Vācijā automašīnas arv vienmērīgi pieaug, taču tās arvien biežāk stāv stāvvietās, nevis pavada laiku uz ceļiem. Jaunākais pētījums rāda, ka vidējais lietots auto dienā nobrauc tikai apmēram 35 kilometrus. Gada griezumā tas ir vien 12 775 kilometru, tāpēc dažiem spēkratiem ir vairāk “darba” tos apzīmējošajiem baložiem nekā pie stūres sēdošajam vadītājam.
“Mobilität in Deutschland” pētījums: kā vācieši patiesībā pārvietojas?
Šie dati nāk no pētījuma “Mobilität in Deutschland”, kurā analizē ikdienas pārvietošanās paradumus. Aptaujās piedalījās vairāk nekā 218 000 mājsaimniecību un virs 421 000 iedzīvotāju. Informācija tika vākti no 2023. gada maija līdz 2024. gada jūnijam, tāpēc pētījums sniedz ļoti aktuālu ainu par vāciešu kustību ikdienā.
Galvenais secinājums ir skaidrs: vācieši arvien mazāk paļaujas uz auto kā galveno pārvietošanās līdzekli. Ik dienu tiek izmantota tikai aptuveni katra otrā reģistrētā automašīna, un pie stūres pavadītais laiks samazinās. Tas liek pārdomāt, cik patiesībā vajadzīgi ir milzīgi stāvlaukumi un nepārtraukti pieaugošs autoparks.
Jums varētu patikt šie:
Auto vairs nav pirmais izvēles līdzeklis
Federālās Satiksmes ministrijas pasūtītie pētījumi iezīmē noturīgas pārmaiņas. Lai gan Vācijā ir reģistrēti gandrīz 50 miljoni automašīnu – vidēji ap 1,2 auto uz mājsaimniecību –, arvien vairāk cilvēku izvēlas citus pārvietošanās veidus.
2017. gadā 44% iedzīvotāju uzskatīja auto par savu galveno transporta līdzekli, bet līdz 2023. gadam šis rādītājs bija sarucis līdz 41%. Tas liecina gan par atkāpšanos no auto kā pirmās izvēles, gan par plašākām pārmaiņām pilsētplānošanā un ikdienas ritmā.
Samazinājusies ir arī ikdienas braucienu ilgums. 2008. gadā vidējam braucienam ar auto tika veltītas apmēram 50 minūtes, savukārt 2023. gadā – vairs tikai 40 minūtes. Tas atspoguļo ne tikai īsākus maršrutus un retāku braukšanu, bet arī mainītu darba un dzīvesveidu.
Katrs otrais auto lielākoties stāv
Viena no uzskatāmākajām tendencēm ir lietošanas biežums. Gandrīz pusē Vācijas automašīnu ik dienu vispār netiek izmantotas, tāpēc to loma arvien vairāk līdzinās vienkārši nekustīgam īpašumam stāvvietā. Salīdzinājumam – 2008. gadā ikdienā stāvēja neizmantota tikai aptuveni trešdaļa autoparka.
Cilvēki biežāk nomaina auto pret velosipēdu vai sabiedrisko transportu. To veicina labāka infrastruktūra un īsāki ikdienas maršruti, īpaši lielpilsētās. Auto arvien vairāk kļūst par līdzekli konkrētiem, īpašākiem braucieniem, nevis par ikdienas nepieciešamību.
Jums varētu patikt šie:
Elektroauto brauc biežāk un tālāk
Pētījumā izceļas arī pozitīva tendence elektroauto labā. Paplašinātais uzlādes tīkls un īsākie ikdienas attālumi ir padarījuši pāreju uz elektriskajiem modeļiem ērtāku. Pēdējos gados skaidri redzams gan elektroauto uztveres, gan faktiskas lietošanas izrāviens.
Ja 2017. gadā lielākā daļa elektroauto tika izmantoti galvenokārt īsiem pilsētas braucieniem, tad šobrīd to gada nobraukums vairs būtiski neatšķiras no benzīna vai dīzeļa automobiļu rādītājiem. Apmēram 13% elektroauto īpašnieku regulāri dodas arī garos braucienos – gandrīz tikpat liela daļa kā iekšdedzes dzinēju auto īpašnieku vidū.
Stāvvietu paradokss
Īpaši zīmīgs ir stāvvietu jautājums. Lai gan automašīnas tiek lietotas retāk, pieprasījums pēc publiskajām stāvvietām pieaug. Ja 2017. gadā publiskās stāvvietas regulāri izmantoja ap 8 miljoni auto, tad 2023. gadā – jau aptuveni 10 miljoni.
Pētījums tiešu skaidrojumu šim paradoksam nesniedz, tomēr tendence ir nepārprotama. Visticamākais iemesls ir auto izmēru pieaugums. Kopš 2017. gada būtiski palielinājies mājsaimniecību skaits, kas izmanto apvidus auto vai SUV tipa spēkratus – to īpatsvars nu jau pārsniedz 20%. Elektroauto veido apmēram 5% autoparka, tāpēc pagalmos un ielās vairāk vietas aizņem tieši lielgabarīta automašīnas, nevis obligāti jaunie elektriskie modeļi.
Ko tas vēsta par pārvietošanās nākotni?
Šie skaitļi var radīt vilšanos auto entuziastos, īpaši BMW, Audi un Volkswagen cienītājos, jo daļa šo auto šodien vairāk stāv nekā brauc. Tomēr aina nebūt nav tikai negatīva: līdz pat 88% pieaugušo vāciešu ir derīga vadītāja apliecība.
Tas nozīmē, ka auto Vācijā joprojām saglabā būtisku kultūras un praktisko lomu, taču tā nozīme mainās. Valsts pamazām virzās uz kombinēto mobilitāti, kur automašīna vairs nav ikdienas neizbēgamība, bet gan viena no vairākām līdzvērtīgām iespējām līdzās sabiedriskajam transportam, velosipēdam un citiem pārvietošanās veidiem.
