Rudenim daudzi cilvēki izjūt zemu enerģijas līmeni, miegainību, garastāvokļa pasliktināšanos un vispārēju nespēku. Īsākas dienas un mazāks saules gaismas daudzums ietekmē mūsu organismu, un šīm pārmaiņām īpaši jutīgi ir gados vecāki cilvēki.
Lai gan bieži tā ir dabiska organisma reakcija uz gadalaiku maiņu, šādi simptomi var būt arī nopietnāku veselības problēmu sākums. Rudens nogurums var parādīties pat tiem, kuri parasti jūtas labi un veseli.
Samazināta fiziskā aktivitāte, izmaiņas ēšanas paradumos un miega režīmā bieži noved pie sliktākas pašsajūtas. Ir svarīgi prast atšķirt, kad tā ir tikai īslaicīga organisma pielāgošanās īsākām dienām, un kad – signāls, ka nepieciešams vērsties pie ārsta.
Jums varētu patikt šie:
Gados vecāki cilvēki šīs pārmaiņas izjūt izteiktāk, jo vielmaiņa ir lēnāka un organismam atjaunošanās prasa vairāk laika. Tāpēc ir vērts apzināti sekot līdzi savai pašsajūtai un savlaicīgi reaģēt, ja simptomi nepāriet ilgāk par divām nedēļām.
Kāpēc rudenī trūkst enerģijas?
Rudenī mūsu organisms saņem mazāk saules gaismas, tāpēc organismā pastiprināti veidojas “miega hormons” melatonīns un samazinās serotonīna daudzums, kas uzlabo garastāvokli. Tādēļ biežāk jūtamies noguruši, nemotivēti un nomākti. Vēsais laiks un īsās dienas mudina biežāk palikt mājās, mazāk kustēties, un tas vēl vairāk samazina enerģijas līmeni.
Enerģijas kritumu pastiprina arī izmaiņas uzturā. Vēsākā laikā biežāk izvēlamies sātīgāku un treknāku ēdienu, bet mazāk patērējam svaigus dārzeņus un augļus. Šādi organismā var izveidoties svarīgu vitamīnu deficīts, īpaši D vitamīna, dzelzs un magnija trūkums. Novājināta imūnsistēma papildus noslogo ķermeni, un nogurums iestājas ātrāk.
Kad tas ir parasts nogurums un kad – slimības pazīme?
Parasts sezonāls nogurums parasti attīstās pakāpeniski un pāriet dažu dienu laikā, ja tiek nodrošināts pietiekams miegs, pastaigas svaigā gaisā un mierīgāks dienas režīms. Tas var samazināt enerģiju, taču parasti netraucē veikt ikdienas darbus.
Ja nogurums nepāriet arī pēc pilnvērtīga miega, tam pievienojas reiboņi, elpas trūkums, sirdsklauves vai svara zudums, tas ir nopietns brīdinājuma signāls un jāvēršas pie ārsta. Satraucoši simptomi ir arī pastāvīgs ēstgribas trūkums, atmiņas pasliktināšanās vai garastāvokļa svārstības, kas ilgst vairāk nekā divas nedēļas.
Jums varētu patikt šie:
Iespējamie cēloņi un vitamīnu trūkums
Ilgstoša noguruma biežs iemesls ir vitamīnu un minerālvielu deficīts. Rudens un ziemas periodā, kad ir maz saules, organismā trūkst D3 vitamīna, kas ir īpaši svarīgs muskuļu, kaulu veselībai un arī labsajūtai. Dzelzs vai B12 vitamīna trūkums var izraisīt mazasinību, kas izpaužas kā vājums, bālums un nespēks.
Magnija un kālija deficīts var radīt muskuļu raustīšanos, nervozitāti un trauksmi, bet vairogdziedzera darbības traucējumi palēnina vielmaiņu. Sākumā šīs izmaiņas var būt grūti pamanāmas, taču ar laiku tās noved pie pastāvīgas izsīkuma sajūtas. Tāpēc ir vērtīgi veikt asins analīzes, lai pārliecinātos, vai svarīgo vielu līmenis organismā ir normas robežās.
Kā rudenī atjaunot enerģiju?
Kustības ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā atgūt enerģiju. Ikdienas pastaiga, viegla vingrošana vai stiepšanās uzlabo asinsriti un garastāvokli. Jau 20–30 minūtes svaigā gaisā dienā var būtiski uzlabot pašsajūtu.
Ļoti būtiska ir arī sabalansēta ēdienkarte. Rudenī ieteicams uzturā vairāk lietot dārzeņus, pilngraudu produktus, zivis un riekstus. Šādi produkti nodrošina ilgstošu enerģiju un stiprina imūnsistēmu. Saldumus un “ātro” ogļhidrātu produktus vērts pēc iespējas aizstāt ar augļiem, ogām vai medu.
Papildu atbalsts organismam
No septembra līdz aprīlim ir ieteicams lietot D3 vitamīnu uztura bagātinātāju veidā, jo šajā laikā tā dabiskā sintēze ādā gandrīz apstājas. Papildu atbalstu var sniegt arī magnijs un B grupas vitamīni, kas palīdz nervu sistēmai un atvieglo reakciju uz stresu. Pirms jebkuru uztura bagātinātāju lietošanas tomēr vēlams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.
Ļoti nozīmīga loma ir arī gaismai. Ikdienas vismaz pusstundu gara uzturēšanās ārā – pat mākoņainā laikā – uzlabo garastāvokli. Ja dabiskās gaismas ir par maz, var izmantot speciālas lampas, kas imitē dienasgaismu un palīdz mazināt rudens nomāktību un uzlabot miega kvalitāti.
Miers un atpūta – veselības priekšnoteikums
Kvalitatīvs miegs ir neaizstājams, lai atjaunotu enerģiju. Gados vecākiem cilvēkiem ir svarīgi censties iet gulēt un celties vienā un tajā pašā laikā, izvairīties no vēliem pasākumiem un parūpēties, lai guļamistaba būtu labi izvēdināta un pietiekami tumša. Iemigšanai var palīdzēt nomierinošas zāļu tējas vai klusa, relaksējoša mūzika.
Rudens nogurums parasti nav bīstams, tomēr, to ignorējot, tas var kļūt par pirmo signālu nopietnākām veselības problēmām. Ja spēki izsīkst, grūti koncentrēties vai zūd apetīte, ir prātīgi savlaicīgi vērsties pie ārsta. Nereti pietiek ar vienkāršu asins analīzi, lai laikus atklātu saslimšanu, atjaunotu dzīvesprieku un atgūtu enerģiju.
