Kosmosa tehnoloģijas ir sasniegušas jaunu attīstības pakāpi. Pirmo reizi vēsturē uz mākslīgā intelekta bāzes veidots satelīts pilnīgi autonomi nolēma, kur un kad uzņemt zinātnisku fotogrāfiju – un viss process noritēja mazāk nekā 90 sekunžu laikā, bez jebkādas cilvēka iejaukšanās. Šis notikums iezīmē būtisku lūzuma punktu kosmosa novērojumu attīstībā.
NASA jaunā pieeja: “Dynamic Targeting”
NASA Jet Propulsion Laboratory (JPL) inženieru komanda februārī izmēģināja šo inovatīvo tehnoloģiju, kas nosaukta par “Dynamic Targeting”. Risinājums tika uzstādīts nelielā, kofera izmēra satelītā, ko ir izveidojis un vada Apvienotajā Karalistē bāzētais jaunuzņēmums Open Cosmos. Satelītā darbojas arī Dublinā reģistrētā uzņēmuma Ubotica izstrādāts mākslīgā intelekta procesors.
Vienkāršs, bet efektīvs darbības princips
Tehnoloģijas darbības loģika izrādījās ne tikai efektīva, bet arī pārsteidzoši vienkārša. Satelīts nedaudz mainīja savu orientāciju, lai uzņemtu sākotnējo attēlu par apvidu, kas atradās aptuveni 500 kilometru priekšā tā orbītai. Šis “priekšskatījums” nekavējoties tika analizēts ar mākslīgā intelekta palīdzību.
Jums varētu patikt šie:
Ja debesu sega bija skaidra, satelīts veica augstas kvalitātes zemes virsmas fotouzņēmumu. Ja attiecīgais apvidus bija mākoņains, satelīts šo reģionu vienkārši ignorēja, tādējādi taupot gan laiku, gan resursus.
Gudra fotografēšana bez liekiem kadriem
Viens no projekta vadītājiem, JPL inženieris Ben Smits (Ben Smith), uzsver, ka šī tehnoloģija ļauj uzņemt tikai patiesi vērtīgus skatus un izvairīties no bezjēdzīgiem kadriem, kuros viss ir paslēpts zem mākoņiem. Rezultātā būtiski pieaug noderīgo datu īpatsvars, kas zinātniskajiem pētījumiem ir ārkārtīgi svarīgi.
Agrāk satelīti darbojās daudz pasīvāk – tie ierakstīja visu, kas trāpījās to redzeslokā, neatkarīgi no tā, vai šī informācija bija izmantojama vai nē. Visi dati tika nosūtīti uz Zemi, un zinātniekiem nācās tērēt daudz laika milzīgu datu apjomu pārskatīšanai, lai atrastu patiesi vērtīgu informāciju.
Reāls atbalsts ekstremālu parādību uzraudzībā
Ubotica stratēģijas direktors Braiens Kvins (Brian Quinn) norāda, ka šāda sistēma ļauj daudz ātrāk atpazīt, piemēram, meža ugunsgrēkus, kaitīgu aļģu ziedēšanu vai pat vulkāna izvirdumus. Tas ir būtisks solis efektīvākas un operatīvākas dabas apdraudējumu uzraudzības virzienā.
JPL vadošais pētnieks Stīvs Čiens (Steve Chien) piebilst, ka mērķis ir panākt, lai satelīti ne tikai fiksētu apkārt notiekošo, bet arī iemācītos saprast, ko tie redz. Mākslīgajam intelektam vajadzētu uzvesties līdzīgi cilvēkam – interpretēt novēroto un reaģēt atbilstoši situācijai.
Jums varētu patikt šie:
Nākamais solis: mērķtiecīga mākoņu un siltuma anomāliju meklēšana
Nākamajā izmēģinājumu posmā pieeja būs pretēja līdzšinējai – sistēmu apmācīs nevis izvairīties no mākoņiem, bet gan tos mērķtiecīgi meklēt. Tas ļaus reāllaikā novērot vētras, ciklonus un citus ekstremālus laikapstākļus.
Papildus tiek izstrādāti speciāli algoritmi, kas spēs atpazīt siltuma anomālijas, piemēram, meža ugunsgrēkus vai vulkānisko aktivitāti. Līdz ar to satelīts kļūs ne tikai par “kameru kosmosā”, bet arī par gudru agrīnās brīdināšanas sistēmu.
NASA nav vienīgā organizācija, kas attīsta šādu tehnoloģiju. 2024. gada augustā Eiropas Kosmosa aģentūra orbitā palaida satelītu “Φsat-2”, kas arī izmanto mākslīgo intelektu Zemes novērošanai. Šo satelītu tāpat ir uzbūvējis Open Cosmos, un uz tā borta darbojas sešas dažādas MI lietotnes.
Šis nav pirmais nozīmīgais kopīgais projekts, ko īstenojuši Ubotica un JPL. Jau 2021. gadā viņi demonstrēja mākslīgā intelekta darbību Starptautiskajā kosmosa stacijā. 2022. gadā orbitā tika palaists satelīts ar hiperspektrālo kameru, kas 2024. gada jūlijā dažu minūšu laikā spēja identificēt 142 kuģus Apvienoto Arābu Emirātu Horfakkanas ostā, uzņemot attēlus aptuveni 1000 kvadrātkilometru lielā teritorijā.
Nākotnes vīzija: savstarpēji saistīts “domājošs” satelītu tīkls
NASA jau plāno ievērojami ambiciozāku projektu ar nosaukumu “Federated Autonomous Measurement”. Tā mērķis ir izveidot sistēmu, kurā viens centrālais satelīts apstrādā informāciju un sniedz citiem satelītiem norādījumus, ko un kur turpmāk novērot.
Rezultātā veidosies savstarpēji saistīta, kā vienots organisms funkcionējoša satelītu konstelācija, kas dalīs uzdevumus, reaģēs uz pārmaiņām un optimizēs savu darbu reāllaikā.
Gudrāki novērojumi, nevis vienkārši vairāk datu
Jaunie izmēģinājumi apliecina, ka nākotnē Zemes novērošana no kosmosa vairs nebūs tikai jautājums par milzīgu datu apjomu ieguvi. Satelīti kļūs arvien patstāvīgāki un gudrāki – tā vietā, lai uz Zemi sūtītu terabaitiem nejaušas informācijas, tie atlasīs un apkopos tikai to, kas patiesi svarīgs zinātnei un krīžu pārvaldībai.
Viss liecina, ka “kosmiskā trokšņa” laikmets tuvojas noslēgumam. Kosmoss kļūst ne tikai pieejamāks, bet arī gudrāks.
