ASV zvejnieki pie Masačūsetsas krastiem noķēra omāru, kas pārsteidza pat pieredzējušos jūras biologus. Tas ir ārkārtīgi rets, kalikokrāsas īpatnis, kura parādīšanās iespēja dabā tiek lēsta aptuveni kā viens gadījums uz trīsdesmit miljoniem.
Šāda atraduma veikšana ir salīdzināma ar loterijas laimestu – parādība, ar kuru daudzi zinātnieki var nesaskarties visas savas karjeras laikā. Noķertais omārs izceļas ar trīs krāsu kombināciju – oranžu, melnu un baltu –, kas uz viņa bruņām veido unikālu, gandrīz zīmētam līdzīgu rakstu.
Šāds krāsojums dabā ir ārkārtīgi retums, jo lielākā daļa Atlantijas omāru ir tumši zaļi vai brūngani. Pat zilie omāri, kurus jau tā uzskata par neparastiem, sastopami biežāk – aptuveni viens uz diviem miljoniem. Savukārt kalikokrāsas omāri ir apmēram piecpadsmit reizes vēl retāk sastopami.

Dzīve akvārijā, nevis uz šķīvja
Omārs netika nolemts vakariņu galdam – šo unikālo jūras iemītnieku zvejnieki nodeva Ziemeļaustrumu universitātes Jūras zinātņu centra pētniekiem Bostonā. Tur viņš dzīvos akvārijā, kļūstot gan par pētījumu objektu, gan par īstu sensāciju centra apmeklētāju acīs.
Zinātnisks brīnums no jūras dzīlēm
Noskaidrojās, ka noķertais omārs ir mātīte. Vietējie bērni viņu nosauca par Džekiju, iedvesmojoties no Halovīna simbola Jack O’Lantern. Tagad viņa peld līdzās citam slavenam akvārija iemītniekam – zilajam omāram Neptūnam. Abi šie dzīvnieki ir dzīvs pierādījums tam, cik daudzveidīgi dabā var izpausties ģenētiskie procesi.
Pētnieki skaidro, ka tik neparastu krāsu kombināciju rada pigmentu savstarpējā mijiedarbība, īpaši vielai, ko sauc par astaksantīnu. Tieši šis pigments, omāru vārot, piešķir tam sarkano krāsu un dod rozā vai oranžu nokrāsu arī citiem vēžveidīgajiem. Kalikokrāsas omāru gadījumā astaksantīns saistās ar dažādiem olbaltumvielu veidiem, kā rezultātā uz bruņām veidojas plankumains, it kā „marmora“ raksts.
Daba pilna pārsteigumu

Džekijas krāsas – košs oranžais tonis ar melniem un dzeltenīgiem plankumiem – izskatās kā dabas mākslinieka radīts darbs. Viņas zilganās locītavas liecina par noteikta veida olbaltumvielu klātbūtni, kas vēl vairāk izceļ omāra neparasto skaistumu. Biologi uzsver, ka šādi gadījumi atgādina: pat labi izpētītās sugās joprojām slēpjas ģenētiski noslēpumi, kuru izpratni cilvēce tikai sāk apgūt.
Tā kā kalikokrāsas omāri sastopami ārkārtīgi reti, to izpēte var palīdzēt labāk izprast, kā darbojas pigmentu mutācijas un kā evolūcijas gaitā rodas jaunas krāsu kombinācijas. Pētnieki cer, ka Džekija palīdzēs šos procesus skaidrāk atklāt un paplašināt zināšanas par vēžveidīgo bioloģiju.
Reta skaistuma aizsardzības vērts dārgums

Lai gan šādi atradumi piesaista uzmanību visā pasaulē, pētniekus īpaši priecē zvejnieku lēmums šo neparasto dzīvnieku nenogalināt. Džekija nekļuva par ēdienu, bet gan par dzīvu dabas dārgumu.
Viņas stāsts atgādina, ka pat pēc miljoniem gadu ilgas evolūcijas okeāni joprojām slēpj neiedomājamus pārsteigumus. Katrs šāds atklājums ir atgādinājums par to, cik neparedzama un radoša var būt daba, kad tā ļauj mums ielūkoties savos noslēpumos no tik tuvas distances.


