Valsts slimokases (VLK) dati liecina par pozitīvu tendenci – ar katru gadu samazinās bērnu skaits, kuriem tiek nozīmēti antimikrobiālie medikamenti. Eksperti uzsver, ka šādas pārmaiņas ir labs signāls, jo norāda, ka ārsti arvien atbildīgāk izvērtē, vai bērnam antibiotikas patiešām ir nepieciešamas, bet pacienti labāk saprot, ka šīs zāles nav brīnumlīdzeklis pret visām slimībām.
Tomēr VLK norāda, ka, lai šo tendenci saglabātu, ir svarīgi turpināt izskaidrojošo darbu par antibiotiku saprātīgu nozīmēšanu un lietošanu, īpaši tajos reģionos, kur to patēriņš joprojām pārsniedz valsts vidējo līmeni.
Bērnu antibiotiku lietošana ievērojami samazinās
VLK kompensējamo zāļu lietošanas uzraudzība rāda, ka pēdējos gados arvien mazāk bērnu lieto antimikrobiālos medikamentus. 2022. gadā tos lietoja gandrīz 124 000 bērnu, 2023. gadā – 111 000, bet pērn – 98 000. Tas nozīmē, ka antibiotiku lietošana bērnu vidū divu gadu laikā ir samazinājusies par aptuveni 21 %.
Jums varētu patikt šie:
Speciālisti uzskata, ka šīs izmaiņas galvenie iemesli ir stingrāka antibiotiku nozīmēšanas kontrole, atbildīgāka lietošana un mērķēta ārstu apmācība.
“Pēc Covid‑19 pandēmijas Lietuvā tika novērots būtisks bakteriālo slimību pieaugums, kā rezultātā vairāk bērnu saņēma ārstēšanu ar antimikrobiālajiem medikamentiem. Pašlaik redzam līdzsvara atjaunošanos – bērniem antibiotikas tiek nozīmētas mērķtiecīgāk un pārdomātāk,” norāda VLK Racionālas zāļu lietošanas nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Lina Škiudaitė.
Reģionālās atšķirības: kur antibiotikas joprojām lieto pārāk bieži?
VLK dati atklāj arī būtiskas reģionālās atšķirības – 14 pašvaldībās joprojām ar antibiotikām ārstē vairāk nekā ceturto daļu bērnu, bet 26 pašvaldībās antimikrobiālo medikamentu lietošana pat ir pieaugusi.
Tas liecina, ka dažos reģionos joprojām pastāv problēmas ar pārmērīgu antibiotiku nozīmēšanu un nevienmērīgu ārstēšanas praksi. Šajās teritorijās ir īpaši svarīgi ieviest mērķētus pasākumus: organizēt ārstu apmācības, pastiprināt racionālas zāļu lietošanas uzraudzību un aktīvāk informēt iedzīvotājus par pareizu antibiotiku lietošanu.
“Antimikrobiālo medikamentu lietošanas samazinājums rāda, ka virzāmies pareizajā virzienā, taču mums jāpaliek modriem. Izglītojošais un skaidrojošais darbs ir jāturpina, īpaši tajos reģionos, kur rādītāji joprojām ir augsti. Antibiotikas jānozīmē tikai tad, ja tās tiešām ir vajadzīgas, jo katrs nepamatoti izrakstītais kurss ir solis pretī plašākai baktēriju rezistencei un grūtāk ārstējamām infekcijām,” skaidro L. Škiudaitė.
Jums varētu patikt šie:
Antimikrobiālie medikamenti kompensējamo zāļu sarakstā
Kopš pagājušā gada antimikrobiālie medikamenti ir iekļauti kompensējamo zāļu A sarakstā. Tas nozīmē, ka ārsti, balstoties uz diagnozi, var nozīmēt kompensējamas antibiotikas visiem pacientiem.
Pēc L. Škiudaitės teiktā, tas palīdz nodrošināt labāku piekļuvi ārstēšanai, taču vienlaikus prasa gan no ārstiem, gan no pacientiem lielāku atbildību: “Antimikrobiālie medikamenti ir vitāli svarīgi bakteriālo infekciju ārstēšanā, taču to nepareiza vai pārmērīga lietošana ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc baktērijas kļūst izturīgas pret ārstēšanu.”
Eiropas mērķi antibiotiku lietošanas samazināšanai
2023. gadā Eiropas Savienībā tika izvirzīts mērķis līdz 2030. gadam par 20 % samazināt ambulatori un slimnīcās lietoto antibiotiku apjomu, salīdzinot ar 2019. gada līmeni. Šis mērķis ir nozīmīgs visām dalībvalstīm, tostarp Lietuvai un Latvijai, jo tas palīdz ierobežot antibiotikām rezistentu baktēriju izplatību un saglabāt šo zāļu efektivitāti arī nākamajām paaudzēm.
Kāpēc antibiotikas neder visu slimību ārstēšanai?
Antibiotikas neārstē vīrusu izraisītas slimības, piemēram, iesnas, gripu vai lielāko daļu augšējo elpceļu infekciju. Neskatoties uz to, tās joprojām dažkārt tiek izrakstītas situācijās, kad tam nav pamata – piemēram, kā “profilaktiska terapija” vīrusu infekciju gadījumā vai arī pakļaujoties pacienta spiedienam.
Šāda lietošana nepaātrina izveseļošanos, taču būtiski palielina risku, ka nākotnē antibiotikas kļūs arvien mazāk efektīvas.
Atbildīga antibiotiku lietošana – kopīgs uzdevums
VLK speciālisti uzsver, ka saprātīga antibiotiku lietošana ir kopīga visa sabiedrības atbildība. Tas nozīmē, ka:
- antibiotikas drīkst lietot tikai pēc ārsta norādījuma;
- ir stingri jāievēro ārsta noteiktā deva un ārstēšanas kursa ilgums;
- neizlietotās zāles nedrīkst “paturēt katram gadījumam” vai dalīt ar citiem.
Tādējādi mēs kopīgi palīdzam nodrošināt, ka antibiotikas saglabājas efektīvas arī nākotnē – īpaši bērniem un citiem visneaizsargātākajiem pacientiem.
