešķermenis. Jo vairāk datu tika savākts, jo ticamāka kļuva versija, ka tas varētu būt meteorīts. Pašlaik zinātnieki cenšas apstiprināt šo aizraujošo hipotēzi.

Iezis, kas, visticamāk, nācis no kosmosa
„Phippsaksla” galvenokārt izceļas ar savu sastāvu, ko noteica pašgājēja lāzeri un sensori. Iezī ir sastopams liels dzelzs un niķeļa daudzums – elementi, kas nav raksturīgi tipiskiem Marsa iežiem. Tieši šāds sastāvs visbiežāk ir meteorītiem, kas veidojušies no senlaicīgu asteroīdu kodolu atliekām.
Dzelzs–niķeļa meteorīti ir ļoti reti, salīdzinot ar parastajiem akmens meteorītiem. Tāpēc šis atradums zinātniekiem ir īpaši nozīmīgs. Lai gan līdzīgi objekti ar radniecīgu sastāvu atrasti arī citos Marsa reģionos, pašgājējs „Perseverance” līdz šim nebija atklājis nevienu tik izteiktu piemēru.
Kāpēc šis iezis piesaista uzmanību jau ar savu izskatu?
NASA zinātnieku uzmanību sākotnēji piesaistīja tieši ieža neparastā forma un virsmas struktūra. „Phippsaksla” izskatās tā, it kā to ilgstoši būtu veidojuši dažādi dabas spēki – tā virsma atgādina rūpīgi „izskulpturētu” objektu. Turklāt iezis ievērojami paceļas virs apkārtējiem iežiem, padarot to ainavā īpaši pamanāmu.
Pašgājēja kameras uzņēma gan tuvplāna, gan kopskata attēlus, lai precīzāk izvērtētu ieža struktūru. Tā unikālā forma vēl vairāk nostiprināja aizdomas, ka iezis varētu būt ieradies no kosmosa un senatnē ietriecies Marsa virsmā.
Kā zinātnieki pēta jauno atradumu?
„Perseverance” ir aprīkots ar modernām lāzeriekārtām, kas ļauj noteikt iežu sastāvu, tiem fiziski nepieskaroties. Lāzera stars noņem mikroskopiski plānu materiāla kārtu no ieža virsmas, un sensori analizē šī procesa laikā izstarotās gaismas izmaiņas. Tādējādi tiek iegūti ļoti precīzi dati par ieža ķīmisko sastāvu.
Pašlaik zinātnieki analizē savāktos datus, lai noskaidrotu, vai „Phippsaksla” patiešām ir meteorīts. Ja tiks secināts, ka šis objekts ir īpaši vērtīgs, pašgājējs varētu no tā paņemt paraugus nākotnes atgriešanas misijai. Lai šie paraugi nonāktu uz Zemes, būs nepieciešams nākamais kosmiskais aparāts.
Ko šis atklājums nozīmē visai misijai?

Kopš 2021. gada „Perseverance” ir veicis garus maršrutus un ieguvis virkni vērtīgu zinātnisku mērījumu. Pašgājējs ir atradis norādes, ka uz Marsa kādreiz varēja pastāvēt dzīvībai labvēlīga vide, pētījis seno ezeru gultnes un unikālas virsmas formas.
Jaunais ieža atradums ir vēl viens solis ceļā uz Marsa vēstures izpratni. Ja „Phippsaksla” patiešām izrādīsies kosmisks objekts, tas var sniegt papildu informāciju par Saules sistēmas veidošanos. Tādēļ misija turpinās bez noteikta beigu termiņa, cerot atklāt vēl vairāk noslēpumu par Marsu un mūsu kosmiskās apkārtnes pagātni.


