Arvien biežāk tiek uzsvērts, ka alkohola ietekme uz veselību ir atkarīga ne tikai no tā daudzuma, bet arī no cilvēka vecuma. Tas ir īpaši nozīmīgi gados vecākiem cilvēkiem, kuru organisms kļūst jutīgāks pret dažādiem toksiskiem faktoriem, tostarp alkoholu.
Amerikāņu neirologs doktors Ričards Restaks savā grāmatā apraksta skaidru robežu, kad alkohols ikdienas dzīvē būtu pilnībā jāizslēdz. Viņš uzsver, ka tieši noteiktā vecumā alkohola ietekme uz smadzenēm kļūst ievērojami bīstamāka.
Lai gan daudziem šķiet pašsaprotami nedēļas nogalē atslābināties ar glāzi vīna vai alu, arvien vairāk pētījumu liecina, ka šāds ieradums var radīt nopietnas sekas. Īpaši tad, ja dzeršana vairs nav reta bauda, bet kļūst par regulāru paradumu. Ārsti norāda, ka līdz ar vecumu smadzenēs notiek pārmaiņas, kas mūs padara ievainojamākus, tāpēc ir vērts kritiski pārvērtēt arī savu attieksmi pret alkoholu.
Neirologa ieteikumi var šķist stingri, taču tie balstīti nervu šūnu jeb neironu pakāpeniskā bojāejā un pieaugošajā demences riskā. Tādēļ šis vēstījums ir būtisks ikvienam, kurš vēlas pēc iespējas ilgāk saglabāt skaidru domāšanu un labu atmiņu.
Alkohola ietekme uz smadzenēm novecojot

Dr. Ričards Restaks savā grāmatā “Išsamus atminties vadovas: proto stiprinimo mokslas” skaidro, ka alkohols darbojas kā neirotoksīns – salīdzinoši vājš, taču tomēr inde nervu sistēmai. Tas nozīmē, ka alkohols bojā neironus, kas atbild par atmiņu, domāšanu un citām kognitīvajām funkcijām.
Pēc neirologa teiktā, aptuveni no 65 gadu vecuma neironu skaits smadzenēs dabiski sāk samazināties, tādēļ jebkura papildu kaitīga iedarbība uz smadzenēm kļūst daudz bīstamāka.
Pētījumi rāda, ka cilvēks dzīves laikā kopumā zaudē tikai aptuveni 2–4 procentus neironu, tomēr katra nervu šūna novecojošās smadzenēs ir ārkārtīgi nozīmīga. Tāpēc alkohols šajā vecuma grupā var ievērojami paātrināt atmiņas un citu garīgo spēju pasliktināšanos, daudz straujāk nekā jaunībā.
Novecojot palēninās arī organisma atjaunošanās spējas un reģenerācijas procesi. Tas nozīmē, ka smadzenēm nodarītais kaitējums dziedējas daudz grūtāk. Pat neliela, bet regulāra alkohola lietošana var padarīt domāšanu gausāku, pasliktināt koncentrēšanās spējas un paātrināt kognitīvo funkciju pavājināšanos.
Kad neirologs iesaka atteikties no alkohola?
Dr. Restaks piedāvā konkrētu un salīdzinoši stingru laika grafiku, kas vērsts uz smadzeņu veselības saglabāšanu:
- sākot no 65 gadu vecuma, alkohola lietošanu vajadzētu būtiski samazināt
- vēlākais līdz 70 gadu vecumam būtu ieteicams no alkohola atteikties pavisam
Pēc neirologa domām, tieši šajā vecumā ar alkoholu saistītais neironu bojājums visvairāk ietekmē cilvēka spēju tikt galā ar ikdienas dzīves uzdevumiem. Viņš uzsver, ka cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem, ideālā gadījumā vajadzētu pilnībā atteikties no alkohola un pie tā vairs neatgriezties.
Kāpēc tas ir tik svarīgi?
Viens no galvenajiem iemesliem ir paaugstināts demences risks. Alcheimera slimības asociāciju dati rāda skaidru saistību: cilvēkiem, kuri ilgstoši lietojuši daudz alkohola, biežāk attīstās demence, tostarp Alcheimera slimība. Alkohola kaitīgā iedarbība uz smadzenēm, kopā ar dabisko novecošanās procesu, kas samazina neironu skaitu, var paātrināt smadzeņu audu noārdīšanos.
Otrs būtisks riska faktors ir krišanas un ar tām saistīto traumu risks. Gados vecākiem cilvēkiem dabiski pasliktinās līdzsvars, koordinācija un reakcijas ātrums. Tāpēc pat viegla reibuma stāvoklis var kļūt bīstams: kritieni šajā vecumā bieži beidzas ar lūzumiem, smagiem ievainojumiem vai pat nāvi.
Tāpēc speciālists uzsver, ka atteikšanās no alkohola nav tikai veids, kā pasargāt smadzeņu šūnas, bet arī būtisks pasākums visa organisma veselības un ikdienas drošības nodrošināšanai.


