Ārsti nosaka cilvēku asinsgrupas ik dienu, taču reizēm asinis testos neuzvedas tā, kā tas būtu sagaidāms. Šādas neatbilstības var mulsināt pat pieredzējušus speciālistus. Tieši tā sākās arī kāds jauns un rets zinātnisks atklājums.
Taizemes slimnīcā veiktā plašā asins analīžu projektā pētnieki atklāja līdz šim neaprakstītu asins varianti. Tā ierindojas pie ļoti retajām B A fenotipa formām. Atklātais tips izrādījās ārkārtīgi neparasts gan pēc savas uzbūves, gan pēc sastopamības biežuma.
Vairāk nekā 544 000 asins paraugu vidū šī mutācija tika konstatēta tikai trīs reizes. Tas liecina, ka cilvēka asinis sevī var slēpt vēl daudz nezināmu īpašību, kuras parastās analīzes vienkārši neatklāj un nespēj noteikt.
Jums varētu patikt šie:
Kā tiek iedalītas asinsgrupas?
Cilvēka asinis visbiežāk iedala astoņās pamat-asinsgrupās, ņemot vērā marķierus jeb antigēnus, kas atrodas sarkano asinsķermenīšu virsmā. A, B un AB tipa asinis atšķiras pēc tā, kādi antigēni ir klātesoši, savukārt O tipa asinīm šo antigēnu nav. Papildus tiek ņemts vērā arī rezusa faktors (Rh), kas nosaka, vai asinsgrupa ir, piemēram, A+ vai A−.
Asinsgrupa organismā darbojas kā sava veida personības apliecība, ko imūnsistēma atpazīst kā “savējo”. Ja asins pārliešanas laikā asinīs nonāk sveši antigēni, organisms tos var sākt uzskatīt par draudu un tiem uzbrukt, izraisot spēcīgu imūnreakciju. Nepiemērotas asins pārliešana var būt dzīvībai bīstama, tādēļ nepieciešama ļoti precīza donora un pacienta asiņu saderības pārbaude.
Kas ir B A fenotips?
Papildus ierastajām asinsgrupām sastopami arī īpaši reti varianti, kuros antigēni izpaužas neparastā veidā. Viens no šādiem variantiem ir B A fenotips: asinis pēc būtības atbilst B tipam, taču uzrāda nelielu A tipam raksturīgā enzīma aktivitāti. Tieši šī nianse var radīt neskaidrus vai pretrunīgus rezultātus standarta testos.
Asinsgrupu nosaka, balstoties uz diviem galvenajiem rādītājiem: antigēniem uz sarkano asinsķermenīšu virsmas un antivielām asins plazmā. Reizēm šie abi datu kopumi nesakrīt – šādu situāciju sauc par AB0 sistēmas neatbilstību. Šādos gadījumos ārstiem nepieciešami papildu izmeklējumi un skaidrojumi, lai nodrošinātu drošu asins pārliešanu.
Plašs pētījums Taizemē
Astoņu gadu laikā zinātnieki vienā lielā Taizemes slimnīcā savāca asins paraugus no donoriem un pacientiem. Kopumā tika izmeklēti 544 230 paraugi. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, cik bieži AB0 sistēmā rodas neatbilstības un kādi ir to cēloņi.
Jums varētu patikt šie:
Pacientu vidū tika konstatētas 396 neatbilstības, taču daļa gadījumu bija saistīti ar cilmes šūnu transplantāciju un tādēļ no padziļinātas analīzes tika izslēgti. Pārējos paraugos tikai vienam pacientam tika atklāts B A fenotips. Donoru vidū tas tika konstatēts vēl divos gadījumos.
Ko atklāja ģenētiskā analīze un kāpēc tas ir svarīgi?
Analizējot šos trīs neparastos gadījumus, pētnieki atklāja, ka AB0 gēnā ir četras mutācijas, kas kopā veido līdz šim neaprakstītu kombināciju. AB0 gēns regulē enzīmu veidošanos, kas piesaista noteikta veida cukura atlikumus sarkano asinsķermenīšu virsmai un tādējādi nosaka asinsgrupu.
Šo mutāciju ietekmē rodas neliela A tipa enzīma aktivitāte, lai gan kopumā asinis joprojām atbilst B tipam. Aprēķini liecina, ka šāds variants varētu būt sastopams aptuveni vienam cilvēkam no 180 000. Tomēr atklājuma nozīme ir ļoti liela, jo tas atgādina, ka cilvēka asinis ir vēl daudzveidīgākas un sarežģītākas, nekā atspoguļo ierastais asinsgrupu iedalījums.
Gadījumos, kad standarta testi uzrāda pretrunīgus vai neparastus rezultātus, ģenētiskie izmeklējumi var izrādīties izšķiroši, lai nodrošinātu drošu asins pārliešanu un pieņemtu pareizus medicīniskos lēmumus.
