Sniegs bieži asociējas ar tīrību un mieru, taču tas nav tikai skaists ainavas elements. Tas ir ūdens, kas sasalšanas rezultātā pārvērties ledus kristālos. Šie kristāli var uzkrāties un kļūt par nopietnu slodzi ēku konstrukcijām. Ziemā uz jumtiem redzamais baltais, pūkainais slānis sākumā šķiet viegls, taču tā masa nepārtraukti palielinās. Jo ilgāk sniegs paliek uz jumta, jo vairāk tas sapresējas, un jau viens spēcīgs sniegputenis var radīt apdraudējumu.
Šajā rakstā skaidrots, kā veidojas sniegs, no kā ir atkarīgs tā svars un kāpēc īpaši bīstams ir slapjš sniegs. Šīs zināšanas palīdz savlaicīgi rūpēties par jumtiem un novērst negadījumus.
Kā veidojas sniegs?
Aukstos mākoņos sīkas ūdens pilītes iztvaiko, un ūdens tvaiks kondensējas uz jau esošām ledus daļiņām. Tā veidojas ledus kristāli – topošo sniegpārsliņu kodoli. Kristāli ilgi pārvietojas mākoņa iekšienē gaisa plūsmu ietekmē, paceļoties un krītot it kā dejā. Saduroties tie var daļēji sašķelties, taču vienlaikus tiem nepārtraukti pievienojas jauni ledus slāņi, līdz kristāli kļūst pietiekami smagi un sāk krist zemē.
Jums varētu patikt šie:
Kad līst lietus un kad snieg?
Nokrišņu veidu galvenokārt nosaka temperatūra zem mākoņiem. Ja tur gaiss ir siltāks par nulli, krītošie ledus kristāli kūst un līdz zemei nonāk kā lietus lāses. Ja gaiss paliek aukstāks par 0 °C, kristāli nepaspēj izkust un saglabā sniegpārsliņu formu. Tāpēc vienā un tajā pašā dienā dažādās vietās var novērot gan sniegu, gan lietu.
Atsevišķas sniegpārsliņas ir vieglas, taču kopā tās var veidot ļoti lielu masu. Viens kubikmetrs irdena, sausa sniega var svērt līdz aptuveni 200 kilogramiem. Slapjš sniegs ir daudz blīvāks, jo starp kristāliem ir mazāk gaisa un vairāk ūdens. Šāda sniega masa bieži sasniedz 700–800 kilogramus uz kubikmetru. Tikko uzsnidzis slānis ir nedaudz vieglāks, taču tas ātri kļūst smagāks.
Kāpēc sniegs ir bīstams jumtiem?
Slapjš sniegs viegli pielīp jumta segumam un turas pie tā ilgi, it īpaši uz plakanajiem jumtiem. Lielā blīvuma dēļ sniega radītā slodze īsā laikā var pārsniegt nesošo konstrukciju nestspēju. Slīpi jumti ļauj sniegam dabiski noslīdēt lejup, tāpēc tie tradicionāli izmantoti kalnu reģionos un vēsturiskajā apbūvē – tam ir ļoti praktisks pamatojums. Savukārt plakaniem jumtiem nepieciešama regulāra uzraudzība un droša sniega tīrīšana.
Ja pēc atkušņa sniegs kļūst lipīgs, tumšāks un grūti drūpošs, tā blīvums jau ir ļoti liels. Šādos brīžos jumta slodze palielinās visstraujāk. Otrs bīstams signāls ir ledus garoza uz vecā sniega virsmas, uz kuras uzsnidzis jauns slānis. Ledus kārta padara visu sniega masu stingrāku un neļauj tai dabiski noslīdēt no jumta.
Sniega tīrīšanas nozīme
Ja sniegs savlaicīgi netiek notīrīts, tas var izraisīt jumta deformāciju, plaisas vai pat konstrukciju iebrukumu. Svarīgi sekot ne tikai svaigi uzsnigušam sniegam, bet arī vecajam, sapresētajam slānim, kas īpaši atkušņa laikā slēpj sevī vislielāko masu.
Jums varētu patikt šie:
Vēsture zina vairākus gadījumus, kad nolaidīga apkope beigusies traģiski. Viens no zināmākajiem notika 2006. gadā, kad uz jumta uzkrājies sniegs izraisīja halles sabrukumu un dzīvību zaudēja daudzi cilvēki. Tāpēc ziemas skaistumu vienmēr vajadzētu saistīt ar atbildīgu rīcību – regulāri izvērtēt jumta stāvokli un laikus parūpēties par tā atbrīvošanu no sniega.
