Prasme atbildīgi plānot un sekot līdzi savam budžetam, krāt naudu, investēt un veidot finanšu rezervi neparedzētām situācijām sniedz drošības sajūtu un palīdz izveidot stabilu finansiālo labklājību. Finanšu pratība nav tikai zināšanas par naudu, bet arī ieradumi, kas ikdienā palīdz pieņemt pārdomātākus un gudrākus lēmumus.
“Neredzamā nauda” – projekts finanšu pratības veicināšanai
Daudzi iedzīvotāji, rūpējoties par savām finansēm, nejūtas droši un pārliecināti. Tāpēc uzņēmums “Credit24”, kas īpašu uzmanību pievērš atbildīgai aizņemšanās kultūrai, uzsāk sociālās atbildības projektu “Neredzamā nauda”. Tā mērķis ir izglītot cilvēkus un palīdzēt viņiem finanšu pratības principus īstenot reālajā ikdienas dzīvē.
Projekts “Neredzamā nauda” ir vērsts uz finanšu izglītības pilnveidošanu, īpašu uzmanību pievēršot mazāku pilsētu un lauku reģionu iedzīvotājiem. Tiem tiek palīdzēts apgūt praktiskas prasmes, kā labāk pārvaldīt savu naudu.
Jums varētu patikt šie:
Jau šogad projektā varēs iesaistīties Alytus, Marijampoles, Utenas, Druskininku un Mažeiķu iedzīvotāji. Viņiem tiks skaidroti galvenie finanšu pratības pamatprincipi: budžeta plānošana, atbildīgas aizņemšanās noteikumi un ieguldīšanas pamati.
“Finanšu pratība nav tikai spēja saskaitīt savus ienākumus un izdevumus, bet arī izpratne par to, kā pieņemt atbildīgus lēmumus un plānot savu nākotni. To var salīdzināt ar peldēšanas prasmēm – kamēr viss ir mierīgi, var šķist, ka tās nav vajadzīgas, taču, nonākot dzīves grūtību priekšā, šīs zināšanas kļūst par īstu glābšanas riņķi. Jo labāk cilvēki saprot, kā pārvaldīt savu naudu, jo vairāk viņiem ir pārliecības, brīvības un iekšējā miera ikdienā. Šī iniciatīva ļoti precīzi atspoguļo mūsu uzņēmuma misiju – ar finanšu iekļaušanas palīdzību veidot labāku pasauli,” uzsver “Credit24” vadītājs Toms Bataitis.
Pārliecība ir liela, bet kļūdas – biežas
Atbildīgas aizņemšanās platformas “Credit24” pasūtītā jaunākā aptauja atklāj, ka lielākā daļa iedzīvotāju savas zināšanas par finanšu produktiem un pakalpojumiem vērtē diezgan augstu. Pēc pētījuma datiem veseli 74% iedzīvotāju uzskata savu finanšu pratību par pietiekami uzticamu.
Tajā pašā laikā T. Bataitis norāda, ka, lai arī cilvēki tic savām zināšanām, aptauja liecina – viņu reālā finanšu pratība un spēja to lietot praksē bieži vien nav pietiekama. Dati rāda, ka tikai 17% cilvēku, zaudējot darbu, ar sakrāto naudu varētu iztikt trīs mēnešus. 19% aptaujāto iekrājumi pietiktu vēl īsākam laikam, bet 15% atzina, ka viņiem vispār nav uzkrājumu vai finanšu drošības spilvena. Tikai 15% iedzīvotāju katru mēnesi vai gandrīz katru mēnesi regulāri atliek konkrētu, iepriekš noteiktu summu.
Pētījums atklāja arī to, ka vairāk nekā piektdaļa aptaujāto (gandrīz 22%) līdz mēneša beigām nespēj neko iekrāt – viņi dzīvo no algas līdz algai.
Jums varētu patikt šie:
“Lai gan daudzi ir pārliecināti, ka rīkojas ar naudu gudri un atbildīgi, rezultāti skaidri parāda, ka realitāte bieži ir citāda. Tikai neliela daļa cilvēku patiesi spēj savas zināšanas izmantot praksē. Daudziem nav pietiekama uzkrājuma neparedzētiem gadījumiem, viņi neplāno izdevumus vai dzīvo no mēneša uz mēnesi. Mūsu ieradumi un emociju vadīti lēmumi var nodarīt lielu kaitējumu arī tiem, kuri sevi uzskata par finanšu jomā zinošiem,” atzīst T. Bataitis.
Lietuvas Bankas dati liecina, ka iedzīvotāju finanšu pratība joprojām ir zema. Pagājušajā gadā publiskotā statistika rāda, ka tikai 39% iedzīvotāju uzskata – viņu personīgais finansiālais stāvoklis galvenokārt ir atkarīgs no viņu pašu pieņemtajiem lēmumiem. Finanšu pratības centra eksperti uzsver, ka maz cilvēku ir pietiekami sagatavojušies pensijai, iegulda naudu vai izvēlas savām vajadzībām atbilstošus apdrošināšanas produktus.
Zināšanām jākļūst par daļu no ikdienas
Projekta “Neredzamā nauda” darbnīcās dalībnieki apgūst, kā plānot budžetu, kā aizņemties atbildīgi, kā veidot uzkrājumus un kā pieņemt pārdomātus lēmumus, kas palīdz nodrošināt ilgtermiņa finansiālo stabilitāti. Viens no projekta mērķiem ir parādīt, ka finanšu pārvaldīšana nav sarežģīta, un pareizi pielietotas zināšanas var sniegt drošības sajūtu un stiprināt uzticēšanos paša pieņemtajiem lēmumiem.
Iegūtās zināšanas palīdz dalībniekiem labāk izprast savus naudas lietošanas ieradumus, atteikties no kaitīgiem tērēšanas modeļiem un iemācīties plānot gan ikdienas izdevumus, gan lielākus dzīves mērķus.
T. Bataitis skaidro, ka cilvēki bez finanšu pratības bieži ļaujas emocijām – tērē vairāk, nekā plānots, neveido uzkrājumus neparedzētiem gadījumiem un nedomā, kā viens vienīgs lēmums var ietekmēt viņu nākotni. Pēc viņa teiktā, šīs kļūdas visbiežāk nav saistītas ar bezatbildību, bet gan ar zināšanu trūkumu. Tādēļ finanšu izglītība palīdz cilvēkiem labāk izprast savas naudas lietas un pieņemt pārdomātākus, līdzsvarotākus lēmumus.
“Neredzamie” cilvēki sabiedrībā
“Neredzamā nauda” ir turpinājums iepriekš uzsāktajai iniciatīvai “Neredzamie cilvēki”. Tās ietvaros izstrādāta unikāla metodika, kas pirmo reizi ļāva precīzi iezīmēt sociāli ekonomiskās un psihogrāfiskās iezīmes, kas daļu cilvēku sabiedrībā padara it kā “neredzamus”. Viena no svarīgākajām šīs “neredzamības” saknēm ir tieši zema finanšu pratība.
Saskaņā ar šo metodiku aptuveni piektdaļu Lietuvas iedzīvotāju var pieskaitīt pie “neredzamo” sociālās grupas – cilvēkiem, kuri bieži paliek ēnā gan ekonomisko iespēju, gan sabiedrisko diskusiju ziņā. Projekta “Neredzamā nauda” mērķis ir palīdzēt šiem cilvēkiem labāk izprast savu finansiālo situāciju, pieņemt drošākus un drosmīgākus lēmumus un tādējādi kļūt sabiedrībā pamanāmākiem un iekļautākiem.
