Jautājums par to, cik bieži apmeklē tualeti, var šķist neērts, taču tas daudz pasaka par veselības stāvokli. Zinātnieki uzsver, ka vēdera izejas biežums ir kā ikdienas organisma darbības rādītājs. Tas nav tikai ieradums, kas saistīts ar gremošanu, bet arī signāls par to, kā funkcionē zarnas, vielmaiņa un iekaisuma procesi.
2024. gada jūlijā publicētā pētījumā tika sekots līdzi 1 425 cilvēku ieradumiem un salīdzināti tie ar veselības datiem. Tika analizēta ne tikai pašsajūta un vecums, bet arī ģenētiskā informācija, asins rādītāji un zarnu mikrobiooms. Zinātnieku mērķis bija saprast, vai pastāv tāds biežums, kas visciešāk saistīts ar labu pašsajūtu.
Atklājās tā sauktā zeltītā viduslīnija – situācija, kad cilvēkam ir vēdera izeja vienu vai divas reizes dienā. Pārāk reta vai pārāk bieža vēdera izeja saistījās ar dažādiem riska rādītājiem. Tas liecina, ka ikdienas ieradumi var palīdzēt laikus pamanīt, kādā virzienā virzās veselība.

Pētījuma uzbūve
Pētījumā tika iekļauti pamatā veseli cilvēki bez nopietnām zarnu vai nieru slimībām anamnēzē. Dalībnieki paši aprakstīja savus ikdienas ieradumus, un zinātnieki iedalīja viņus četrās grupās pēc vēdera izejas biežuma. Tādējādi tika nošķirta aizcietējuma grupa, zemas normas biežums, augstas normas biežums un caureja.
Pēc tam tika salīdzināti asins metabolīti un citi ķīmiskie rādītāji, ģenētiskās īpatnības, kā arī baktēriju sastāvs fēču paraugos. Pētnieki centās noskaidrot, vai vēdera izejas biežums ir saistīts ar konkrētiem bioloģiskiem marķieriem neatkarīgi no vecuma un dzimuma. Pētījumu koordinēja Institute for Systems Biology zinātnieki, kuri uzsvēra saikni ar visa organisma darbību, ne tikai ar gremošanas sistēmu.
Kas notiek, ja biežums ir pārāk mazs?

Cilvēkiem, kuri retāk dodas uz tualeti, biežāk konstatēja baktērijas, kas fermentē olbaltumvielas un veido potenciāli toksiskas vielas. Kad fēces pārāk ilgi saglabājas zarnās, šķiedrvielas tiek pilnībā izmantotas, un mikrobiooms sāk intensīvāk sašķelt olbaltumvielas. Šo procesu blakusprodukti var nonākt asinsritē un ilgtermiņā noslogot nieres.
Viena no biežāk sastopamajām šādām vielām ir indoksilsulfāts, ko saista ar paaugstinātu nieru bojājuma risku. Tas ļauj secināt, ka aizcietējums nav tikai diskomforts, bet arī potenciāls ilgstoša organisma bojājuma riska faktors. Zinātnieki saskata iespējamu cēlonisku saikni starp pārāk retu vēdera izeju un hronisku slimību attīstību.
Kas notiek, ja biežums ir pārāk liels?

Cilvēkiem ar caurejai raksturīgu vēdera izejas biežumu fēču paraugos biežāk konstatēja baktērijas, kas parasti sastopamas augšējā gremošanas traktā. Asins analīzes uzrādīja marķierus, ko saista ar iespējamu aknu kairinājumu vai bojājumu. Tas norāda, ka arī pārāk bieža vēdera izeja var būt organisma līdzsvara traucējumu signāls.
Kaut arī īslaicīgas caurejas epizodes pēc infekcijām vai uztura kļūdām ir ierastas, šajā pētījumā tika vērtēts cilvēka ierastais ikdienas ritms. Ja pārāk bieža vēdera izeja kļūst par normu, tā var liecināt par slēptu problēmu pat tad, ja kopējā pašsajūta šķiet laba. Tādēļ ir vērts pievērst uzmanību gan vēdera izejas raksturam, gan vispārējai pašsajūtai.
Kā pietuvoties “zelta zonai”?
Veselākas vēdera izejas biežuma grupā cilvēki ikdienā biežāk uzņēma vairāk šķiedrvielu, dzēra pietiekami daudz ūdens un bija fiziski aktīvāki. Viņu zarnu mikrobioomā bija vairāk baktēriju, kas šķiedrvielas pārvērš par organismam labvēlīgām īso ķēžu taukskābēm. Tas liecina, ka dzīvesveids var palīdzēt organismam pāriet uz veselīgāku ritmu.
Citi pētījumi rāda, ka mikrobiooms var mainīties ātrāk, nekā agrāk domāts – piemēram, uzsākot regulāras fiziskas aktivitātes. Liela nozīme ir arī individuālajam baktēriju sastāvam, tāpēc viena un tā pati ēdienkarte dažādiem cilvēkiem var dot atšķirīgus rezultātus. Tomēr ikdienas paradumi joprojām ir vienkāršākais veids, kā uzturēt veselīgāku vēdera izejas biežumu un, cik iespējams, pietuvoties zeltītajai viduslīnijai.


