Banknotes un monētas joprojām ir neatņemama mūsu ikdienas dzīves sastāvdaļa, lai gan maku tās sasniedz arvien retāk. Pat par pirkumu grozu simtiem eiro vērtībā arvien biežāk tiek norēķināts ar telefonu vai karti, pat neapdomājot, cik daudz skaidras naudas vispār ir līdzi.
Šīs pārmaiņas notiek jau ilgu laiku – digitālie risinājumi, tehnoloģiju attīstība un ērtības meklējumi būtiski maina mūsu paradumus. Tomēr rodas jautājums – vai tiešām tuvojas diena, kad makos vairs nebūs atrodama neviena banknote?
Skaidras naudas loma un nepieciešamība dažādās sabiedrības grupās
Neraugoties uz arvien plašāk izplatītajiem elektroniskajiem maksājumu risinājumiem, skaidra nauda joprojām ir nepieciešama – īpaši noteiktās sociālajās grupās. Vecāka gadagājuma cilvēki, attālāku reģionu iedzīvotāji un mazie uzņēmēji joprojām lielā mērā paļaujas uz banknotēm un monētām.
Jums varētu patikt šie:
Dažos gadījumos skaidra nauda sniedz arī lielāku kontroles sajūtu pār tēriņiem – tā palīdz plānot budžetu un nereti arī izvairīties no papildu komisijas maksām. Taču kopējās attīstības tendences ir nepārprotamas: digitālie risinājumi arvien noteiktāk izstumj no ikdienas gan metāla monētas, gan papīra eiro.
Sabiedriskajās diskusijās arvien biežāk vaicā, vai skaidra nauda saglabāsies, viss pārcelsies uz ekrāniem vai – pats būtiskākais – kad tas Latvijā un plašāk Baltijā varētu notikt? Lai gan konkrētas atbildes ir atkarīgas no daudziem faktoriem, eksperti jau šobrīd iezīmē robežas, no kurām atkāpties būs grūti gan tehnoloģiju, gan cilvēku ieradumu un psiholoģijas dēļ.
Skaidras naudas īpatsvars mazinās – tas notiek jau tagad
Statistika ir nepielūdzama – skaidras naudas īpatsvars norēķinos jau vairākus gadus pēc kārtas samazinās. Piemēram, pēc Lietuvas Bankas datiem 2023. gadā aptuveni 80% visu darījumu mazumtirdzniecības vietās tika veikti ar elektroniskajiem maksājumu līdzekļiem.
Strauji pieaug arī mobilie maksājumi: norēķini ar viedtālruni vai viedpulksteni daudziem jaunāka gadagājuma cilvēkiem jau kļuvuši par ikdienas normu.
Tas liecina ne tikai par uzticēšanos tehnoloģijām, bet arī par to, cik strauji mūsu dzīves temps pieprasa ērtākus risinājumus. Šajā kontekstā skaidra nauda šķiet lēnāka un neērtāka:
Jums varētu patikt šie:
- tā ir fiziski jānes līdzi,
- bieži jāmeklē atbilstošas monētas,
- nepieciešamības gadījumā jāatrod un jāizmanto bankomāts, kur var nākties stāvēt rindā.
Arī bankomātu un skaidras naudas izmaksas vietu skaita samazināšanās skaidri iezīmē tendenci – ikdienas dzīvē skaidra nauda tiek izmantota arvien retāk.
Politika un tehnoloģijas kā pārmaiņu virzītājspēki
Lai gan nav noteikts konkrēts datums, kad no skaidras naudas pilnībā atteiksies, jau pastāv dažādas vadlīnijas un diskusijas, kas iezīmē šādu nākotnes scenāriju.
Valstu centrālās bankas, tostarp Lietuvas Banka kopā ar Eiropas Centrālo banku, apspriež digitālā eiro ieviešanu – tas būtu tikai elektroniskā formā pastāvošs maksāšanas līdzeklis, kuru garantē valsts un Eiropas Savienība. Ja šāds projekts tiktu īstenots visā Eiropas Savienībā, tas varētu kļūt par vienu no nozīmīgākajiem impulsiem skaidras naudas izmantošanas sarukumam.
Aizvien biežāk tiek runāts arī par iespējamiem likumdošanas ierobežojumiem. Dažās valstīs jau šobrīd noteiktas summu robežas, virs kurām norēķini skaidrā naudā nav atļauti, un šādi ierobežojumi tiek apsvērti arī citur.
Baltijas valstis, tostarp Lietuva un Latvija, līdz šim šajā jautājumā bijušas samērā piesardzīgas, taču pieaugošā uzmanība naudas atmazgāšanas novēršanai un finanšu plūsmu caurspīdīgumam nākotnē var veicināt stingrāku regulējumu.
Tehnoloģiskā infrastruktūra attīstās tajā pašā virzienā:
- lielākajā daļā veikalu un pakalpojumu vietu ir pieejami karšu maksājumu termināļi,
- bezskaidras naudas norēķini ieviesti pat tirgos un mazākās tirdzniecības vietās,
- mobilie maksājumi, piemēram, Apple Pay un Google Pay, ļauj norēķināties vēl ātrāk un ērtāk.
Kad banknotes un monētas patiesībā izzudīs?
Visdrīzāk banknotes un monētas pilnībā nepazudīs vēl ilgu laiku. Ja tas arī notiks, tad drīzāk kā ilgtermiņa pakāpeniskas attīstības rezultāts, nevis pēkšņs aizliegums. Eksperti nereti min laika posmu ap 2035.–2040. gadu, kad skaidras naudas loma varētu kļūt galvenokārt simboliska un lielākā daļa iedzīvotāju to ikdienā vairs neizmantotu.
Arī tad gan saglabāsies noteikti izņēmumi:
- mazais bizness un tirdzniecība tirgos,
- vecāka gadagājuma cilvēku ieradumi un izvēles,
- reģioni, kuros digitālā infrastruktūra vēl nav pietiekami attīstīta.
Dažas valstis pat ir apņēmušās garantēt skaidras naudas pieejamību kā būtisku sabiedrisko pakalpojumu. Tas var nozīmēt, piemēram, prasību, ka katra dzīvojamā rajona tuvumā jābūt vismaz vienam bankomātam.
Tāpēc par skaidras naudas pilnīgu izzušanu jārunā piesardzīgi. Lai gan tās nozīme strauji mazinās, skaidra nauda vēl kādu laiku saglabāsies kā svarīga alternatīva. Ja digitālie maki, biometriskie maksājumi un elektroniskā identitāte kļūs pietiekami droši un visiem pieejami, banknotes patiešām varētu pārcelties uz vēstures grāmatām – gluži kā kādreizējās sudraba markas vai litu monētas.
Naudas forma mainās – kas notiks tālāk?
Naudas formas maiņa ir neizbēgams process, kas atspoguļo gan tehnoloģisko progresu, gan sabiedrības paradumu un vērtību izmaiņas. Jautājums, kad tieši Baltijas valstīs – tostarp Lietuvā un Latvijā – banknotes un monētas izzudīs no ikdienas aprites, ir atkarīgs no trim galvenajiem faktoriem:
- politiskajiem lēmumiem un regulējuma,
- tehnoloģiskās gatavības un drošības,
- sabiedrības attieksmes un gatavības pieņemt jaunu naudas formu.
Ja pašreizējās tendences turpināsies tikpat strauji, jau nākamās desmitgades laikā var gadīties, ka papīra naudas loma kļūst margināla, un daļai iedzīvotāju banknotes un monētas paliks vien piemiņa un vēsturisks simbols.
